'Sadales tīkls' nomā no 'Latvenergo' pašu pirktu tehniku
Foto: Sadales tīkls AS publicitātes foto

Savulaik, kad AS "Sadales tīkls" tika atdalīts no AS "Latvenergo" kā pārvades uzņēmums, tas aizvien turpināja nomāt daļu no iepriekš mātesuzņēmumam piederējušā īpašuma, tačum kā ziņo LTV raidījums "de facto", "Sadales tīkls" nomājuši no "Latvenergo" arī ievērojamu skaitu speciālās tehnikas, ko sākotnēji bija iegādājies pats "Sadales tīkls".

Faktiski visi elektrības lietotāji Latvijā maksā "Sadales tīklam" par pārvades un sadales pakalpojumiem. To, kāds būs tarifs, regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
Kas un cik pamatoti veido šīs izmaksas – to teju pāris gadu garumā vētīja Valsts kontrole (VK) un secināja – lai arī formāli tarifi aprēķināti atbilstoši, vairāku izmaksu pamatojums bijis apšaubāms, piemēram, ''Sadales tīkls'' nomā no ''Latvenergo'' speciālo tehniku, kuru paši iegādājušies un ko izmanto arīdzan tikai ''Sadales tīkls''.

"Mēs konstatējām, ka aktīvi ietver ne tikai šo specializēto tehniku, bet arī biroja iekārtas, aprīkojumu. "Sadales tīkli" vispirms apzina vajadzības, iegādājas, pēc tam pārdod "Latvenergo" un pēc tam jau nomā," raidījumam teica Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Kā vēsta "de facto", "Sadales tīkls" veikuši iepirkumu, bet pēc tam iegādātos vai arī izveidotos aktīvus uzreiz pārdevuši tālāk "Latvenergo". Beigu beigās speciālo tehniku tik un tā izmanto tikai "Sadales tīkls", bet jau maksājot nomas maksu un peļņas uzcenojumu "Latvenergo". Dati liecina, ka pēdējos piecos gados "Sadales tīkls" no "Latvenergo" ik gadu nomā aptuveni 800 speciālo tehnikas vienību, kuras meitasuzņēmums sākotnēji iegādājies pats: dažādus instrumentus, frēzes, zāģus, laivas, mototehniku, kāpurķēžu tehniku un citas iekārtas.

"Pirmā lieta – tarifus tas neietekmē. Otrā lieta – "Sadales tīkls" ir "Latvenergo" meitas sabiedrība. Mēs pēc būtības esam koncerns, mēs pēc būtības darbojāmies kā viens vienots uzņēmums. Mēs kā koncerns arī publicējām finanšu rezultātus, un kā koncerns arī veicam maksājumus valsts budžetā dividenžu formātā," skaidrojis "Latvenergo" valdes loceklis Guntars Baļčūns.

"Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons norādīja, ka uzņēmums izsludina iepirkumu uz speciālo tehniku, jo zina konkrēti, kāda tehnika ir nepieciešama: ''Tā tehnika ir unikāla mums. "Latvenergo" to nelieto. Bet tā kā "Latvenergo" pārrauga mūsu visu transporta parku, viņi nodarbojas ar transporta izsekošanas ierīcēm, piemēram, GPS uzstādīšanu, monitorēšanu un apkopošanu, arī transporta atskaišu sistēmu – visu kopējo bloku, tad tas lēmums bija tāds, ka tas viss notiek vienuviet, jo tas ir lētāk nekā katram uzturēt atsevišķu savu departamentu un pārraudzības daļu."

Raidījums, atsaucoties uz līgumā rakstīto, vēsta, ka "Sadales tīkls" maksājis "Latvenergo" arī par speciālās tehnikas vadības, uzturēšanas un atjaunošanas pakalpojumu vēl aptuveni 230 tūkstošus eiro gadā, bet daļu no šī darba darījis pats "Sadales tīkls". "Latvenergo" plānojis tikai vieglo automašīnu nomainīšanu. Iegūtie dati liecina, ka virkne iegādāto tehnikas vienību nemaz nav lietota vai noslodze bijusi pavisam neliela. Piemēram, vairāki kvadricikli un pāris sniega motociklu ne 2015. gadā, ne 2016.gadā nav izmantoti.

Saskaņā ar VK aprēķiniem – pērkot, pārdodot un nomājot no "Sadales tīklam" uz mātes kompāniju aizplūduši vismaz divi miljoni eiro piecu gadu laikā jeb aptuveni 400 tūkstoši katru gadu.

"Šis darījuma veids mums šķiet tāds necaurspīdīgas un arī, mūsuprāt, īsti neizprotams. Līdz ar to mēs arī šim jautājumam revīzijā pievērsām uzmanību. Un tas, ko mēs secinājām,– jā, tarifa apmēru tas neietekmē, bet tas, ko mēs redzam, ka peļņas daļa, kas ir ietverta tarifā, šajā gadījumā nepaliek "Sadales tīklu" rīcībā, bet gan aiziet jau "Latvenergo" rīcībā," paskaidroja Krūmiņa.

"Sadales tīkls" šā gada pavasarī, pērkot jaunu tehniku, atteicies no tās tālākas pārdošanas mātesuzņēmumam un attiecīgi arī nomas. Bet no nākamā gada 1. janvāra paredzēts arī pārņemt pārējo iepriekš pašu iegādāto un līdz šim nomāto tehniku.

"Mēs esam centralizējuši savas pārvaldes sistēmas. Ja iepriekš mēs bijām tāds izteikti reģionāls uzņēmums ar reģionālajām pārvaldēm un daļām, tad no pagājušā gada mēs esam centralizējuši savu pārvaldi, esam sapratuši, ka mēs varam arī paši nepastarpināti kontrolēt savu speciālās tehnikas autoparku un tāds ir lēmums," klāstīja Jansons.

Nomas maksas aprēķinātas tā, lai tās sakristu ar kapitāla izmaksām, kas ieliktas SPRK noteiktajā tarifā. Šai komisijai regulāri jāizvērtē "Sadales tīkla" budžets, kā arī neatkarība no mātesuzņēmuma, un VK lūgusi regulatoram izvērtēt šādas prakses pamatotību.

"Mūsu ieskatā tās izmaksas ir pilnīgi vienādas: vai to nodrošina mātes uzņēmums un noformē kā nomas darījumu, vai to uzskaita savā pusē un uzrāda savā īpašumā sadales operators, attiecīgi iekļaujot savā izmaksā pilnu pamatlīdzekļu saistīto izmaksu kopumu," paudis SPRK izpilddirektors Jānis Miķelsons. "de facto" atgādina, ka ir mainījusies tarifu aprēķināšanas metodika, paredzot tajā mazāku peļņas daļu, kas savukārt nozīmē – ja spēkā būtu pēc jaunās metodes apstiprināts tarifs, nomas maksai būtu jābūt zemākai, lai tas neietekmētu to, cik maksājam par sadali.

Source

DELFI Bizness

Tags

Elita Krūmiņa Latvenergo Sadales tīkls SPRK Valsts kontrole
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form