Valstij jāpalīdz veidot īres tirgu – kā Skandināvijā
Foto: DELFI

Ekonomikas ministrija (EM) vasarā nāca klajā ar Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, plānots, ka tas veicinās īres dzīvokļu pieejamību un risinās tādus nozarē sasāpējušos jautājumus kā ilgstoša strīdu risināšana un novecojis dzīvojamais fonds. Ministrija piedāvā iet Skandināvijas valstu pēdās un ar aktīvu valsts rīcību sekmēt īres tirgus veidošanos.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

EM strādā pie iespējamajiem atbalsta instrumentiem mājokļa pieejamības nodrošināšanai. Ministrijai padomā ir vairāki potenciālie atbalsta instrumenti. Viens no tiem ir ilgtermiņa aizdevums īres ēku būvniecībai, palielinot pašvaldības maksimālo slieksni saistību apjomam pret plānotiem pamatbudžeta ieņēmumiem tieši dzīvojamā fonda izveidei vai atjaunošanai.

Tiek vērtēta arī iespēja piešķirt 10 % lielu grantu īres namu būvēšanai vai nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaidi ēku atjaunošanas gadījumā.

Uz ko cerējuši politikas veidotāji, izstrādājot likumprojektu, un kā veicināt mājokļu pieejamību, portāls "Delfi" aicināja pastāstīt EM valsts sekretāra vietnieku Edmundu Valanti.

Iezīmējiet, kas ir tie jaunumi mājokļu politikā, tieši attiecībā uz īres segmentu? Kas ir tas, ko Ekonomikas ministrija ir iecerējusi?

Pats būtiskākais ir Dzīvojamo telpu īres likumprojekts. Caur to mēs ļoti vēlamies veicināt efektīvāku regulējumu īrnieku un izīrētāju attiecībām, lai daudz efektīvāks būtu strīdu risināšanas mehānisms un lai radītu apstākļus, ka privātie investori vēlas ieguldīt īres tirgū. Šobrīd mēs redzam, ka Latvijā nav uzbūvēta gandrīz neviena dzīvojamā māja ar mērķi attīstīt īres biznesu, Tās visas daudzdzīvokļu mājas lielā mērā ir paredzētas tikai tirdzniecībai.

Pirmais gadījums ir tas, ko Valmiera dara. Šīs [īres] ēkas ir būvniecības procesā, šobrīd ļoti daudzi vēro, cik veiksmīgi viņu projekts noslēgsies. Ir ļoti būtiski, lai šīs īres mājās veidotu pilsētās, novados, kur veidojas jaunas darbavietas, to ir norādījis OECD. Tam ir ļoti būtisks pamatojums, jo mūsu tautsaimniecībai ir svarīgi gan jaunos speciālistus, gan vispār mūsu iedzīvotājus Latvijā saglabāt. Mēs redzam, ka jau ilgstoši mūsu iedzīvotāji emigrē no laukiem uz reģionu pilsētām vai uz Rīgu. Diemžēl ļoti daudzi ir aizbraukuši arī uz ārvalstīm. Līdz ar to, veidojot aktīvāku īres tirgu, mums ir iespēja saglabāt viņus šeit – Latvijā.

Ko tieši tas sniegs cilvēkam, kurš šobrīd īrē dzīvokli?

Uzņēmumiem, kas maksā pietiekami labu atalgojumu, ir nepieciešami jauni darbinieki. Valmiera, būvējot īres mājas, nodrošina, ka jaunajiem darbiniekiem būs iespējams ievākties jaunā, pilnīgi labiekārtotā dzīvoklī par ļoti saprātīgu samaksu. Tie bija 5,2 eiro par kvadrātmetru. Tas ir īres cenu līmenis, kas pašlaik ir Valmierā. Tas dos iespēju uzņēmumiem piesaistīt darbiniekus. Ja darbiniekam nav tuvumā iespēja izīrēt dzīvokli, tad tā ir fundamentāla problēma. Saprotam, ka pirmā izvēle nebūs nekustamā īpašuma iegāde. Darbā ir jāiestrādājas, līdz ar to – nebūtu pamatoti uzreiz cerēt, ka jaunie darbinieki visi tagad brauks un pirks mājokli.

Arī Eiropā mājokļu pieejamība ir daudz aktīvāk nodrošināta caur īres dzīvokļiem. Ļoti daudzi izvēlas dzīvot īres mājokļos. Arī Skandināvijā dzīvojamais fonds īrei ir krietni lielāks, tas ir fonds, ko valsts var pabalstīt. Austrijā, Nīderlandē, Skandināvijā – valsts spēlē ļoti aktīvu lomu, lai īres tirgus veidotos. Mēs redzam, ka salīdzinājumā ar šim valstīm mūsu publiskie ieguldījumi ir nesalīdzināmi mazāki.

Vai tas attieksies arī uz Rīgu? Jūs minat Valmieru.

