Vērtēs iespēju ļaut kravas auto kustību tikai pa ceļiem ar nozares ieguldījumu atjaunošanā

Ministrijas pārstāve Ilze Eida portālu "Delfi" informēja, ka sarunu dalībnieki atzinuši šo jautājumu par abām pusēm aktuālu, un SM vērtēs, vai šādi ierobežojumi ir iespējami un lietderīgi vai nav.

Tāpat sarunās pārrunāts jautājums par autoceļu atjaunošanai pieejamajiem līdzekļiem un to izmantošanu. Pašlaik pieejamais valsts budžeta finansējums autoceļu ikdienas uzturēšanai ir nepietiekams – šogad 60,3 miljoni latu ir valsts autoceļiem, bet mērķdotācija pašvaldībām - 20,36 miljoni latu. Tai pat laikā ir iespēja izmantot naudas līdzekļus no Eiropas Savienības (ES) fondiem (šogad vairāk kā 180 miljoni latu), kas ļauj veikt apjomīgākus rekonstrukcijas darbus uz valsts un pašvaldību autoceļiem, taču šo finansējumu nav iespējams izmantot autoceļu ikdienas uzturēšanai. Kā risinājums, lai autoceļu nozarei garantētu prognozējumu finansējumu, būtu Valsts autoceļu fonda atjaunošana, norāda SM.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) atzinis, ka "nepieciešams prognozējams ilgtermiņa risinājums autoceļu sakārtošanai, un viens no tiem būtu Valsts autoceļu fonda atjaunošana, kam esam saņēmuši arī Latvijas Pašvaldību savienības atbalstu". "Tādējādi mēs ievērotu principu – kurš brauc, tas maksā, un spētu īstenot ilgtspējīgu autoceļu sakārtošanas programmu, kuru Satiksmes ministrija tuvākajā laikā plāno iesniegt valdībā," paudis ministrs.

Attiecībā uz pašvaldībām pieejamo Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu aktivitātēs "Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās" un "Valsts 1. šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana" puses vienojās atzīt šī aktivitātes par prioritārām gadījumā, ja ES fondu finansējuma pārdales rezultātā būs pieejami papildu līdzekļi. Tāpat LPS aicināja valdību izvērtēt iespēju citu nozaru neapgūto ES fondu finansējumu pārdalīt par labu SM un šo naudu novirzīt arī autoceļu projektiem.

SM un LPS sarunās amatpersonas diskutēja arī par pasažieru pārvadājumiem – to organizēšanas kārtību, pieejamo finansējumu, visas sistēmas efektivizēšanu.

Valsts budžeta dotācija zaudējumu segšanai pārvadātājiem par sniegtajiem pakalpojumiem pēdējo trīs gadu laikā ir būtiski samazināta - 2011.gadā par 21% pret iepriekšējo gadu, līdz ar to turpmāka valsts budžeta finansējuma atņemšana pasažieru pārvadājumu valsts pasūtījumam var sagraut esošo sabiedriskā transporta sistēmu Latvijā, kā rezultātā būtiski samazināsies iedzīvotāju pārvietošanās iespējas un transporta pieejamība, secināts sarunās.

SM un LPS sarunās vienojās, ka jānosaka minimāli nepieciešamais finansējuma apjoms pasažieru pārvadājumu valsts pasūtījumam un jāsagatavo attiecīgi priekšlikumus dotāciju pieprasījumam 2012.gada valsts budžetā. SM atbilstoši LPS un plānošanas reģionu priekšlikumiem izvērtēs iespējas mainīt dotāciju sadales kritērijus un nepieciešamības gadījumā līdz šā gada 1. jūlijam izstrādās attiecīgus grozījumus Ministru kabineta noteikumos par valsts budžeta līdzekļu sadalīšanu plānošanas reģioniem sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos.

Puses arī pauda pārliecību, ka nepieciešams saglabāt valsts noteiktos atvieglojumus esošajā apmērā un pasažieru kategorijas, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus, kamēr vien šim mērķim ir paredzēts pietiekams finansējums valsts budžetā vai Sociālā tīkla stratēģijas pasākumos.

Attiecībā uz autoostu pakalpojumiem plānota autoostas sistēmas modeļa reorganizācija, kas pārvadātājiem mazinātu ar autoostas pakalpojumiem saistītās izmaksas. SM un LPS vienojās veidot attiecīgu darba grupu un līdz šā gada 15.augustam izstrādāt priekšlikumus.

LPS arī atbalstīs un sekmēs SM centienus panākt, ka neregulāru pārvadājumu veicēji darbojas atbilstoši tiesību aktu stingram regulējumam un, ka to darbības nerada papildus zaudējumus pārvadātājiem, kuri sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus valsts pasūtījuma ietvaros.