Saeima ceturtdien piekrita piešķirt 80 miljonu eiro aizdevumu nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai.
Saeimas lēmums atļauj finanšu ministram palielināt noteikto apropriāciju Satiksmes ministrijai līdz 80 miljoniem eiro "Air Baltic Corporation" pamatkapitāla palielināšanai.
Aizdevumu atļauts piešķirt pēc akcionāra līguma parakstīšanas, kas nodrošina, ka darījumam nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kā arī paredz noteikumu, ka "airBaltic" un tās meitassabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot Eiropas Savienības (ES) vai starptautiskajām sankcijām, kurām pievienojusies Latvija, pakļauto valstu militāri rūpniecisko kompleksu un ar tiem tieši vai netieši saistītu uzņēmumu produkciju.
Līdz ar Saeimas lēmumu Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš varēs parakstīt līgumu ar vācu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš kompānijā ieguldīs 52 miljonus eiro.
Aizdevumu "airBaltic" atbalstīja 45 koalīcijas deputāti, pret bija 13 Latvijas Reģionu apvienības un partijas "No sirds Latvijai" pārstāvji.
Divi parlamentārieši - bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) un Edvīns Šnore (NA) balsojumā atturējās, bet 24 tautas kalpi nebalsoja. Balsojumā nepiedalījās lielākoties opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" pārstāvji, kā arī Raivis Dzintars (NA), Inguna Rībena (NA) un Rihards Eigims (ZZS).
Pēc deputāta Igora Pimenova (S) teiktā, saistībā ar šo darījumu ir daudz risku.
"Šodien jūs balsosiet uz aklo, vispār nesaprotot, par ko jūs balsojat," kolēģiem teica deputāts Ivars Zariņš (S).
Savukārt Latvijas Reģionu apvienības (LRA) pārstāvis Mārtiņš Bondars pārmeta, ka valdības pārstāvji par finansējuma piešķiršanu snieguši nepietiekamu informāciju, un deputāti atbildīgās komisijas slēgtajā sēdē nav uzzinājuši neko tādu, kas nebūtu izskanējis publiskajā telpā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V) norādīja, ka atbildīgā komisija vērtējusi divus jautājumus, tostarp "airBaltic" finanšu stabilitāti un kompānijas flotes papildināšanu.
Pēc viņa teiktā, liegums izmantot sankcijām pakļauto valstu militāri rūpniecisko kompleksu uzņēmumu produkciju, neļaus "airBaltic" iegādāties Krievijas uzņēmuma "Sukhoi" lidmašīnas.
Valdības pārstāvjiem ir izdevies mainīt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nostāju, atzina deputāts Kārlis Seržants (ZZS). Vienlaikus esot jāskaidro, kas sagatavojis akcionāru līguma sākotnējo versiju, kas valstij bija neizdevīga.
Jau vēstīts, ka akcionāru līgumā ar "airBaltic" investoru iekļauts aizliegums iegādāties, īrēt un izmantot jebkura ES sankcijām pakļauta militāri rūpnieciska kompleksa produkciju.
Pēc valdības sēdes otrdien kompānijas valdes priekšsēdētājs Martins Gauss apliecināja, ka "airBaltic" nelidos ar "Sukhoi Superjet" lidmašīnām.
Tāpat ziņots, ka valdība 3. novembrī atbalstīja "Prudentia" atrasto "airBaltic" finanšu investoru, Vācijas uzņēmēju Montāgu-Girmesu, kurš iegūs 20% "airBaltic" akciju.
Paredzēts, ka Montāgs-Girmess "airBaltic" ieguldīs 52 miljonus eiro, bet no valsts puses kā Valsts kases aizdevums tiks nodrošināti 80 miljoni eiro. Aizdevumu paredzēts kapitalizēt.
Saskaņā ar valdības 19. novembra lēmumu Satiksmes ministrija akcionāru līgumu var parakstīt pēc pozitīva Saeimas lēmuma saņemšanas par valsts aizdevuma lidsabiedrībai kapitalizāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