Ja mēs skatāmies Latvijas iedzīvotāju maksātspēju, tad vēl joprojām, neskatoties uz to, ka Rīgā ir lielāks atalgojums, spēja iedzīvotājiem norēķināties par dzīvokli ir maza. Mums nav valstī nodefinēta viena vienota izpratne, ko mēs saprotam ar pieejamu mājokli. Skatoties pasaules pieeju vai pētījumus, mājokļiem nevajadzētu tērēt vairāk par 25-30% no ienākumiem. Pieņemot, ka Rīgā īres maksa ir ap 6-7 eiro [par kvadrātmetru], tad atalgojumam ir jābūt krietni lielākam, nekā mums vidēji ir. Mums ļoti mazai daļai ir pietiekami ienākumi, lai tāda proporcija būtu.

Tas ir izaicinājums. Mēs redzam, ka mazas maksātspējas dēļ ļoti minimāli attīstās dzīvojamais fonds.

Tas nozīmē, ka Rīgai arī varētu būt šis atbalsts, šie instrumenti.

Protams! Rīgā veidojas darbavietas. Tas, kas mums ir kritiski, šie mājokļi veidosies tur, kur veidojas darbavietas. Tas var patikt vai nepatikt, tā ir tā likumsakarība. Statistika par ekspluatācijā nodotiem mājokļu kvadrātmetriem rāda: no 2010. līdz 2016. gadam visaktīvākā būvniecība bijusi tieši Pierīgā. Pierīgas apjomi ir līdzvērtīgi tam, kas ir uzbūvēts Rīgā un visos pārējos reģionus.

Ar ko jūs to saistāt? Birokrātiju pašvaldības līmenī?

Šeit droši vien ir vairākas lietas. Ļoti daudzi izvēlas privātmājas. Mēs zinām, ka Pierīgā ir ļoti attīstījušās privātmājas. Kopumā tā ir viena no īpatnībām: latvieši vairāk nekā mūsu kaimiņi izvēlas dzīvot privātmājās, nevis daudzdzīvokļu mājās. Tas ir viens. Un, lai mēs būtu tuvāk darbam, jo daudzas darbavietas ir Rīgā, tāpēc privātmāju attīstība aktīva ir Pierīgas novados. Šobrīd mēs redzam, ka jaunās darbavietas neveidojas tikai Rīgā, arī Mārupē, Salaspilī, Ķekavā ir attīstījušas daudz jaunu ražotņu.

Vai Ekonomikas ministrija ir izvirzījusi mērķus skaitļos. Piemēram, ja OECD ir norādījusi, ka tikai 13% iedzīvotāju dzīvo īrētos mājokļos, vai ir uzstādīts mērķis, piemēram, ka piecu gadu laikā tie būs 20%?

Tas, kas ir kritiski, lai šis īres tirgus veidotos, ir jābūt apstiprinātam jaunam īres likumam. Ilgākā laika periodā, iespējams, piecu gadu laikā, bet mēs redzam, ka īres tirgum būtu jāvirzās uz Eiropas vidējo rādītāju – 25-30%.

Jūsuprāt, būtu iespējams lauzt šo "latvisko garu"? Tomēr šobrīd vairāk nekustamo īpašumu pieder…

Es teiktu tā, šeit ir jāņem vērā viens būtisks faktors: daudzi īpašumi, it sevišķi dzīvokļu īpašumtiesības ir balstījušās uz privatizāciju. Līdz ar to tas lielais īpatsvars iziet no šī faktora. Vienlaicīgi tas, kas mums ir jāsaprot: īres tirgū liels īpatsvars ir ēnu ekonomika. Faktiski to, cik daudz ir izīrēts, īsti mēs neredzam. Ļoti iespējams, ka jau pašlaik īres tirgus ir krietni, krietni lielāks.

OECD rekomendācijas mājokļu politikā:
  • Uzlabot juridisko noteiktību īres tirgus regulējumā un veicināt ārpustiesu strīdu risināšanu.
  • Vienkāršot administratīvās procedūras būvatļauju saņemšanā.
  • Palielināt finansējumu zemu izmaksu īres mājokļiem teritorijās ar pieaugošu nodarbinātību.
  • Izveidot nacionāla līmeņa reģistru, kas ļauj personām pieteikties uz mājokļa atbalstu vietās, kur ir labākas darba iespējas.
  • Pieprasīt mājokļu attīstītājiem nodrošināt daļu no dzīvokļiem par pieņemamām cenām.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka OECD savā pētījumā aicina Latviju nodrošināt pieejamu mājokļu tirgu.

Tieši pieejami mājokļi ir svarīgs attīstības un darbaspēka mobilitātes virzītājspēks. Pieejamu mājokļu neesamība Rīgā kavē tās un tautsaimniecības produktivitātes attīstību, uzsvērts pētījumā. OECD norāda, ka Latvijā tikai 13% no iedzīvotājiem dzīvo īrētos mājokļos.

Saskaņā ar "Eirobarometra" pētījumu, kas veikts 2015. gadā, 61% respondentu norādījis, ka Rīgā ir grūti atrast kvalitatīvu mājokli par saprātīgu cenu.

Arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) atzinis, ka "Rīgā kvalitatīvu mājokli par pieņemamu cenu ir ļoti grūti atrast". "Veiksmīgs piemērs ir Valmieras pašvaldība, kur tiek būvēti zemo izmaksu īres mājokļi. Man būtu prieks, ja Rīgas un Pierīgas pašvaldības izmantotu šo veiksmīgo piemēru," norādījis ministrs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ekonomikas ministrija Lasāmgabali OECD Valmiera
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form