Foto: Maxima

Pircēju paradumu maiņa var ietekmēt ražotāju piedāvājuma samazinājumu, ceturtdien mazumtirgotāja SIA "Maxima Latvija" jaunākā "Maxima mazumtirdzniecības kompasa" pētījuma prezentācijas pasākumā sacīja tirgotāja kategoriju vadības un iepirkumu direktors Edvīns Lakstīgala.

Lakstīgala norādīja, ka turbulence, kas sākās 2019. gadā, skāra daudzas nozares, tostarp arī mazumtirdzniecību, un pēdējos gados pieaudzis iedzīvotāju pirkumu grozs, tomēr samazinājies iepirkšanās daudzums, kā rezultātā kopumā samazinājies preču iegādes apjoms. Tāpat pēdējos gados ir samazinājies impulsa pirkumu, piemēram saldumu iegādes apjoms.

Pircēji skaidrāk definē to, kādas ir viņu prasības pret ražotājiem, mazumtirgotājiem, un būtiska ir sadarbība starp visiem tirgus dalībniekiem. Vienlaikus ražotājiem ir jābūt vēlmei pielāgoties pircēju paradumiem, ko ietekmē cenu kāpums, un Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts pasākumā norādīja, ka daļai sabiedrības cenu pieaugums būs ļoti sāpīgs.

Savukārt, lai gan mazumtirgotāji, gan ražotāji izvairītos no zaudējumu rašanās, Lakstīgala sacīja, ka nepieciešama savstarpēja mijiedarbība, un, iespējams, ražotājiem jāatsakās no produktiem, kas rada zaudējumus, vienlaikus ar mazāku produktu skaitu nodrošinot to pašu realizācijas apjomu. Tāpat arī ņemot vērā retāku iedzīvotāju iepirkšanās biežumu un pāreju uz biežāku iepirkšanos internetveikalos, jāapsver lielo iepakojumu piedāvājums pircējiem.

Lakstīgala arī norādīja, ka "Maxima" veikalos tiek pārskatīts sortimenta vienību skaits, atstājot nepieciešamās preces, vienlaikus "Maxima" sadarbojas ar uzņēmuma partneriem, lai iegūtu iedzīvotājiem draudzīgākas cenas.

Tāpat Lakstīgala sacīja, ka līdz ar cenu kāpumu un iepirkšanās paradumu maiņu, būtisks ir valsts atbalsts ražotājiem, īpaši svaigo produktu, tostarp piena un maizes ražotājiem. "Labākais laiks, kad valdībai nākt klajā ar atbalstu, bija vakar," lai neciestu ražotāji, kas bez valsts atbalsta iesaistes varētu bankrotēt, kā rezultātā cietīs patērētāji, jo samazināsies konkrēto pārtikas produktu ražotāju konkurence.

Vienlaikus AS "Cēsu alus" Pārdošanas un mārketinga daļas direktors Gustavs Zatlers pasākumā norādīja, ka ražotājiem problēmas var sagādāt piegādes ķēdes, jo var tikt kavētas izejmateriālu, tostarp graudu piegādes, kā arī izejmateriālu sadārdzinājums.

Viņš minēja, ka, reaģējot uz konkrētām piegādes cenu svārstībām, visdrīzāk bieži mainīsies cenas un būs novērojams gan cenu pieaugums, gan kritums.

Arī Vilerts apstiprināja piegādes ķēžu traucējumi, tostarp arī gāzei, mēslojumam un metāliem ietekmēs cenu pieaugumu.

Kā liecina "Maxima mazumtirdzniecības kompass" apskata aptaujas dati, šobrīd iedzīvotāji iepērkas aptuveni tikpat bieži, cik pandēmijas laikā.

Pirmspandēmijas laikā 2019.gadā 74,3% norādīja, ka iepērkas tikpat bieži, cik agrāk, 2021.gadā iedzīvotāju, kuri nav mainījuši savus iepirkšanās paradumus skaits bija samazinājies līdz 64,7%, savukārt 2022.gadā tie bija 65,9% aptaujāto.

Savukārt 2022.gadā, salīdzinājumā ar 2019.gadu ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas iepērkas retāk - 2019.gadā retāk iepirkās 18,4% aptaujāto, bet 2022.gadā 29,8% iedzīvotāju norādījuši, ka iepērkas retāk nekā iepriekšējos gados.

Vaicājot par retākas veikalu apmeklēšanas iemesliem, 59% aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka tā ir iespējams ietaupīt naudas līdzekļus, 45% iepērkas retāk, lai pasargātu sevi no saslimšanas, 40% iedzīvotāju nav bijusi nepieciešamība bieži apmeklēt veikalus, savukārt 16% iedzīvotāju retāku iepirkšanos veicinājusi internetveikalu izmantošana.

