Uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt visu nozaru darba ņēmēji
Foto: LETA

Pēc konkrētu kritēriju izpildes dīkstāves pabalstu varēs saņemt visu nozaru uzņēmumu darba ņēmēji, paredz ceturtdien, 26. martā, Ministru kabinetā atbalstītie Ekonomikas ministrijas izstrādātie noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem uzņēmumiem, kas kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Reaģējot uz Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli un pildot žurnālistikas misiju informēt un izglītot lasītāju, visas turpmākās DELFI publikācijas par koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19” būs pieejamas bez maksas.

Dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem var pieteikties krīzes skartie uzņēmumi:

  • kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30%;
  • kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20%, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
  • uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro;
  • uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro;
  • ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Patlaban gan nav zināms, cik daudz uzņēmumu pēc jauno noteikumu spēkā stāšanās plāno pieteikt savus darbiniekus dīkstāves pabalsta saņemšanai.

"Valdība ciešā un regulārā sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām pastāvīgi seko situācijas attīstībai pasaulē sakarā ar Covid-19 izplatību un tā ietekmi uz Latvijas ekonomiku, mūsu uzņēmējiem. Ir skaidrs, ka vairāk vai mazāk, bet vīrusa ierobežojošo pasākumu dēļ negatīvu ietekmi jūt gandrīz ikviens uzņēmums. Uzņēmumiem jau ir pieejamas valsts garantijas un aizdevumi apgrozāmajiem līdzekļiem. Šodienas valdības pieņemtais lēmums palīdzēs noturēt darbiniekus gan tiem uzņēmumiem, kuru darbība faktiski ir apstājusies, gan tiem, kuriem krities apgrozījums Covid-19 ierobežojošo pasākumu ietekmē. Šobrīd Ekonomikas ministrijas dienas kārtībā ir atbalsta programma eksportējošiem uzņēmumiem, kuriem veidojam mehānismu eksporta risku mazināšanai," teic ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Sandis Ģirģens.

Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK ) paudusi gandarījumu, ka valdība ir sadzirdējusi uzņēmējus, Ministru kabineta ārkārtas sēdē lemjot par noteikumiem Covid-19 krīzē skarto darba devēju atbalsta pasākumiem. Šo lēmumu uzņēmēji ļoti gaidīja, jo krīze skar visus, neatkarīgi no nozares, nešķirojot uzņēmumus – mazs vai liels, vietējā tirgū strādājošs vai eksportējošs, tirgotājs, ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs. LTRK uzskata, ka šie atbalsta rīki motivēs uzņēmumus turpināt darbību, stimulēs uzņēmumus neatbrīvot darbiniekus, bet meklēt iespējas turpināt darbību kaut mazākā apjomā vai pārprofilējoties.

Jāatgādina, ka Ministru kabinets otrdien lēma dīkstāves pabalstus sākotnēji izmaksāt aptuveni 73 000 darba ņēmējiem, kuri strādāja Covid-19 vistiešākā skartajās nozarēs, proti transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras nozarēs. Šajās nozarēs strādājošajiem valsts izmaksās dīkstāves pabalstu 75% apmērā no līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Šis lēmums valsts budžetam izmaksās līdz 102 miljoniem eiro.

Tomēr šodien valdība lēma paplašināt to nozaru loku, kuras varēs pieteikt savus darbiniekus dīkstāves pabalsta saņemšanai, kā arī paši uzņēmumi varēs līdz trim gadiem atlikt nokavēto nodokļu nomaksu. Līdz ar šodienas lēmumu atcelti otrdien pieņemtie noteikumi par nozarēm, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija. Tos aizstās šodien pieņemtie noteikumi.

Šodien pieņemtie noteikumi būtībā attiecas arī uz tām nozarēm, par kurām Ministru kabinets lēma otrdien, proti, transporta un pārvadājumu, tūrisma, viesmīlības un kultūras jomām. Respektīvi, lai šo nozaru darba ņēmēji varētu saņemt dīkstāves pabalstu, uzņēmuma apgrozījuma kritumam Covid-19 krīzes dēļ jābūt vismaz 30% apmērā iepriekš noteikto 50% vietā.

Par dīkstāves pabalstu šo noteikumu izpratnē uzskata pabalstu, ko izmaksā, ja darba devējs nenodarbina darbinieku dīkstāves periodā saistībā ar Covid-19 izplatību. Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju.

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, uzņēmumam jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (EDS) līdz 2020. gada 25. aprīlim dīkstāves pabalsta iesniegumu par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam un turpmāk līdz nākamā mēneša 25. datumam. Uzņēmumam iesniegumā jānorāda:

  • krīzes skartā darba devēja nosaukumu un nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru;
  • dīkstāves periodu;
  • pamatojumu par darbinieka dīkstāves iestāšanos saistībā ar apstākļiem, ko krīzes ietekmē radījis darba devējs;
  • informāciju par darbinieku, kuram ir iestājusies dīkstāve (darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, dīkstāves periodu un kontu, kas atvērts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā);
  • apliecinājumu, ka darbinieks, par kuru tiek pieprasīts dīkstāves pabalsts, nav darba nespējas periodā un mēneša laikā pēc pieteikuma iesniegšanas darbinieks netiks atlaists pēc darba devēja iniciatīvas.

Valsts ieņēmumu dienests pieprasīto dīkstāves pabalstu izmaksās piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot pabalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu, kas atvērts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā, un Elektroniskās deklarēšanas sistēmā informē par to iesnieguma iesniedzēju. Darbinieku par dīkstāves pabalsta izmaksu informē krīzes skartais darba devējs.

Dīkstāves pabalsts tiks izmaksāts darbiniekam 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par pēdējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas vai atbilstoši par darbinieka faktiski deklarētajiem datiem pēdējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

VID varēs nepiešķirt dīkstāves pabalstu, ja uzņēmums noteiktā termiņā nebūs iesniedzis gada pārskatu, ja uzņēmumam būs nodokļu parāds, ja uzņēmumam pasludināta maksātnespēja.

Detalizēti ar valdības aptirinātajiem MK noteikumiem "Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem uzņēmumiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem" varēs iepazīties tuvākajā laikā Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Pagājušajā nedēļā finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atzina, ka dīkstāves pabalstu visā jaunā koronavīrusa izraisītas slimības Covid-19 krīzes periodā varētu saņemt līdz 150 000 darba ņēmēju.

Tāpat iepriekš tika lēsts, ka dīkstāves pabalstu izmaksa visu nozaru darba ņēmējiem no valsts budžeta prasītu līdz 200 miljoniem eiro.

Kopumā Covid-19 radīto negatīvo seku mazināšanai valsts līdz šim lēmusi atvēlēt vairāk nekā divus miljardus eiro.

Tags

Koronavīruss Covid-19 Ekonomikas ministrija Jānis Reirs Ministru kabinets VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form