Viņš skaidroja, ka būtisks banku ienākumu avots ir procentmaksājumi no izsniegtajiem kredītiem, taču krīzes laikā tie ir apsīkuši, līdz ar to ienākumi sarūk. Tāpēc apgalvot, ka šī gadā izskaņā Latvijas komercbankas gūs peļņu, viņapārt, ir pārlieku liels optimisms.
Vislielākie zaudējumi, kā agrāk vēstīts, ir bankām, kas nodarbojas ar kreditēšanu. Savukārt deviņas no 27 Latvijas komercbankām ir pat guvušas peļņu. Tiesa, viņu darbs vairāk saistās ar nerezidentu apkalpošanu.
Tverijons arī atzina, ka pagājušā gada izskaņā ceturtā dala kredītņēmējiem ir bijušas problēmas norēķināties ar ikmēneša maksājumiem. Tiesa, šajā ziņā situācija vairs nepasliktinoties, proti, problemātisko kredītu skaits nepalielinās, taču arī nemazinās. Proti, mazinās jaunu problemātisko kredītu skaita pieaugums, taču lielāks – līdz 16,4% - jau līdz kļuvis "īpaši slikto" kredītu īpatsvars – to, kur ikmēneša maksājumi kavējas ilgāk par 90 dienām. Tas ļauj cerēt, ka arī turpmāk problemātisko kredītu skaits nepieaugs, sacīja asociācijas vadītājs.
Jau ziņots, ka kopumā pagājušā gadā Latvijas komercbankas ir cietušas 773,4 miljonu latu lielus zaudējumus. Kredītu brīvdienas piešķirtas 10 266 kredītņēmējiem, kuru kredīti ir 377 miljonu latu apjomā.
Tāpat pērn privātpersonām izsniegti kredīti mājokļa iegādei 151,4 miljonu latu apmērā, kas ir mazāk kā tā dēvētajos "treknajos gados".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
