Pētījums par dalību ES – esam pamatīgi auguši, bet ne visas cerības piepildījušās  (141)

Pētnieku Alda Austera, Dauņa Auera, Innas Šteinbukas un Žanetas Ozoliņas pētījumā minēts, ka 2003. gadā ekonomisti Latvijas dalībā ES saskatīja garantiju tam, ka celsies Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja pasaulē un vispārējā labklājība, notiekot pārejai no darbietilpīgas ekonomikas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku. Ar pētījuma pilno versiju iespējams iepazīties šeit.

Viņi uzsver, ka, nenoliedzami, Latvija ir sasniegusi ievērojamu progresu kopš pievienošanās ES, un daudzi ekonomiskie un sociālekonomiskie rādītāji ir uzlabojušies. Taču atsevišķos aspektos atbilde uz jautājumu, vai dalība ES ir bijusi priekšnoteikums šiem uzlabojumiem, nav nedz vienkārša, nedz viennozīmīga.

"Tajā pašā laikā nav piepildījušās uz ES liktās cerības par strauju pāreju uz zināšanās balstītu ekonomiku un ienākumu līmeņa konverģenci. Dalība ES ir veicinājusi Baltijas valstu tirgu saplūšanu, taču sadarbība ar ES ekonomiskā kodola valstīm tik ļoti nesekmējas. Ienākošo un izejošo investīciju aprite ir salīdzinoši neliela: ārvalstu investoriem trūkst intereses par Latviju, savukārt Latvijas investoriem nav motivācijas izvietot aktīvus citās valstīs. Nav veicies nedz ar lielākas ienākumu vienlīdzības nodrošināšanu, nedz reģionālās attīstības atšķirību mazināšanu, savukārt darbspējīgā vecuma un kvalificētu iedzīvotāju pastiprinātā emigrācija saasina jau tā akūto darbaroku trūkuma un nodarbināto sociālās slodzes problēmu," minēts pētījumā.

Kopš 2004. gada Latvija ir piedzīvojusi spēcīgu ekonomisko izaugsmi: "Tolaik, 2004. gadā, lai arī strauji augoša, Latvija ievērojami atpalika no ES attīstītākajām valstīm. Piecpadsmit gadu laikā – no 2004. līdz 2018. gadam – Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir palielinājies no 16,5 līdz 22,6 miljardiem eiro salīdzināmajās cenās, tātad IKP pieaudzis 1,4 reizes. Arī iedzīvotāju ienākumu līmenis ir būtiski audzis – 2004. gadā vidējie ienākumi Latvijā veidoja vien 45,8 procentus no ES vidējā līmeņa (pēc pirktspējas paritātes), 2017. gadā tie jau bija 66,8 procenti." Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka 2018. gadā šis rādītājs jau pieaudzis līdz 70%, taču ES valstu sarakstā tas tāpat ierindojas lejasgalā.

Autori norāda, ka ne tik pozitīva veiksmes stāsta daļa ir tā, ka pievienošanās ES nepasargāja Latviju no ekonomiskajām problēmām. "90. gadu krīzes bija saistītas vai nu ar vispārējām transformācijām, vai banku vāju uzraudzību, vai ārējiem šokiem, piemēram, Krievijas maksātnespēju 1997. gadā, bet 2008. gadā piedzīvotais ekonomiskais sabrukums bija gan dziļu globālu satricinājumu, gan kļūdainu pašmāju makroekonomisko politiku rezultāts. Latvijas pieredze apliecināja, ka dalība ES piedāvā plašas ekonomiskās attīstības iespējas, taču tā vienlaikus rada arī riskus, kuri, savlaicīgi nepamanīti, var radīt nozīmīgus ekonomiskus, sociālus un politiskus zaudējumus," minēts pētījumā.

Autori sniedz piemēru, ka kopš 2004. gada Latvija ir piedzīvojusi gan ievērojamu izaugsmi, gan reti pieredzētu recesiju, gan strauju darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos, kuru veicina kā cilvēku aizbraukšana krīzes un pēckrīzes gados, tā negatīvais dabiskais pieaugums.

Ja salīdzina ar pārējām Baltijas valstīm, ienākumu konverģence ar ES vidējo līmeni Latvijā pēdējos gados atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, un šī distance turpina palielināties: "Tas liecina, ka, neskatoties uz vispārējiem panākumiem, Latvijā pastāv kādas strukturālas problēmas, kuras neļauj īstenot straujāku ekonomisko izaugsmi salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm."

Autori atgādina, ka 2003. gadā tika atzīts, ka Latvijas ekonomika pasaules kontekstā vēl ir vāja, ka tā galvenokārt balstās uz lēta darbaspēka un pieejamo dabas resursu priekšrocību izmantošanu un produkcijas ar mazu pievienoto vērtību ražošanu. Tāpēc, kā atgādina autori, par mērķi tika izvirzīta efektīvas un konkurētspējīgas nozaru struktūras izveidošana, kura spēj kāpināt produktivitātes kapacitāti, cilvēkresursu attīstību un inovācijām atvērtas ekonomikas veidošanu.

Īpaši iepriecinošas ir sekmes eksportējošajās nozarēs: ja kopš 2004. gada Latvijas tautsaimniecība ir palielinājusies 1,4 reizes, tad eksporta apjomi ir pieauguši vēl straujāk – 2,3 reizes. Autori piebilst, ka ne tik iepriecinoši ir tas, ka strukturālās pārmaiņas ir notikušas pārāk lēni, arī uz ārvalstu investīcijām liktās cerības, proti, ka tās veicinās augsti konkurētspējīgas ražošanas atdzimšanu Latvijā, nav pilnībā attaisnojušās. "Uzņēmumiem trūkst motivācijas pārstrukturēties, jo atdeve no esošajiem uzņēmējdarbības modeļiem ir pietiekami liela un attur no strukturālām pārmaiņām," minēts pētījumā.

Pētnieki vērtē, ka kopš 2004. gada Latvijas tautsaimniecības struktūra ir kļuvusi nedaudz līdzīgāka ES attīstītāko dalībvalstu struktūrai. Piemēram, pēc pievienotās vērtības Latvijas IKP ir samazinājies lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības (no 4,3 līdz 3,2 procentiem), tirdzniecības un remonta pakalpojumu (no 26,6 līdz 22,6 procentiem), būvniecības (no 5,8 līdz 5,3 procentiem) un rūpniecības īpatsvars (no 15,7 līdz 14,4 procentiem). Savukārt audzis ir profesionālo un zinātnisko pakalpojumu (no 4,7 līdz 6,8 procentiem), operāciju ar nekustamajiem īpašumiem (8,4 līdz 10,6 procentiem) un mākslas un izklaides pakalpojumu īpatsvars (no 2,5 līdz 2,7 procentiem).

Salīdzinot ar attīstītākajām ES dalībvalstīm, Latvijā joprojām ir salīdzinoši liela lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības (3,2 pret 1,3 procentiem) un tirdzniecības un remonta pakalpojumu nozīme (22,6 pret 16,8 procentiem), savukārt salīdzinoši mazs ir rūpniecības (14,4 pret 17,1 procentiem), profesionālo un zinātnes pakalpojumu (6,8 pret 10,2 procentiem) un valsts pārvaldes (2,7 pret 3,2 procentiem) īpatsvars.

Pētnieku izstrādātais materiāls ir tapis Latvijas Politologu biedrības un LZA Eiropas Politikas pētījumu institūta pētnieciskā projekta "15 no 100. Latvijas dalība Eiropas Savienībā 15 gadi" ietvaros. Projekts īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Ar pilnu pētījuma tekstu var iepazīties šeit.