Būtiski salīdzinājumā ar 2015.gadu gadu pērn samazinājies naftas produktu un akmeņogļu tranzīta apjoms, kas arī galvenokārt ietekmējis visas ostas termināļu kopējo kravu apgrozījumu. Lielākais kravu apjoma kritums pēc apjoma bijis uzņēmumā SIA "Ventspils nafta" termināls", kas pārkrāvis par 2,1 miljonu tonnu jeb par 22% mazāk kravu. Gada laikā terminālī pārkrauts 7,5 miljoni tonnu kravu, kas ir ceturtā daļa no termināļa jaudas.
Liels kritums kravu apjomā bijis arī AS "Ventbunkers", kur pārkrauts par 922 000 tonnu jeb par 30% mazāk kravu nekā iepriekšējā gadā. Kravu apgrozījums pērn terminālī veidojis 2,1 miljonu tonnu, kas ir 30% no iespējamās jaudas.
AS "Baltic Coal Terminal" pārkrauti 1,5 miljoni tonnu, kas ir par 18% mazāk nekā gadu iepriekš. Pērn izmantota ceturtā daļa termināļa jaudas.
Būtisks kravu apgrozījuma samazinājums, galvenokārt uz akmeņogļu rēķina, bijis AS "Ventspils tirdzniecības osta", kur gada laikā pārkrauti nepilni 2,3 miljoni tonnu kravu, kas ir par 508 000 tonnu jeb par 18% mazāk nekā 2015.gadā, izmantojot mazāk nekā pusi no termināļa jaudas.
Ļoti slikti rezultāti brīvostas pārvaldes vērtējumā bijuši AS "Kālija parks", kur 2016.gadā pārkrauti 380 000 tonnu, kas ir 6% no termināļa jaudas.
Arī naftas produktu terminālis SIA "Ventall Termināls" pērn piedzīvojis kravu kritumu, pārkraujot 674 000 tonnu, kas ir par 572 000 tonnu jeb 46% mazāk nekā gadu iepriekš.
Par 19% kravu apjoms samazinājies SIA "Ventamonjaks" terminālī, kur pārkrauts 390 000 tonnu.
"Ventspils Grain Terminal", izmantojot ceturto daļu termināļa jaudas, 2016.gadā pārkrāvis 396 000 tonnu labības, kas ir par 25% mazāk nekā gadu iepriekš.
Lai gan kopējais kravu apgrozījums Ventspils ostas termināļos 2016.gadā ir samazinājies, tomēr atsevišķos kravu veidos, īpaši ro-ro, čuguna, dzelzsrūdas koncentrāta un kokmateriālu kravām vērojams stabils pieaugums. Jaunus rekordus izdevies sasniegt prāmju līnijām - pērn pārvadāts 179 967 pasažieru un vairāk nekā divi miljoni tonnu ro-ro kravu. Tas ir attiecīgi par 9% un 13% vairāk nekā iepriekšējā gadā un ir lielākais ar prāmjiem pārvadāto pasažieru un kravu apjoms Ventspils ostas vēsturē.
Par 11% jeb 48 000 tonnu kravu apjomu palielinājis SIA "Ventplac", kur, izmantojot pusi no iespējamās termināļa jaudas, pārkrauts 478 000 tonnu kravu. Par 3% jeb 6000 tonnu kravu apjoms palielināts SIA "Ventamonjaks Serviss" sasniedzot 191 000 tonnu kravu apgrozījumu.
2016.gads Ventspils ostas vēsturē zīmīgs arī ar to, ka kravu pārkraušanas darbi sākti divos termināļos - SIA "Eurohome Latvija" un SIA "Overseas Estates". "Eurohome Latvija" terminālī pārkrauts 341 000 tonnu čuguna, bet "Overseas Estates" apstrādāja 17 000 tonnu palmu eļļas kravu.
Samazinoties kopējam kravu apgrozījumam ostas termināļos, samazinās arī ienākumi, ko kuģu īpašnieki maksā Ventspils brīvostas pārvaldei. Tā kā ostu maksas ir lielākais ostas pārvaldes ienākumu avots, kravu apgrozījuma un līdz ar to kuģu skaita samazināšanās ostas pārvaldes budžetu ietekmē ļoti tieši. Tomēr Ventspils brīvostas pārvalde uzsver, ka, pārdomāti plānojot izdevumu sadaļu, tā arī 2017.gadā turpinās nodrošināt labākos iespējamos apstākļus ostas termināļu biznesa attīstībai, gādājot par kuģu ceļu dziļumu, piestātnēm, pievedceļiem un kuģu satiksmes drošību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
