Foto: Pixabay

Pēc samaksāto nodokļu apjoma valsts kopbudžetā pērn līderos atradušies Latvijas Sarkanais Krusts un Latvijas Samariešu apvienība, kā arī TOP 30 lielāko nodokļu maksātāju vidū nevalstiskajā sektorā virkne ar futbolu saistītas organizācijas.

Turpinot analizēt nevalstiskā sektora finanšu datus, "Lursoft" pētījis, kurām organizācijām pērn vislabāk sekmējies ar ziedojumu un dotāciju piesaisti, kā arī noskaidrojis, kuras no tām ir līderes pēc kopējo ieņēmumu apjoma.

"Lursoft" apkopotā informācija atklāj, ka 2021.gadā nevalstisko organizāciju kopējie ieņēmumi bijuši par 8,15 milj. EUR jeb 1,66% mazāki nekā gadu iepriekš. Pērn biedrību un nodibinājumu kopējie ieņēmumi veidoja 482,65 milj. EUR. No tiem piekto daļu nodrošināja saņemtās dotācijas, kuru apjoms, salīdzinot ar 2020.gadu, audzis par 11,20%.

Gada pārskatus par 2021.gadu iesnieguši 17,6 tūkstoši biedrību un nodibinājumu.

Pētījuma dati atklāj, ka vairāk nekā 1 milj. EUR dotācijās pērn saņēmušas 13 organizācijas, starp kurām līdere ir Latvijas Samariešu apvienība. Organizācijas iesniegtajā gada pārskatā redzams, ka 2020.gadā tā dotācijās saņēma 6,32 milj. EUR, bet pērn – 8,37 milj. EUR. Otra lielākā dotāciju saņēmēja pagājušajā gadā bijusi Latvijas Olimpiskā komiteja, kuras saņemto dotāciju apjoms saglabājies teju tāds pats, kāds tas bija gadu iepriekš.

Apkopotie dati rāda, ka starp lielāko dotāciju saņēmējiem lielākoties ir organizācijas ar sociālo funkciju, tāpat arī sporta organizācijas, taču TOP 10 sarakstā starp tām ierindojusies arī Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija. Tā starp saviem mērķiem minējusi gan zivju tirdzniecības apstākļu uzlabošanu saviem biedriem, nevēlamas nozvejas samazināšanu, zvejniecības darbības aizsardzību u.c.

No saviem biedriem Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija biedru naudās 2021.gadā saņēmusi 1,05 milj. EUR, bet vēl 1,57 milj. EUR veidojušas arī saņemtās dotācijas no Lauku Atbalsta dienesta. "Lursoft" Multi atskaites dati rāda, ka Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas saņemtās dotācijas pastāvīgi pārsniedz 1 milj. EUR, vien 2017.gadā sarūkot nedaudz zem šīs atzīmes. Pagājušā gada izskaņā organizācija apvienoja 12 juridiskās personas, kurām pieder 23 zvejas kuģi.

Pētījuma dati atklāj, ka 2021. gadā dotācijas saņēmušas 1956 biedrības un nodibinājumi, no tām 291 organizācijai saņemto dotāciju apjoms nepārsniedza 1000 eiro.

Ja biedrību un nodibinājumu saņemto dotāciju apjoms pērn, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājies, tad piesaistīto ziedojumu apjoms saglabājies teju nemainīgs. "Lursoft" dati atklāj, ka 2020.gadā biedrības un nodibinājumi ziedojumos piesaistīja 58,85 milj. EUR, bet pagājušajā gadā – 58,70 milj. EUR.

Pēc sešu gadu pārtraukuma pērn fonds "Ziedot.lv" ziedojumos atkal piesaistījis vairāk nekā 4 milj. EUR, liecina "Lursoft" Multi atskaites dati. Salīdzinot ar 2020.gadu, kad fonds ziedojumos saņēma nepilnus 3,2 milj. EUR, pērn ziedojumu apjoms audzis par 28,58%, palielinoties līdz 4,11 milj. EUR. Ideja par labdarības organizāciju "Ziedot.lv" radās 2003.gadā, kad tā arī izveidota un reģistrēta, lai kļūtu par tiltu starp tiem, kuriem nepieciešama palīdzība, un tiem, kuri vēlas palīdzēt. Šogad fonda "Ziedot.lv" saņemto ziedojumu apjoms būtiski audzis, jo iedzīvotāji aktīvi pauduši savu atbalstu ar ziedojumiem Ukrainai kara laikā.

Starp lielākajiem ziedojumu saņēmējiem arī citas labdarības organizācijas, piemēram, Bērnu slimnīcas fonds, kas rūpējas par bērnu veselību, piesaistot sabiedrības palīdzību, tādējādi realizējot daudzus nozīmīgus projektus, kas palīdz bērniem veseļoties un uzlabo dzīves kvalitāti.

Bērnu slimnīcas fonda iesniegtajā gada pārskatā esošā informācija rāda, ka pērn fonds ziedojumos piesaistījis 2,16 milj. EUR. Lielāko ziedojumu saņēmēju sarakstā atrodama arī biedrība "Tuvu", tāpat arī Labdarības fonds "Sofi", Latvijas SOS – bērnu ciematu asociācijas, kā arī gan Vītolu fonds, gan arī Borisa un Ināras Teterevu fonds.

