Sausums pārņem Latviju: par ārkārtas situācijas izsludināšanu lems nākamnedēļ
Foto: LETA

Lēmumu par to, vai lauksaimniecībā izsludināma ārkārtēja situācija ilgstošā sausuma dēļ Krīzes vadības padome (KVP) varētu pieņemt sēdē nākamās nedēļas otrdienā, portāls "Delfi" uzzināja Ministru kabinetā (MK).

Ceturtdien ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) tikšanās laikā vienojās, ka par iespējamo ārkārtējās situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā jālemj nākamās nedēļas otrdienā.

Kučinskis norādīja, ka ārkārtas situācijas izsludināšana dotu sausuma dēļ cietušajiem lauksaimniekiem saglabāt savas saimniecības un attīstīt tās nākotnē. "Ārkārtas situācijas izsludināšana var palīdzēt lauksaimniekiem tādējādi, piemēram, Lauku atbalsta dienestam izvērtējot situāciju, nepiemērojot cietušajiem lauksaimniekiem soda sankcijas par līgumā noteiktajā termiņā neīstenotiem Lauku attīstības programmas pasākumiem. Tāpat varētu būt runa par kādiem citiem atbalsta pasākumiem. Vienlaikus ārkārtas stāvokļa izsludināšana nenozīmē, ka lauksaimnieki saņems finansiālu atbalstu," pauda Kučinskis.

Tāpat viņš uzsvēra nepieciešamību risināt lauksaimniecības platību apdrošināšanas jautājumu, lai gadu no gada pēc laika apstākļu svārstībām valdībai nav jālemj par atbalstu lauksaimniekiem.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka ilgstošā sausuma dēļ Kandavas novada dome lūgusi MK Kandavas novada administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā. To darīt valdību rosinājusi arī Ventspils novada pašvaldība. Tāpat Alsungas un Brocēnu novados sausuma dēļ pieļauj iespēju prasīt izsludināt ārkārtas situāciju, pagājušajā nedēļā Latvijas Televīzijai sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis. Arī Kuldīgas novada, kur sausuma dēļ trūkst lopbarība un jau tiek likvidēti mājlopi, pašvaldība rosina MK izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Vērtēt nepieciešamību izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā lūdza arī biedrība "Zemnieku saeima", kas Valsts kancelejai, Zemkopības ministrijai (ZM), Finanšu ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai otrdien izsūtīja vēstuli, lūdzot vērtēt situāciju.

Biedrība norādīja, ka šī gada aprīlī, maijā un jūnijā Latvijas teritorijā nokrišņu daudzums bijis nepietiekošs lauksaimniecības kultūraugu normālai veģetācijai, kā arī attīstības un augšanas nodrošināšanai. Lielā daļā Latvijas lietus nav lijis kopš aprīļa, tādēļ šobrīd lauksaimniecības zemes daudzviet ir izkaltušas un augi novārguši vai pilnībā iznīkuši. "Zemnieku saeima" prognozē, ka raža daudzās saimniecībās šogad tiks iegūta nepietiekošā apmērā, līdz ar to saimnieki var nebūt spējīgi izpildīt saistībās pret kreditoriem.

Ražai nelabvēlīgus laikapstākļus Latvijas lauksaimnieki piedzīvoja arī pērn, kad ilgstošā lietus dēļ lauki mirka ūdenī, daudzviet neizdevās novākt ražu, kā arī iesēt ziemājus. Pēc stiprajām lietavām un plašajiem plūdiem valdība izsludināja ārkārtēju situāciju 29 novados Latgalē, Vidzemē un Zemgalē, bet lauksaimnieki, kuriem lietavu un plūdu dēļ bojā gāja kultūraugu sējumi un siens, varēja pieteikties kompensācijām.

Source

DELFI Bizness

Tags

Jānis Dūklavs Lauksaimniecība Māris Kučinskis Zemkopības ministrija Zemnieku saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form