- Vieni un tie paši produkti Maxima un Rimi veikalos Latvijā vairumā gadījumu būs dārgāki nekā tajos pašos veikalos Igaunijā un Lietuvā.
- Visvairāk no cenu pieauguma pērn nopelnīja lauksaimnieki, bet zaudēja – pārstrādātāji.
- Lielveikalu peļņa Latvijā samazinājusies minimāli.
- Vismazāk lielveikali nopelna Igaunijā, bet Latvijā un Lietuvā – lielākie izmanto savu dominējošo stāvokli un pelna vairāk.
- Cenas diez vai būtiski samazināsies, taču tām vairs nevajadzētu augt. Valdība regulēt neplāno.
Kamēr nesāc to darīt, pārtikas cenu analīze šķiet vienkārša. Ārkārtīgi lielā pieauguma cēloņi interesē visus. Labi. Ņemam vienu produktu un parādam, kā cena veidojas. Cik izmaksā ražotājam un veikalam. Mēs arī tā domājām, kamēr trīs mēnešus vēlāk secinājām, ka tas ir neiespējami.
Kādēļ?
Galvenais iemesls ir tāds, ka ražotājiem aizliegts izpaust, par kādu cenu viņi preci pārdod lielveikalam. Baidās teikt pat neoficiāli, jo atpazīšanas gadījumā viņus no lielveikalu plauktiem izsviedīs. Mazajiem tas var nozīmēt nāvi, jo "Rimi" un "Maxima" pieder gandrīz puse tirgus.
"Bez "Rimi" un "Maxima" Latvijā nav citu iespēju, kur varētu pārdot tādus daudzumus. Visi Latvijas veikali kopā nespēj pārdot tik daudz kā šie divi. "LaTS", "Aibe", "Tops", "Elvi" – tās ir drupačas," skaidroja liela pārtikas preču uzņēmuma tirdzniecības daļas pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms.
Avots: Konkurences padome. "Rimi" norāda, ka tā tirgus daļa ir 22,3%. "Maxima" norāda, ka tās tirgus daļa ir 23,5%.
Pārtikas cenu kāpums Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā. Jau ilgstoši arī cilvēki soctīklos norādījuši uz cenu atšķirībām vieniem un tiem pašiem produktiem. Tāpēc vadošais interneta medijs "Delfi" un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" piecu rakstu sērijā analizē, kā veidojas un kas ietekmē augstās pārtikas cenas Latvijā.
Mēs nebijām pirmie, kas šovasar mēģināja izpētīt, kāpēc pārtikas cenas tā aug. Kāda tiktokere zvanīja griķu ražotājam un pēc atbildes secināja, ka uzcenojums "Maxima" ir lielāks par 120%. Tvitera lietotāja ar segvārdu @nezobis aicināja boikotēt "Rimi", pārsaucot to par "rīmu". Jūnijā deputāti uz Saeimas komisiju izsauca ražotājus un tirgotājus. Viņi vēlējās noskaidrot, kādēļ viens un tas pats produkts katrā Baltijas valstī tiek pārdots par ļoti dažādām cenām.
"Rimi" pārstāvis kopā ar savas kabatas asociācijas vadītāju Nori Krūzīti deputātiem taisnojās, ka ķēde neesot rīmas – lielveikalu peļņa samazinājusies, dažus produktus pārdodot pat zem pašizmaksas. Viņš aicināja labāk analizēt milzīgo "Latvenergo" peļņu. Saeimā rādīto prezentāciju, kas bija pieejama tikai uz papīra, Krūzītis vēlāk dot atteicās – "neredzot jēgu", jo dati novecojuši.
Kā mēs to darījām?
Lai izvairītos no "ogošanas datos", kas, izceļot atsevišķus produktus, rada maldinošu iespaidu par visiem, "Re:Baltica" un "Delfi" izveidoja divas lielas datu bāzes. Vienā bija 7400 produktu no "Rimi" un 1600 no "Maxima" e-veikaliem visās Baltijas valstīs, ko datu savākšanas dienās – attiecīgi 17. un 18. jūlijā – varēja identificēt kā vienādus. Tie ļāva salīdzināt cenas starp Baltijas valstīm.
Otrajā datu bāzē bija dati, ko saviem sadarbības veikaliem izsūta veikalu tīkla "LaTS" īpašnieki. Tas ļāva izsekot, kā konkrētu produktu iepirkuma cenas mainījušās kopš 2021.gada.
Paralēli sociālajos medijos aicinājām ražotājus un veikalu darbiniekus dalīties ar informāciju anonīmi. Saņēmām vairākus desmitus e-pastu. Lai pasargātu šo cilvēku identitāti, šajos rakstos daļa informācijas būs anonīma. Taču, atbilstoši labai žurnālistikai, iekļauti ir tikai fakti, ko apstiprināja vismaz divi avoti.
Šis ir viens no pieciem rakstiem, lasi tālāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
