Šī ir bijusi alus vasara, patēriņš audzis, norāda 'Alus Brālība'
Foto: Reuters/Scanpix

"Latvijas alus darītavām sen – dažām pat nekad – nav bijis tik veiksmīgs gads, kā šis. Faktiski visas alus darītavas ir strādājušas ar pilnu jaudu un tāpat nav spējušas apmierināt pieprasījumu. Alus patēriņa pieaugumu apliecina kā ražotāju sacītais, tā Valsts ieņēmumu dienesta oficiālie dati. Kādēļ Latvijas Alus darītāju asociācija izplata nepatiesu un maldinošu informāciju par pretējo – var tikai minēt," informē alus, iesala dzērienu un kvasa biedrības "Alus Brālība" valdes loceklis Andrejs Šikors. Viņa sacīto apliecina Valsts ieņēmumu dienests un alus darītavas.

Daudzi Latvijas alus darītāji un biedrība "Alus brālība" ir pārsteigta par publiskajā telpā izplatīto nepatieso informāciju par it kā esošo smago stāvokli nozarē. Proti, neminot nekādus informācijas avotus, Latvijas Alus darītāju asociācija izplatījusi paziņojumu, ka Latvijas alus ražotājiem šis gads nav viegls – alus patēriņš esot samazinājies par 5% un nākotne aldariem būšot ļoti izaicinoša.

Alus darītāji un biedrība "Alus Brālība" uzsver, ka šāds paziņojums ir diametrāli pretējs reālajai situācijai. To apliecina arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču daļas vadītāja Baiba Šmite – Roķe: "VID rīcībā ir visprecīzākie dati par alkoholisko dzērienu, tai skaitā alus, legālo patēriņu Latvijā, jo dati tiek apkopoti, pamatojoties uz visu licencēto komersantu deklarētajiem datiem. Oficiālā statistika liecina, ka Latvijā patēriņam nodotais alus apjoms 2018. gada 8 mēnešos ir palielinājies par 517 tūkstošiem dekalitru jeb par 5%."

VID dati liecina, ka samazinājums vērojams Latvijā saražotā alus sadaļā, taču tas nekādi neatspoguļo patēriņa apjomu. "2018. gada 8 mēnešos Latvijā tika saražots par 6% mazāk alus nekā attiecīgā laika periodā 2017. gadā. Taču ražošanas apjomu samazinājums neatspoguļo faktisko situāciju, jo vairāki Latvijas alus ražotāji daļu no savas produkcijas pasūta ražot kaimiņvalstīs. Par to liecina arī fakts, ka pieaudzis Latvijā ievestā alus apjoms par 890 tūkstošiem dekalitru jeb 12%," informē VID Akcīzes preču daļas vadītāja.

To ņemot vērā, "Alus brālība" kas darbojas ciešā mijiedarbībā ar nozares uzņēmumiem, ir neizpratnē par motīviem, kā vārdā Alus darītāju asociācija publiskajā telpā izplatījusi klaji nepatiesu informāciju. "Ik dienu komunicējot ar dažādiem alus nozares uzņēmumiem, mēs lieliski jūtam ražotāju noskaņojumu, zinām par aktualitātēm, nozares tendencēm un varam izdarīt objektīvu secinājumu. Šā gada galvenais secinājums – pateicoties karstai un garai vasarai, arī strādājot pilnā jaudā, daudzi ražotāji pieprasījumu nespēja apmierināt. Turklāt tas attiecināms arī uz uzņēmumiem, kurus tiešā veidā skāra aizliegums, tirgot alu 2 litru PET pudelēs," informē biedrības Alus brālība valdes loceklis.

Viņš akcentē, ka par salīdzinoši labo noskaņojumu nozarē liecina arī fakts, ka šajā gadā Latvijā darbu sāka turpat 10 jaunas alus darītavas. "Daudzas no tām ir pavisam mazas, citas lielākas. Vairums jauno darītavu orientējas uz vietējo tirgu, bet ir arī tādas, kuru produkcija faktiski pilnā apmērā paredzēta eksportam. Jāatzīst, ir pāris alus darītavas, kuras dažādu iemeslu dēļ šogad savu darbību teju pārtraukušas, tomēr kopumā nozarē valda pozitīvs noskaņojums un pēc šī gada lieliskās vasaras sūdzēties reti kurš vēlas. Tiesa, visiem alus ražotājiem aizvien aktuāls ir jautājums par valsts nodokļu politiku, kas daudzus mudina meklēt lētākas ražošanas alternatīvas. Taču, šis jautājums nekādi nebūtu saistāms ar paziņojumu par alus patēriņa kritumu Latvijā," situāciju raksturo biedrības "Alus brālība" valdes loceklis Andrejs Šikors.

