Rimšēvičs: ilgtermiņa attīstībai svarīgi risināt ar darbaspēka kvalitāti saistītos jautājumus  (10)

Viņš norādīja, ka viens no iespējamajiem risinājumiem ekonomikas izaugsmes tempa stimulēšanai ir monetārā politika.

Tostarp Eiropas Centrālajā bankā un Eiropas Centrālo banku sistēmā šobrīd norit darbs pie jauna, kompleksa ekonomisko izaugsmi stimulējoša pasākumu plāna izstrādes. Septembrī arī notiks pirmās TLTRO III jeb jaunā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas, kas nodrošinās iespēju bankām, kuras attīsta kreditēšanu, saņemt jaunus resursus par zemu (negatīvu) procentu likmi, proti, par aizņēmumiem, kas tiek novirzīti tautsaimniecībai, bankām tiks piemaksāts.

Tajā pašā laikā Rimšēvičs arī uzsvēra, ka ekonomikas atbalstam nepietiks tikai ar monetāro politiku, un ir nepieciešama aktīva valdību rīcība. Tas nozīmē, ka ekonomika ir "jāsilda" ar strukturālo reformu palīdzību, jo vienkārša naudas iepludināšana tautsaimniecībā ar monetārās vai fiskālās politikas svirām šādos apstākļos nenodrošinās ilgtspējīgu un sabalansētu tautsaimniecības attīstību.

"Konkrēti runājot, pirmkārt, jāatrod un jānoņem atlikušie šķēršļi tautsaimniecības kreditēšanai, otrkārt, tautsaimniecība jānodrošina ar darbaspēku - tostarp Latvijas Banka tam veltīs šā gada konferenci "Baltijas darba tirgus nākotne", treškārt jāizveido labvēlīga vide jaunu investīciju piesaistei augsto tehnoloģiju jomā un, ceturtkārt, jāsaglabā prognozējama (nemainīga) nodokļu sistēma, kas radītu stabilitāti investīciju lēmumu pieņemšanai," teica Rimšēvičs.

Viņš arī norādīja, ka šobrīd darba tirgū turpinās darba ņēmējiem labvēlīga situācija - palielinās nodarbinātība, darba samaksa un iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte, samazinās bezdarbs. Tajā pašā laikā neatrisinātas problēmas ir visai zemā produktivitāte, būtiskas reģionālās atšķirības un augsts strukturālais bezdarbs - visai lielai iedzīvotāju daļai prasmes neatbilst darba tirgus vajadzībām.

"Ārvalstu darbaspēka piesaistes procesa atvieglošana palīdz risināt darba spēka pieejamības problēmu īstermiņā, tomēr ilgtermiņa valsts attīstībai svarīgāk ir risināt ar darbaspēka kvalitāti saistītos jautājumus, piemēram, uzlabot izglītības sistēmu un veselības aprūpi," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Savukārt, runājot par ārvalstu investīciju piesaisti, Rimšēvičs norādīja, ka pat nelabvēlīgā ārējā vidē Latvijā turpina ieplūst investīcijas, ko nosaka gan Eiropas Savienības (ES) fondu apguve, gan uzņēmumu pieņemtie lēmumi.

Ārvalstu tiešo investīciju ieplūde 2018.gadā bija 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas atbilst vidējam līmenim pēdējos gados. Šā gada pirmajā ceturksnī uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas turpināja palielināties, un gada laikā visvairāk tās pieauga tādās tautsaimniecībai nozīmīgās nozarēs kā tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā.

"Tomēr ārējās vides nenoteiktības un globālās izaugsmes bremzēšanās ietekme uz uzņēmumu investīciju lēmumiem ir paredzami negatīva. Arī ES fondu finansējuma pieejamība tuvāko gadu laikā var mazināties. Šādos apstākļos kvalificēta darbaspēka pieejamība un citi uzņēmējdarbības vidi noteicoši faktori kļūst vēl nozīmīgāki investīciju piesaistei," sacīja Rimšēvičs.

Jau ziņots, ka Rimšēvičs pēc gandrīz gada prombūtnes šogad 27. februārī, dienu pēc Eiropas Savienības (ES) Tiesas viņa labvēlīgā sprieduma ieradies darbā centrālajā bankā.

ES Tiesa konstatēja, ka Latvija nav pierādījusi, ka Rimšēviča atbrīvošana no amata ir balstīta uz tādu pietiekamu elementu esamību, kuri liecinātu, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu. Līdz ar to ES Tiesa atceļ apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus.

Savukārt Latvijas puse šo neveiksmi tiesā lielā mērā skaidroja ar pieredzes trūkumu.

"Delfi jau ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018. gada 18. jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.