'Ventbunkers' tiesvedība: Meroni un viņa līdzgaitnieku blakussūdzība atstāta bez virzības  (2)

Kā informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, blakussūdzība tika iesniegta par tiesas lēmumu, ar kuru tika noraidīts Meroni un pārējo atbildētāju pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu abiem uzņēmumiem, proti, īpašuma tiesību aizsardzību. Tiesa blakussūdzību ir atstājusi bez virzības līdz 19.oktobrim, kad atbildētāji vēl var iesniegt labojumus un precizējumus.

Atbildētāju statusā esošais Aivars Gobiņš iepriekš sacīja, ka Latvijā ir bijuši pat vairāki Satversmes tiesas (ST) spriedumi, kuros skaidri norādīts, ka tiesām, lemjot par prasības nodrošināšanu, ir jāvērtē pierādījumi, bet tiesnesis Juris Freimanis par šādu tiesu praksi "pilnībā aizmirsis".

"Tiesnesis Freimanis ne vien nav vērtējis pierādījumus, kuriem būtu jāpamato šīs absurdās prasības nodrošinājuma nepieciešamība, bet pretēji iepriekš ST lemtajam ir atļāvies norādīt, ka nekādi pierādījumi neesot jāsniedz," uzsvēra Gobiņš. Viņš norādīja, ka Freimanis, apmierinot prasības nodrošinājumu, ignorējis ne tikai ST lēmumus, bet arī AT Civillietu tiesu palātas iedibinātu tiesu praksi.

"Tiesnesim, ar kura lēmumu apķīlāti leģitīmās "Ventbunkers" valdes un padomes locekļa konti, absolūti nav traucējis tas, ka augstākas tiesu instances jau agrāk pieņēmušas diametrāli pretējus lēmumus, kā arī skaidri parādījušas, kāda argumentācija nepieciešama šādu lēmumu pieņemšanai," secināja Gobiņš.

Savukārt 22.oktobrī plkst.10 Rīgas apgabaltiesa izskatīs vēl vienu atbildētāju pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, šoreiz par tiesas 18.septembra lēmumu piedzīt zaudējumus, kas nodarīti "Ventbunkeram".

Iepriekš atbildētāju pārstāvji tiesā - advokāts Daimārs Škutāns un Andrejs Eglītis - uzsvēra, ka piemērotais prasības nodrošinājums ir "absolūti abstrakts", jo lūgums par uzņēmuma īpašuma tiesību traucēšanas aizliegumu nerada sapratni par to, kādas tiesības tiek nodrošinātas, to izpildot.

Tāpat advokāti norādīja, ka prasībā par zaudējumu piedziņu nav noteikta summa, līdz kurai jānodrošina mantiska prasība, tādā veidā arī šī prasība, pēc advokātu domām, nav pamatota. Škutāns uzsvēra, ka prasības nodrošinājums kopumā nevar pastāvēt, jo ar to cenšas noregulēt un iesaldēt pašreizējo situāciju, nevis sekmēt gala spriedumu.

Savukārt viens no "Ventbunkera" pārstāvjiem advokāts Mārtiņš Kvēps tiesā paskaidroja, ka prasības nodrošinājuma līdzeklis ir samērīgs un tas ierobežo uzņēmuma valdes un padomes valdījuma tiesību aizskārumu, ko sistemātiski mēģina izdarīt atbildētāji, kā arī ierobežo atbildētāju darbības veikt izmaiņas komercreģistrā, ko arī sistemātiski mēģina izdarīt atbildētāji. Savukārt prasītāju advokāts Lauris Leja uzsvēra, ka šī ir tiesiska prasība, kas paredz aizsargāt uzņēmuma īpašumu, lai otra puse nevarētu ar to brīvi rīkoties.

Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas 29.jūnija lēmumu Meroni un viņa līdzgaitniekiem - Hāzēm, Gobiņam, Lindei, Juknai, Bunkam, Dementjevam un Anstisam - tika aizliegts ieņemt amatus "Ventbunkerā", kā arī pieteikt Uzņēmumu reģistrā (UR) izmaiņas "Ventbunkera" padomes sastāvā bez komercreģistrā reģistrētās "Ventbunkera" valdes sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta.

Tāpat Meroni un viņa kompanjoniem tika aizliegts pieteikt izmaiņas par grozījumiem "Ventbunkera" statūtos, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, bez komercreģistrā reģistrētās uzņēmuma valdes sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta, kas ietver informāciju par akcionāriem, kuri piedalījušies "Ventbunkera" akcionāru sapulcē, kurā lemts par grozījumiem statūtos, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, sabiedrības reorganizāciju vai likvidāciju.

Šis tiesas lēmums nozīmē, ka "Ventbunkerā" turpinās darboties uzņēmuma akcionāru ieceltā padome un valde, kas uzņēmumu pārvalda jau kopš 2011.gada beigām. "Ventbunkera" padomē darbojas Olafs Berķis, Jānis Junkers, Aleksejs Ovods, Gatis Klimass un Genadijs Ševcovs.