Sociālos uzņēmumus pārsvarā dibina Rīgā; visvairāk integrācijas jomā
Foto: LETA

Palīglīdzekļi cilvēkiem ar kustību traucējumiem, zvanu centrs, dabai draudzīgas somas un netipiska koncepta kafejnīcas – zem vārdiem "sociālais uzņēmums" (SU) var slēpties dažnedažādas biznesa idejas. Tām visām gan ir arī kas kopīgs – mērķis ir nevis īpašnieku maciņu pildīšana, bet gan labuma radīšana sabiedrībai kopumā. Labklājības ministrija (LM) prognozē, ka sociālo uzņēmumu reģistrā, kas izveidots pērn, tuvāko četru gadu laikā būs jau ap 200 šādu uzņēmumu. Portāls "Delfi" devās noskaidrot, cik sekmīga līdz šim bijusi SU nozares attīstība valstī.

Pirms mazliet vairāk nekā gada – pērn aprīlī – spēkā stājās Sociālā uzņēmuma likums, un, kā liecina LM reģistrs, līdz šim sociālā uzņēmuma statusu ieguvušas 58 firmas. Kā pastāstīja LM Darba tirgus politikas departamenta Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" vadītājs Juris Cebulis, tas atbilst LM sākotnējām prognozēm: "Likums stājās spēkā 2018.gada 1. aprīlī, un pēc īsa iešūpošanās perioda, sākot ar jūniju, katru mēnesi reģistrēti pieci seši uzņēmumi. Interese par iespēju iegūt SU statusu ir pastāvīga – regulāri saņemam zvanus un e-pasta vēstules par iespējām reģistrēt SU." Arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija (LSUA) SU reģistrācijas dinamiku vērtē pozitīvi, norādot, ka situācija ir Latvijai atbilstoša.

Daļa no šiem SU arī izmantojusi iespēju tikt pie finansiāla atbalsta – granta idejas attīstībai, taču, kā pastāstīja finanšu institūcijā "Altum", pagaidām par sociālās uzņēmējdarbības mērķiem un sūtību trūkst izpratnes.

SU darbības jomu spektrs – ļoti plašs

Gada laikā kopš likuma stāšanās spēkā sociālā uzņēmuma statuss, kuru var iegūt sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas dibināšanas dokumentos iestrādā mērķus atbilstoši LM noteiktajiem kritērijiem, piešķirts 49 uzņēmumiem, bet kopš aprīļa šo uzņēmumu pulciņam piebiedrojušās vēl deviņas firmas – ja apskatāmies LM mājaslapā, sociālo uzņēmumu reģistrā ir 58 ieraksti.

"Būtībā mēs pēc šī gada redzam – ir labi, ka ir likums, jo likums definē skaidrus noteikumus, skaidras robežas, kurās sociālie uzņēmēji var darboties," sarunā ar portālu "Delfi" teica Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas (LSUA) vadītāja Liene Reine-Miteva.

Kā informē LM, vispopulārākais SU mērķis ir darba integrācijas joma – tajā darbojas vai plāno darboties 41% uzņēmumu. Otra populārākā joma ir izglītība, kurā darbojas 19% sociālo uzņēmumu. Savukārt 10% sociālo uzņēmumu sniedz sociālos pakalpojumus, bet 8% pievērsušies iekļaujošai pilsoniskai sabiedrībai un kultūras daudzveidībai, tikpat – veselības veicināšanai un sportam, vēl tikpat – vides un dzīvnieku aizsardzībai, bet ar atbalsta sniegšanu trūcīgajiem un mazaizsargātajiem nodarbojas 6% uzņēmēju.

Saskaņā ar Reines-Mitevas teikto lielākā daļa SU reģistrēta Rīgā un Pierīgā, lai gan ir ļoti daudz problēmu, kuras SU varētu risināt tieši reģionos. "Būtu jābūt arī tādiem sociālajiem uzņēmumiem, kas risina arī ļoti lokālas sociālās problēmas. Sadarbība ar pašvaldībām un pašvaldību atbalsts varētu būt ļoti nopietna motivācija reģionos dibināt un veidot sociālos uzņēmumus. Pēc statistikas mēs redzam, ka diemžēl lielākā daļa sociālo uzņēmumu reģistrēta Rīgā vai Pierīgā," viņa skaidroja, piebilstot, ka statistika ataino kopējo situāciju: "Ir Rīga, un ir reģioni."

Atbalsta ar nodokļu atlaidēm un grantu

Saskaņā ar likumu SU pieejami vairāki tiešie atbalsta instrumenti, tostarp uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides, tāpat saskaņā ar likumu pašvaldība ir tiesīga piešķirt sociālajam uzņēmumam nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, bet publiskas personas var bez atlīdzības nodot kustamo mantu sociālā uzņēmuma īpašumā.

Starp atbalsta instrumentiem ir arīdzan iespēja pretendēt uz "Altum" finansiālo atbalstu jeb grantu. Lai gan sociālā uzņēmuma likums stājās spēkā vien pērn, atbalstu šāda veida projektiem "Altum" sniedza jau iepriekš.

