Premjers gan nenosauca otrdien amatā ieceļamā "airBaltic" vadītāja vārdu, tomēr uzsvēra, ka tas būšot pagaidu valdes priekšsēdētājs, kas vēlāk tiks mainīts. ""airBaltic" vadībā jābūt cilvēkam ar pieredzi un starptautisku reputāciju," sacīja premjers, norādot, ka kadru atlasi valdības uzdevumā veic Satiksmes ministrija ar Finanšu un Tieslietu ministriju palīdzību sadarbībā ar piesaistīto konsultantu "Prudentia".
Vaicāts par to, cik liels varētu būt "airBaltic" vadītāja atalgojums, Dombrovskis norādīja, ka "varētu diskutēt, vai atalgojumam būtu jābūt tik kosmiskam", kā tas bijis līdzšinējam "airBaltic" prezidentam Bertoltam Flikam vai dažiem citam "airBaltic" vadības pārstāvjiem
Dombrovskis arī uzsvēra, ka Fliks vairs nebūs "airBaltic" amatpersona, un, lai gan viņš joprojām formāli ir BAS līdzīpašnieks, "nekādas izšķirošas ietekmes" "airBaltic" viņam neesot.
Jau vēstīts, ka pirmdien vakarā oficiāli parakstīta vienošanās par "airBaltic" glābšanu. Saskaņā ar "airBaltic" akcionāru - valsts un "Baltijas aviācijas sistēmu" (BAS) - vienošanos tiek izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un veikti nepieciešamie ieguldījumi aptuveni 100 miljonu latu apmērā lidsabiedrības pamatkapitālā.
Valsts kopējais ieguldījums būs 57,6 miljoni latu, finansējums tiks nodrošināts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju to vismaz daļēji kapitalizēt. Līdzekļi paredzēti operatīvo zaudējumu segšanai, kas ir šogad un daļēji paredzēti nākamgad. Daļu esot gatavība novirzīt arī flotes modernizācijas vajadzībām.
Vienošanās paredz valsts proporcionālu līdzdalību "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanā - valsts aizdevuma piešķiršanu "airBaltic" ne vēlāk kā 2011.gada 14.oktobrim 16 miljonu latu apmērā, ja ir izpildīti vairāki priekšnosacījumi: atsaukts tiesiskās aizsardzības pieteikums Rīgas rajona tiesā; pilnībā dzēstas 59 110 akcijas, kuras pašreizējais lidsabiedrības menedžments pārdeva noslēpumainam investoram, kas izrādījās saistītas ar Krievijas izcelsmes miljonāru, vienu no "Snoras" bankas īpašniekiem Vladimiru Antonovu, kā arī jaunā redakcijā apstiprināti "airBaltic" statūti.
Vienošanās arī paredz izbeigt pagājušā gada pavasarī noslēgto konsolidēto akcionāru līgumu. Saskaņā ar vienošanos tiks ievēlēta jauna "airBaltic" padome ar pieredzi vadības un uzraudzības veikšanā pēc saimnieciskās darbības apmērā līdzīgās sabiedrībās.
Vienošanās paredz, ka no amata tiek atcelts līdzšinējais lidsabiedrības prezidents un valdes loceklis Bertolts Fliks, bet jaunā valde darbosies trīs cilvēku sastāvā. Tāpat vienošanās paredz, ka "airBaltic" atgūs Flika savulaik pārdoto preču zīmi, un tā tiks ieķīlāta par labu valstij, lai nodrošinātu valsts aizdevuma atmaksu.
Vienošanās paredz, ka BAS lidsabiedrības glābšanai piešķirs 14 miljonus latu un konsolidēs "airBaltic" saistības pret BAS. Tāpat paredzēts konsolidēt "airBaltic" un BAS meitas uzņēmumus, atdodot pašlaik ārpakalpojumā nodotos pakalpojumus atpakaļ "airBaltic". Vienošanās arī paredz pilnveidot lidsabiedrības korporatīvo struktūru un ieguldījumu īpašumu pārvaldību.
Akcionāri nolēmuši divu mēnešu laikā sagatavot "airBaltic" restrukturizācijas plānu un biznesa plānu.
Ja visi šie nosacījumi tiks izpildīti, tiks proporcionāli palielināts "airBaltic" pamatkapitāls, valstij ieguldot 57,6 miljonus latu
Jau vēstīts, ka valdība pirmdien ārkārtas sēdē akceptēja gala vienošanās redakciju ar pārējiem "airBaltic" akcionāriem un satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) tika pilnvarots dokumentus parakstīt. Sākotnēji tika plānots, ka visi nepieciešamie paraksti tiks savākti līdz plkst.15, taču to izdevās izdarīt tikai ap plkst.18.
Kā ziņots, piektdien vēlu vakarā saskaņota vienošanās starp valdību, BAS un lielākajiem kreditoriem par "airBaltic" turpmāko finansējumu un pārvaldību.
Pēdējās dienās "airBaltic" akcionāru pārstāvji ilgstoši diskutēja, kā praktiski realizēt abu pušu vienošanos, jo tā paredzēs ne tikai vadības maiņu un finansējuma nodrošinājumu, bet arī detalizētu kompānijas turpmākās darbības un attīstības plānu.
Kā ceturtdien pēc "airBaltic" akcionāru sapulces skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, vienošanās paredz detalizētas darbības, kas veicamas nākotnē. "Vienošanās nav tikai par to, ka viens akcionārs nomaina valdi, otrs iegulda finanšu līdzekļus. Vienošanās ir detalizēts kompānijas turpmākās darbības un attīstības plāns, tā ir vienošanās starp abiem akcionāriem. Lai turpmāk pie katra soļa nebūtu jāsēžas pie galda un nedēļām un mēnešiem jālemj. Pietiekami daudz laika aiziet, lai precizētu gan veidus, gan termiņus, gan apjomus," uzsvēra Matīss.
Arī privātā akcionāra BAS pārstāve Inga Piterniece uzsvēra, ka daudz darba ir redakcionālajos formulējumos juristiem un esot piesaistīts "diezgan daudz cilvēku, lai atrastu kompromisu". BAS esot piekritis valdības nosacījumiem, ja ir pārliecība, ka valsts līdzfinansēs pamatkapitālu.
Kā ziņots, "airBaltic" akcionāru sapulcē izsludināts pārtraukums līdz otrdienai, 4.oktobrim. Aviokompānijas akcionāru sapulci turpinās pēc tam, kad starp akcionāriem - valsti un BAS - tiks parakstīta vienošanās par nosacījumiem pamatkapitāla palielināšanai un Latvijas valsts un BAS varētu lidsabiedrībā ieguldīt 153 miljonu eiro (107,1 miljonu latu).
"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
