Foto: Shutterstock
Turpina pieaugt to uzņēmumu skaits, kuri pakļauj sevi vienkāršotās likvidācijas riskiem un iespējamiem reideru uzbrukumiem, portālam "Delfi" sacīja Uzņēmumu reģistrā. Lai izglītotu uzņēmējus par savas rīcības sekām, Uzņēmumu reģistrs sagatavojis skaidrojošu video "Trīs pienākumi Uzņēmumu reģistrā".

Ikviens uzņēmums ir juridiska fikcija, kurā lēmumus pieņem cilvēki. Lai uzņēmējdarbības vide būtu caurspīdīga un droša pašiem uzņēmējiem, darbiniekiem, klientiem un partneriem, ikvienam uzņēmumam jābūt valdei, atklātiem patiesajiem labuma guvējiem un aktuālai juridiskajai adresei vēstuļu saņemšanai.

Ja uzņēmums šīs prasības nav izpildījis, Uzņēmumu reģistram ir pienākums uzsākt vienkāršotās likvidācijas procedūru (https://www.ur.gov.lv/lv/par-mums/darbibas-jomas/), jo datu uzraudzība (reģistros esošo datu aktualitāte) ir viena no Uzņēmumu reģistra funkcijām. Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) var ierosināt uzņēmuma darbības izbeigšanu, kas tālāk nozīmē vienkāršotu likvidāciju.

Kā norāda reģistrā, vienkāršotā likvidācija nozīmē uzņēmuma likvidāciju pēc valsts iniciatīvas. Ja uzņēmums uz Uzņēmumu reģistra brīdinājumiem par darbības izbeigšanu nereaģē, Uzņēmumu reģistrs pieņem lēmumu par darbības izbeigšanu un publiski aicina pieteikties likvidatoru, kurš sakārtotu dokumentus un kreditoru – debitoru attiecības. Tas nozīmē, ka likvidators iegūst paraksttiesības, pieeju bankas kontiem, dokumentiem, tiesības rīkoties ar pamestajiem aktīviem, viņš var īpašniekiem arī prasīt algu.

Nereti uzņēmēji tikai pēc tam, kad uzņēmuma darbība jau izbeigta, vai par uzņēmuma likvidatoru jau pieteikusies kāda pašiem uzņēmējiem netīkama persona, ir gatavi novērst visus trūkumus, prasot Uzņēmumu reģistram atjaunot darbību. Šajos gadījumos nereti uzņēmēji saka, ka viņu uzņēmums tiek reiderēts. Reiderisms nebūtu iespējams, ja uzņēmēji paši būtu laicīgi sakārtojuši "papīrus", nenovedot uzņēmumu līdz darbības izbeigšanai.

Šādu gadījumu – kad uzņēmums nereaģē uz Uzņēmumu reģistra brīdinājumiem un tikai pēc darbības izbeigšanas lēmuma novērš trūkumus un Uzņēmumu reģistram prasa uzņēmuma darbību atjaunot (tas ir, atcelt likvidatoru un iecelt atpakaļ valdi) - skaits 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, ir pieaudzis par 134%, bet 2020. gada pirmajos piecos mēnešos jau ir pārsniedzis 2019. gada rādītājus, pieaugot vēl par 15%.

Ja uzņēmumi trūkumus būtu laicīgi novērsuši, tas ir, reģistrējuši valdi, atklājuši patiesos labuma guvējus, aktualizējuši juridisko adresi korespondences saņemšanai, šādas lietas Uzņēmumu reģistram nemaz nebūtu jāskata, norāda reģistrā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!