Foto: Kadrs no video
Ja krīzes situācijai nav redzamas tūlītējas sekas, tas nenozīmē, ka to nebūs. Nerisinātas reputācijas problēmas, līdzīgi kā slimības, mēdz atgādināt par sevi visnegaidītākajos un nepiemērotākajos brīžos, portālam "Delfi" pauda Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas (LSAKA) izpilddirektore Sandra Krisberga.

Solvitas Āboltiņas ūjināšana pensionāru piketā

Partijas "Vienotība" līdere Solvita Āboltiņa senioru piketa laikā, dodoties no vienas Saeimas ēkas uz citu, skaļi ūjināja. Pēcāk gan viņa atvainojās pensionāriem par savu rīcību, sakot, ka noticis pārpratums un viņa nav vēlējusies nevienu aizvainot.

Partijas valde notikušo novērtēja kā nepieļaujamu "neveiksmīgu komunikāciju", kas konkrētajā gadījumā notikusi bez ļauna nolūka. Tiesa gan, pērn decembrī par "Vienotību" bija gatavi balsot vien 5,5% vēlētāju.

"Ja politiķim rūp karjera, tad šādi uzvesties nedrīkst. Tā bija neētiska, pārlieku emocionāla rīcība no Āboltiņas puses, kas aizvainoja viņas "darba devējus" - vēlētājus. Politikā ļoti svarīga ir divvirzienu komunikācija – ir jāsaprot cilvēku rīcības motīvi, jāieklausās viņu teiktajā un jāizskaidro pieņemtie lēmumi. Ja tā nenotiek, tad vēlētājs savu balsi par konkrēto politiķi neatdos un viņam nāksies no politikas atvadīties," skaidroja Krisberga.

Atcelti neatceltais Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku gājiens

Lēmumu par gājiena atcelšanu pieņēma vēlā vakarā pēc pārtraukta noslēguma koncerta ģenerālmēģinājuma, kura laikā mediķu palīdzība bija nepieciešama aptuveni 30 bērniem. Ģībšanas iemesli nebija zināmi, rīcības komitejā domas dalījās, taču izglītības ministre Mārīte Seile uzskatīja, ka gājiena atcelšana ir vienīgais pareizais lēmums.

No rīta izrādījās, ka cilvēki tomēr pulcējas gājienam. Tajā piedalījās arī teju visas valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, svētku izpilddirektore Agra Bērziņa, svētku virsvadītāji. Pēc organizatoru aplēsēm, gājienā piedalījās aptuveni 98% svētku dalībnieku.

"Jebkurā masu pasājumā ārkārtīgi liela nozīme ir iekšējai komunikācijai. Vēl jo vairāk – pēkšņā krīzes situācijā. Vislabāk, ja noteikti scenāriji būtu paredzēti iepriekš. Acīmredzot lēmums par gājiena atcelšanu netika pietiekami izskaidrots un organizatoru vidū nebija vienprātības par to, ka ir izvēlēts atbilstošākais risinājums. Tādēļ reālā rīcība nonāca pretrunā ar lēmumiem," vērtēja LSAKA izpilddirektore, piebilstot, ka LSAKA arī iepriekš analizējusi šo situāciju, publicējot ieteikumus, kā līdzīgas situācijas varētu risināt nākotnē.

"Rīgas satiksmes" "nanoūdens" skandāls

TV3 raidījums "Nekā personīga" (NP) pērn vēstīja, ka "Rīgas Satiksmē" (RS) nanotehnoloģisku tīrīšanas līdzekļu vietā, iespējams, iepakojumos piegādāts ūdens. NP atsaucās uz shēmā iesaistītā uzņēmuma SIA "Vialeks" valdes locekli Vitu Baurovsku. Dažas dienas pēc raidījuma Rīgas mērs Nils Ušakovs sociālajos tīklos publiskoja, pēc viņa apgalvotā, Baurovskas vēstuli un video, kurā viņa noliedza pašas iepriekš teikto.

VID radās aizdomas par krāpšanos ar nodokļiem, tādēļ iepirkumu atzina par nenotikušu. RS ierosināja dienesta pārbaudi, kura nekādus pārkāpumus nekonstatēja, tomēr uz izmeklēšanas laiku atstādināja Tehniskās kontroles daļas priekšnieka vietnieku Vjačeslavu Stunžānu. Savukārt Valsts policija uzsāka kriminālprocesu par krāpšanu lielos apmēros.

"Tā sauktā "nanotehnoloģiju lieta" ir tipisks gadījums, kad iesaistītie neievēro krīzes komunikācijas pamatprincipus. Sabiedrībai ir svarīgi zināt, ka uzņēmuma vadība vai pārraugošā iestāde atzīst problēmu, ir gatava pārbaudīt notikušo. Situācijās, kuras ir pārbaudāmas, melot nav jēgas. Jāsaka, ka "Rīgas satiksmei" ir reputācijas problēmas, kuras nelīdzsvaro dāsnā atlaižu politika. Ilgtermiņā tas var traucēt gan pašam uzņēmumam, gan arī Rīgas domei gūt atbalstu sarežģītiem lēmumiem, jo cilvēki vienkārši neticēs," sacīja Krisberga.

Līdz 7. februārim komunikācijas profesionāļi no visas Baltijas varēja pieteikt darbus vērtēšanai 13 dažādās "Baltic PR Awards 2016" kategorijās, bet tagad darbu uzsākusi starptautiska žūrija, nominējot četrus labākos katrā kategorijā, kas cīnīsies par balvām.

"Baltic PR Awards" ir lielākais gada notikums komunikācijas nozarē, kas norisinās jau desmit gadu. 26. februārī klātienē būs skatāmas labāko komunikācijas kampaņu prezentācijas, vienlaikus norisināsies konference par kritisko domāšanu, bet noslēgumā notiks apbalvošanas ceremonija. Pērn pasākums pulcēja ap 400 interesentu, bet konkursā tika iesniegti aptuveni 100 darbu. "Baltic PR Awards 2016" organizē LSAKA, "Komunikācijas aģentūra/ Edelman Affiliate" un "Public ID Group".

Visiem pasākuma jaunumiem var sekot līdzi interneta vietnē balticprawards.com .

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!