Līdztekus labdarības un mecenātisma organizācijām lielāko ziedojumu saņēmēju vidū arī divas ar futbolu saistītas organizācijas – Riga Football Club un FK Liepāja.

Abu futbola organizāciju saņemto ziedojumu apjoms, salīdzinot ar 2020.gadu, pērn audzis. Riga Football Club gadījumā ziedojumu apjoma pieaugums bijis jo īpaši liels, jo 2020.gadā organizācija ziedojumos saņēma 30 tūkst. EUR, bet pērn – jau 2,37 milj. EUR. Tā ir lielākā ziedojumu summa, kuru gada laikā saņēmis Riga Football Club. Pārskata gadā biedrība arī veikusi saimniecisko darbību, gūstot ieņēmumus no reklāmas un sporta kompleksa nomas. Lursoft izpētījis, ka pēc kopējo ieņēmumu apjoma Riga Football Club pērn bijusi piektā lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā. Jāatzīmē, ka TOP10 kopumā iekļuvušās 3 organizācijas, kas saistītas ar sporta nozares, aktivitāšu atbalstu, no kurām divas ir augstāk minētās futbola organizācijas.

Vairāk nekā 1 milj. EUR lieli ieņēmumi 2021.gadā bijuši 65 biedrībām un nodibinājumiem, gadu iepriekš tādas bijušas 59 organizācijas. Lielākie kopējie ieņēmumi aizvadītajā gadā bijuši Latvijas Sarkanajam Krustam.

"Lursoft" pieejamais gada pārskats rāda, pērn Latvijas Sarkanā Krusta ieņēmumi, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielinājušies par 30%, sasniedzot 19,23 milj. EUR. No tiem 18,26 milj. EUR nodrošināja organizācijas saimnieciskā darbība, bet tikai 163,21 tūkst. EUR deva ziedojumi. Interesanti, ka gadu iepriekš ieņēmumu ziņā lielākā biedrība bija Balvu novadā reģistrētā “Pārupe 10”, kas savā 2020.gada pārskata ieņēmumu un izdevumu pārskatā sadaļā “citi ieņēmumi” bija norādījusi 35,96 milj. EUR.

2019.gadā biedrības kopējie ieņēmumi bija 30,08 tūkst. EUR, bet pērn – vien 5,79 tūkst. EUR. Pie “Pārupe 10” mērķiem lasāms, ka tā nodrošina pārvaldīšanā un apsaimniekošanā nodotā dzīvojamā nama Balvu novada Tilžā, Pārupes ielā 10 pienācīgu uzturēšanu, tehniskās ekspluatācijas, dzīvojamo un koplietošanas telpu lietošanas un piemājas teritorijas uzturēšanu kārtībā.

Vairāk nekā 10 milj. EUR lieli ieņēmumi 2021.gadā vēl bez Latvijas Sarkanā Krusta bijuši arī Latvijas Futbola federācijai. "Lursoft" Multi atskaites dati rāda, ka federācijas ieņēmumu apjoms pārsniedzis 10 milj. EUR pēdējos trīs gadus. “Latvijas Futbola federācijas darbību veicina stabils un nozīmīgs UEFA un FIFA finansiālais, materiālais un informatīvais atbalsts, kā arī Latvijas pašvaldību ieinteresētība sabiedrības sporta dzīves organizēšanā un futbola kā sporta veida un tam nepieciešamās infrastruktūras attīstīšanā,” lasāms federācijas iesniegtajā vadības ziņojumā. Latvijas Futbola federācija aizvadītajā gadā saņēmusi 10,48 milj. EUR lielu finansējumu no UEFA, kā arī 1,02 milj. EUR no FIFA. Latvijas Futbola federācijas kopējie ieņēmumi 2021.gadā pieauga līdz 13,10 milj. EUR, bet tās izdevumi bijuši 13,02 milj. EUR apmērā.

Starp biedrībām un nodibinājumiem ar lielākajiem ieņēmumiem 2021.gadā bez Latvijas Futbola federācijas atrodamas vēl trīs sporta organizācijas – Latvijas Olimpiskā komiteja, Riga Football Club un Latvijas Hokeja federācija. Tāpat arī TOP 10 nevalstisko organizāciju skaitā pēc to ieņēmumu apjoma 2021.gadā atrodas arī Rīgas Ebreju kopiena, kuras kopējie ieņēmumi pērn bija 6,91 milj. EUR. No tiem 5,89 milj. EUR nodrošinājis no ES, EEZ un citiem ārvalstu fondiem saņemtais finansējums. Salīdzinot ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā Rīgas Ebreju kopienas ieņēmumu apjoms samazinājies par 10,9%. Biedrības iesniegtais gada pārskats liecina, ka pagājušajā gadā tās ieņēmumu apjoms bijis mazāks nekā izdevumi. TOP 10 organizāciju vidū šāda situācija pagājušajā gadā izveidojusies pusē no visiem gadījumiem, tostarp arī Riga Football Club, Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Hokeja federācija un biedrībai “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”, kad 2021.gada izdevumu apjoms pārsniedzis ieņēmumus.

No visām Biedrību un nodibinājumu reģistrā esošajām organizācijām visievērojamāk izdevumu apjoms pārsniedzis ieņēmumus Valmieras futbola klubam, kura ieņēmumi 2021.gadā bija 1,09 milj. EUR, bet izdevumi – 3,25 milj. EUR.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!