Viņa novērojumus apliecina arī alus darītavas, tostarp pazīstamā zīmola "Brālis" ražotājs SIA "Alus Nams" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bērziņš, kuru tiešā veidā skāra liegums tirgot alu 2 litra PET iepakojumā.

"Iepriekš 30% mūsu produkcijas tika realizēta tieši PET iepakojumā un tā liegums mums bija satraucošs. Tomēr pārliecinājāmies, ka pircējs meklē garšu, kas viņam patīk, nekoncentrējoties uz to, kādā tarā tā atrodama. Mēs pārorientējāmies un redzam, ka neko neesam zaudējuši. Faktiski visu gadu esam strādājuši ar pilnu jaudu, bet tāpat, karstākajos vasaras mēnešos visu pieprasījumu apmierināt nespējām," atzīst Mārtiņš Bērziņš.

Līdzīgu viedokli pauž arī "Brenguļu alus darītavas" vadītājs Juris Freivalds, kurš vērtē, ka šajā gada saražotā alus apjoms bijis apmēram par 10% lielāks nekā pērn. Ar pilnu jaudu ražojusi šogad arī Brenguļu alus darītava, taču jūlijā un augustā visu pieprasījumu nav spējusi apmierināt. Savukārt "Užavas alus" īpašnieks un vadītājs Uldis Pumpurs atzīst, ka šajā gadā pazaudējis apmēram pusotru mēnesi, kad ražošana bija pilnībā apturēta, tomēr ar visu to – bilance ir pozitīva. "Agrā un garā vasara jau bija sākusies, bet darītavā notika ražotnes paplašināšana jaudu palielināšanai, kuru laikā ražošana bija pārtraukta. Taču ar visu to šobrīd saražotā apjomi jau ir lielāki, nekā bija visā 2017. gadā kopā," tā Uldis Pumpurs.

Savukārt VID datos redzamo kritumu Latvijā saražotā alus apjomā gan "Užavas alus", gan arī citu darītavu pārstāvji saista ar Latvijas nodokļu politiku.

"Jebkurš ražotājs zina, ka Latvijā ražot ir dārgi gan darbaspēka un citu nodokļu, gan arī elektroenerģijas izmaksu dēļ. Daudzi izvēlas ražošanu pārcelt uz Lietuvu vai Igauniju un Latvijā ieved jau gatavu produktu. Veikalu plauktos netrūkst latvisku alus zīmolu, kuriem patiesībā vienīgais ar latviskumu kopīgais ir nosaukums – pats alus reāli ražots citviet. Turklāt nu jau reta ir tā darītava, kas pieder latviešiem – dominē lielās ārvalstu kompānijas. Savukārt tās, kas ir vietējās darītavas cīnās kā mācēdamas. Esošā valsts nodokļu politika uzņēmējus ir piespiedusi meklēt veidus, kā izmaksas samazināt. Ražošanas izmaksu samazināšana ir būtisks iemesls arī tam, kādēļ modernizācija un automatizācija notiek Užavā. To pabeidzot, mēs būsim spiesti būtiski samazināt strādājošo skaitu, no kā, protams, cietīs cilvēki un man par to ir skumji. Taču vismaz ražošanu turpināsim Latvijā, tādējādi arī turpmāk Užava būs Latvijā ražots alus, nevis mānīga etiķete, kas mudina pirkt it kā latvisku, taču patiesībā – citviet ražotu alu. Ja valsts vēlas ilgtermiņā attīstīt ražošanu un nodrošināt pienesumu tautsaimniecībā, nodokļu politika ir jāmaina. Īpaši būtiski ir nodrošināt nodokļu atvieglojumus mazajiem alus ražotājiem, kurus nodokļu slogs spiež pie zemes. Un kas būtiski, valstij beidzot būtu jāgādā, lai nodokļu sloga pieaugums, ko mēs vēl "velkam", tiktu izlietots jēgpilni un atbildīgi. Mēs saprastu, ja tas nodokļa pieaugums aizietu skolotāju un medmāsu algām vai sociālo problēmu risināšanai. Taču fakts, ka vienīgais, kas tiek palielināts ir valsts aparāts un algas tajā ir nožēlojami. Mums – ražotājiem, šādos apstākļos zūd jebkāda motivācija atbildīgi strādāt un atbildīgi attiekties pret valsti, maksājot nodokļus," skarbs savos izteikumos ir "Užavas alus" īpašnieks.