Kā portālam "Delfi" pastāstīja "Altum" Sociālās uzņēmējdarbības daļas vadītāja Kristīne Segliņa, šobrīd programmas ietvaros 46 projektiem piešķirti granti par kopumā 3,15 miljoniem eiro. To apmērs lēšams no septiņiem līdz 200 tūkstošiem eiro, taču vidēji viena granta summa ir ap 60 tūkstošiem eiro.

"Interese par grantiem kopumā ir noturīga. No visiem līdz šim saņemtajiem pieteikumiem šobrīd aptuveni viena trešdaļa ir no uzņēmējiem, kas saņēmuši sociālā uzņēmuma statusu atbilstoši sociālās uzņēmējdarbības likumam," pastāstīja Segliņa, piebilstot, ka uzņēmumi pārstāv dažnedažādas jomas, tostarp izglītību, sportu, māksliniecisko jaunradi, ēdināšanu, pārtikas produktu ražošanu, viesu izmitināšanu, sociālās aprūpes centru pakalpojumus un citas jomas.

Kā sarunā ar portālu "Delfi" teica Reine-Miteva, dažādas ir ne tikai idejas, kuras vēlas realizēt topošie sociālie uzņēmēji, bet arī to gatavības līmenis. Proti, ne visi, kuri vēlas dibināt SIA un iegūt SU statusu, ir gana pārdomājuši uzņēmuma dzīvotspēju ilgtermiņā.

To apstiprināja arī Segliņa, sakot, ka "nereti granta pretendentiem ir vēlme apgūt grantu finansējumu, bet nav pietiekami skaidra redzējuma, vīzijas par biznesa ideju, neradot pārliecību par biznesa dzīvotspēju, kas ir viens no būtiskajiem kritērijiem granta saņemšanai".

Segliņa arīdzan uzsver, ka vēl viens svarīgs kritērijs, vērtējot, vai uzņēmumam piešķirt finansējumu, ir projekta sociālā ietekme, proti, tā pienesums sabiedrībai, piemēram, atbalstot vai iesaistot darba tirgū cilvēkus, kuri pakļauti atstumtības riskam. "Latvijā ir spilgti, iedvesmojoši un apbrīnas vērti sociālā biznesa piemēri. Tomēr kopumā par sociālās uzņēmējdarbības mērķiem un sūtību pagaidām trūkst patiesas izpratnes," viņa teica.

Dubultais siets

Diskusijās pirms Sociālā uzņēmuma likuma pieņemšanas laiku pa laikam izskanēja arī bažas par to, ka likuma kārtībā iegūtais SU statuss un iespēja pēcāk tikt pie granta varētu šķist vilinoša negodprātīgiem uzņēmējiem, kuru mērķis ir finansējuma apgūšana, nevis problēmu risināšana. Tiesa, kā skaidroja Cebulis, "Altum" izsniedz finansējumu tikai līgumā paredzēto izdevumu segšanai, tāpēc lielu risku iespējamā finansējuma izlietošanā neparedzētiem mērķiem ministrija nesaskata.

Sociālās uzņēmējdarbības programmā projektu biznesa pusi izvērtē "Altum", bet sociālo ietekmi – LM. Savukārt, kā pauda Reine-Miteva, LM komisija, kas izvērtē, vai uzņēmumam piešķirt SU statusu, ir kā siets, kas "zināmā mērā atsijā tos, kuri ir padzirdējuši, ka eksistē "Altum" grants, un pēkšņi sāk dibināt SU", proti, tos, kuru biznesa pozitīvā sociālā ietekme ir aiz matiem pievilkta.

Cebulis gan arī norādīja, ka svarīgs ir jautājums, vai pēc grantu projekta īstenošanas un tam sekojošā uzraudzības perioda uzņēmums saglabās savu sociālā uzņēmuma statusu. "Iespējams, daļa uzņēmumu vēlēsies atteikties no SU statusa, kam var būt vairāki iemesli. Iespējams, uzņēmums nebūs spējīgs izdzīvot bez turpmāka finanšu atbalsta no valsts. Var arī būt gadījumi, ka uzņēmums ir reģistrējies par sociālo uzņēmumu vienīgi granta dēļ un atteiksies no šī statusa pie pirmās izdevības, kad vairs netiks prasīta granta atmaksa. Kaut arī šāda atteikšanās no sociālā uzņēmuma statusa nav likuma vai granta noteikumu pārkāpums, mēs būtu priecīgi, ja šādu gadījumu nebūtu," teica Cebulis.

Atskatoties uz pirmo gadu, kas aizvadīts ar Sociālā uzņēmuma likumu, Reine-Miteva izcēla vairākus būtiskus aspektus, proti, nepieciešams vairot izpratni par SU un audzēt to skaitu, kā arī dažādot piedāvātās preces un pakalpojumus, lai tie kļūtu arvien pieejamāki. "Iespējams, joprojām pietrūkst informācijas. Piemēram, pašvaldībām ir iespējams iepirkt pakalpojumus no sociālajiem uzņēmumiem. Kāpēc gan kafijas pauzi vai Ziemassvētku kartītes nevarētu nodrošināt kāds vietējais sociālais uzņēmums? Kādā brīdī tiks sasniegta kritiskā masa – būs pietiekami daudz sociālo uzņēmumu, un tad arī iepirkumu procedūrās, piemēram, pašvaldībām un valsts iestādēm būs, no kā izvēlēties."

Source

DELFI Bizness

Tags

Altum Labklājības ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form