Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Laila Medina preses konferencē pirms valdības sēdes skaidroja, ka jau šobrīd personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, var noteikt ierobežojumus visa vai noteikta veida komercdarbībai. Praksē aizliegums ieņemt amatus komercsabiedrības pārvaldes institūcijās gan netiek bieži piemērots.
Viens no iemesliem tam varētu būt tas, ka normatīvajos aktos nav noteikts, kādus statusus un amatus nevar ieņemt un kādas darbības nevar veikt persona, kurai ir piemērots aizliegums uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību un aizliegums ieņemt amatus komercsabiedrības pārvaldes institūcijās.
TM skaidro, ka ar virzītajām izmaiņām ir noteikti amati, kādus amatus uzņēmējdarbībā pēc tiesību ierobežošanas ir liegts ieņemt. "Paredzam konkrētu saturu gadījumos, kāds ir aizlieguma saturs un kas šādos gadījumos ir jādara Uzņēmumu reģistram," piebilda TM pārstāve.
Viņa skaidroja, ka personai, kam ir noteikti ierobežojumi uzņēmējdarbības veikšanai, būs liegts ieņemt valdes locekļa, padomes locekļa, prokūrista, likvidatora amatu. Šie ierobežojumi būs spēka vienu līdz trīs gadus atkarībā no tā, kā būs lēmusi tiesa, skaidroja TM pārstāve.
Uzņēmumu reģistram, saņemot ziņas par konkrētās personas sodīšanu, būs pienākums liegt attiecīgajai personai ieņemt konkrētu amatu uzņēmumā un šī persona tiks svītrota no attiecīgā komersanta amatpersonu saraksta.
"Ar šiem ierobežojumiem netiks aizskartas esošo dibinātāju tiesības un cilvēki netiks izslēgti no dibinātāju vidus," teica Medina un piebilda, ka par šo amatu aizliegumu neievērošanu paredzēta kriminālatbildība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