Vienlaikus 19% aptaujāto veikalus apmeklējuši retāk tirdzniecības ierobežojumu dēļ, 11% piedzīvojuši izmaiņas nodarbinātībā, kā arī pārvietošanās iespējās, 10% iedzīvotāju iepirkšanās biežumu ierobežojusi veikalu pieejamība cilvēkiem bez Covid-19 vakcinācijas sertifikāta, savukārt 2% retāk apmeklējuši veikalus dažādu izklaides pakalpojumu, piemēram, kino ierobežojumu dēļ.

Tāpat aptaujā noskaidrots, ka pēdējā pusgada laikā 23% aptaujāto iedzīvotāju apmeklējuši veikalu katru dienu, 46% aptaujāto apmeklē veikalu vairākas reizes nedēļā, savukārt 24% - apmēram reizi nedēļā. Vienlaikus 3% veikalu apmeklē dažas reizes mēnesī, un 1% aptuveni reizi mēnesi. Savukārt 1% pārtiku iegādājas tikai internetveikalos, un 0,4% veikalu apmeklē retāk nekā reizi mēnesī.

Vienlaikus aptaujā vaicāts, kā mainījušies iedzīvotāju paradumi Covid-19 izplatīšanās ietekmē, un ja 2020.gada martā 16% iedzīvotāju bija sākuši pirkt papildu produktus ar ilgāku glabāšanas termiņu, tostarp putraimus, konservus un eļļu, tad 2020.gada septembrī šis rādītājs samazinājās līdz 13%. Tomēr 2022.gada aprīlī rādītājs palielinājies līdz 26%, kas skaidrojams ar Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ietekmi un pieaugošo neskaidrību iedzīvotāju vidū.

Tāpat aptaujā noskaidrots, ka pēdējo gadu laikā augusi internetveikalu popularitāte iedzīvotāju vidū, ja 2020.gada martā tikai 4% aptaujāto iepirkās internetā, tad 2022.gada aprīlī internetveikalus iecienījuši 20% jeb katrs piektais iedzīvotājs.

Aptaujā noskaidroti arī iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumi. Vērojams, ka samazinās to iedzīvotāju skaits, kuri uzkrājumus neveido vispār - 2019.gadā uzkrājumus neveidoja 42% aptaujāto, savukārt 2022.gada martā uzkrājumus neveido 37%. Uzkrājumu veidošanas pieaugums skaidrojams ar pieaugošo nenoteiktību.

Savukārt vaicājot, kādiem mērķiem tiek veidoti uzkrājumi, 2022.gada aprīlī 62% norādījuši, ka tie veidoti neparedzētu izdevumu segšanai, savukārt 2019.gadā šādu atbildi snieguši 58%. Tāpat palielinājies to cilvēku skaits, kas veido iekrājumus nebaltai dienai, jo nav skaidrības par nākotnes ekonomisko situāciju - 2022.gadā šādam mērķim krāj 53% aptaujāti, bet 2019.gadā tie bija 42%.

Vienlaikus arvien mazāk iedzīvotāju krāj pensijai un vecumdienām - šajā gadā 22% aptaujāto norādījuši, ka krāj šim mērķim, bet 2019.gadā tie bija 27%.

Lielākā daļa iedzīvotāju atzīst savu paradumu maiņu pēdējos gados un tikai 23% aptaujāto ir pieturējušies pie esošajiem iepirkšanās paradumiem pēdējo 12 mēnešu laikā, piemēram, 2022.gada aprīlī 22,2% iedzīvotāju norādīja, ka iegādājas pārsvarā Latvijā ražotu pārtiku, kas ir par 5,6 procentpunktiem mazāk nekā 2019.gada aptaujā, un 17,1% iedzīvotāju iepērkoties izvēlas veselīgākus produktus, kas ir par 9,3 procentpunktiem mazāk salīdzinājumā ari 2019.gadu. Savukārt 19,3% iedzīvotāju labprāt izmanto tehnoloģiskos risinājumus, lietotnes un skenerus, pašapkalpošanās kases, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā 2019.gadā.

Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu centru "SKDS" šā gada aprīlī, aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Jau vēstīts, ka "Maxima Latvija" apgrozījums 2021.gadā bija 915,225 miljoni eiro, kas ir par 4,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 1,9% un bija 31,887 miljoni eiro.

Kompānija "Maxima Latvija" reģistrēta 2000.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. "Maxima Latvija" īpašniek ir Lietuvā reģistrētie uzņēmumi "Maxima grupe" un "Maxima LT"

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!