Taču atgriežoties pie alus patēriņa, viņš apstiprina, ka latvieši mīl alu un tā patēriņš palielinās. "Nav nekādu signālu, ka mīlestība pret alu mazinātos. Turklāt ir prieks, ka latvieši izvēlas īstu, tepat ar gādību un mīlestību darītu augstvērtīgu produktu," tā Uldis Pumpurs.

Pieprasījuma kāpumu pēc alus, apliecina arī darītava "Labietis" kas pirms 2018. gada vasaras sezonas par 100% savu ražošanas kapacitāti bija palielinājusi un plāno jaudas palielināt arī pirms nākamās sezonas. "Divus mēnešus šovasar darītava strādāja ar pinu jaudu, kas sarežģīja iespējas reaģēt uz neplānotiem, bet būtiskiem pasūtījumiem. Sapratām, ka vēlamies sev saglabāt manevrēšanas iespējas, lai varētu operatīvi izpildīt negaidītus pasūtījumus. To varam nodrošināt, ja saglabājam 15, 20% ražošanas jaudu rezervi, tādēļ pirms nākamās sezonas savas ražošanas jaudas palielināsim vēl par 50%. Mēs nekad neesam sūdzējušies, bet šogad to darīt vispār nav nekāda iemesla. Vidēji plānojam, ka saražotā apjoms būs palielinājies par 20-30%. Tiesa, esam jauns un augošs uzņēmums, kurš pie šāda apjoma pieauguma pieturas visus pēdējos gadus," stāsta alus darbnīcas "Labietis" līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Līdzīgu viedokli biedrība "Alus brālība" uzklausījusi arī no daudziem citiem Latvijas ražotājiem.

Jau ziņots, ka Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure atzinusi, ka Latvijas alus ražotājiem šis gads nav viegls, jo, neskatoties uz tirdzniecības apmēru pieaugumu pierobežā, alus patēriņš ir samazinājies par 5%.

Viņa skaidroja, ka alus patēriņu negatīvi ietekmēja akcīzes nodokļa paaugstināšana par 50%, kā arī alus tirdzniecības aizliegums divu litru PET iepakojumā.

Šure arī atzina, ka tuvākā nākotne alus nozarei Latvijā solās būt ļoti izaicinoša. "2019. gada martā gaidāms kārtējais akcīzes paaugstinājums, savukārt pēc sausās vasaras ir paredzams izejvielu cenu kāpums par 30%. Pieaug arī energoresursu cenas, ir jācīnās ar darbaspēka problēmām," viņa teica.

Tāpat asociācijas vadītāja piebilda, ja tiks atbalstīts nozarei nelabvēlīgais Rīgas domes Labklājības departamenta un Izglītības kultūras un sporta departamenta rosinājums atļaut alkohola tirdzniecību galvaspilsētas veikalos no pulksten 10 līdz 19, nozarei klāsies vēl grūtāk. "Ļoti negribētos, lai pēc nepārdomātiem priekšlikumiem alus nozare kļūtu vēl vairāk atkarīga no labvēlīgiem laika apstākļiem un ārvalstu tūristu pieplūduma vasaras mēnešos," viņa sacīja.

Jau ziņots, ka saistībā ar nodokļu reformu no šā gada 1.marta palielinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem. Akcīzes nodokļa likme alum kopš marta ir 6,8 eiro par katru tilpumprocentu, bet ne mazāk kā 12,5 eiro par 100 litriem. Savukārt Latvijā mazajās alus darītavās saražotajam alum par viena kalendārā gada laikā saražotajiem pirmajiem 10 000 hektolitriem akcīzes nodokļa likme ir 3,4 eiro par katru tilpumprocentu, bet ne mazāk kā 12,5 eiro par 100 litriem.

Savukārt no 2019. gada 1. marta akcīzes nodokļa likme alum būs 7,4 eiro par katru tilpumprocentu, bet ne mazāk kā 13,6 eiro par 100 litriem. Latvijā mazajās alus darītavās saražotajam alum par viena kalendārā gada laikā saražotajiem pirmajiem 10 000 hektolitriem akcīzes nodokļa likme no nākamā gada marta būs 3,7 eiro par katru tilpumprocentu, bet ne mazāk kā 13,6 eiro par 100 litriem.

Source

DELFI Bizness

Tags

Alus Izglītība Rīgas dome Valsts ieņēmumu dienests
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form