'Re:Baltica': Kālija mēslojuma ražotājs "Belaruskalij" meklējis iespējas realizēt produkciju caur Ventspili
Foto: F64

Baltkrievijas kālija mēslojuma ražotājs "Belaruskalij" meklējis iespējas realizēt produkciju caur Ventspili, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pētnieciskās žurnālistikas centrā norāda, ka kopš ASV nolēma ierobežot Baltkrievijas autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma ienākumus, ieviešot sankcijas, "Belaruskalij" meklē alternatīvus piegādes ceļus starptautiskajam tirgum, tostarp testējis iespējas Ventspilī.

Pēc "Re:Baltica" minētā, 2021.gada 5.oktobrī Latvijā ierādās Baltkrievijas delegācija, kuras sastāvā bija satiksmes ministra vietnieks, valsts uzņēmumu "Belaruskalij" un "Beltamožtrans" ģenerāldirektori, kā arī Baltkrievijas Ārējās ekonomiskās sadarbības aģentūras vadītājs. Neviens no viņiem personiski nav sankciju sarakstā, līdz ar to iebraukšanu nebija iemesla liegt. Savukārt Latvijas iestādes par vizīti uzzināja, jo Covid-19 ieviesto ierobežojumu dēļ ārvalstu uzņēmēju uzņemšanai vajadzēja informēt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

AS "Kālija parks", kas bija ielūgusi Baltkrievijas delegāciju, minējusi, ka vizīte nepieciešama sadarbības projektu pabeigšanai, vēsta "Re:Baltica", atsaucoties uz LIAA direktora Kaspara Rožkalna sacīto, kurš atteicies no neoficiālā uzaicinājuma tikties ar delegāciju. Savukārt uzņēmums uz "Re:Baltica" jautājumiem atbildes nav sniedzis.

Vienlaikus "Baltijas asociācija - transports un loģistika" izpilddirektors Ivars Landmanis "Re:Baltica" sacījis, ka ar Baltkrievijas delegāciju tikās gan vairāki Ventspils uzņēmumi, gan brīvostas pārvalde, lai pārrunātu, kā iespējams nodrošināt tranzītu, ievērojot Eiropas Savienības (ES) un ASV sankcijas, tostarp pārvadājot "Belaruskalij" produktus, taču jauni līgumi nav noslēgti un atkārtotas vizītes kopš oktobra nav notikušas.

"Jebkura iespēja likuma un ASV un ES sankciju ietvaros nodrošināt kravu plūsmas pieaugumu pa dzelzceļu un cauri Latvijas ostām ir jāizmanto," paudis Landmanis.

Jau vēstīts, ka "Belarusjkaļij" kravu tranzīts caur Lietuvu netika pārtraukts, kad 8.decembrī stājās spēkā šim Baltkrievijas valsts uzņēmumam noteiktās ASV sankcijas. Noskaidrojās, ka "Belarusjkaļij" novembrī veicis priekšapmaksu valsts dzelzceļa uzņēmumam "Lietuvos geležinkeliai" un ar šo summu pietika, lai tas turpinātu "Belarusjkaļij" kravu pārvadāšanu decembrī, janvārī un februārī.

Taču Lietuvas valdība šogad 12.janvārī apstiprināja stratēģisko uzņēmumu darījumu izvērtēšanai izveidotās valdības komisijas atzinumu, ka "Lietuvos geležinkeliai" līgums ar ASV sankcijām pakļauto "Belarusjkaļij" un tā grozījumi apdraud Lietuvas nacionālās drošības intereses, tādēļ šis līgums tiek lauzts no 1.februāra.

"Lietuvos geležinkeliai" līgums ar "Belaruskaļij" tika parakstīts 2018.gada pavasarī, paredzot, ka tas būs spēkā līdz 2023.gada beigām. Atbilstoši līgumam caur Lietuvu un Klaipēdas ostu vesti aptuveni 11 miljoni tonnu Baltkrievijā ražotā mēslojuma gadā. Pagājušā gada oktobrī tika parakstīti līguma grozījumi, kas paredzēja pāreju uz priekšapmaksu.

Uzņemoties atbildību par to, ka "Belarusjkaļij" kravu tranzīts caur Lietuvu nav pārtraukts, Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis un satiksmes ministrs Marjus Skuodis iesniedza atlūgumus, bet premjere Ingrīda Šimonīte neilgi pēc tam paziņoja, ka abu ministru demisiju nepieņem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.