Foto: LETA

Īstenojot valdības apstiprināto ēnu ekonomikas apkarošanas plānu un turpinot darbu pie šīs prioritātes, ir ieviesti daudzi būtiski pasākumi. Daļēji šī darba rezultāts jau ir redzams ēnu ekonomikas sarukumā, par kuru liecina aktuālākie pētījumi, taču pilna atdeve ir gaidāma tikai vidējā un ilgā termiņā, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Jau ziņots, ka Latvijai jāturpina reformu īstenošana vispārējās makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai, teikts Eiropas Centrālās bankas (ECB) 5.jūnijā izplatītajā konverģences ziņojumā par eiro ieviešanu Latvijā. ECB norāda, ka Latvijas sniegums atbilst konverģences kritēriju atsauces rādītājiem, tomēr vairākās jomās Latvijas ekonomiskās konverģences ilgtspēja ilgtermiņā rada bažas.

Konverģences ziņojumā arī norādīts, ka Latvijas ēnu ekonomika, lai gan sarūkoša, joprojām ir samērā liela. "Šie trūkumi ne tikai nozīmē zaudētus valsts ieņēmumus, bet arī kropļo konkurenci, kaitē Latvijas konkurētspējai un samazina valsts pievilcību ārvalstu tiešo investīciju piesaistei, tādējādi mazinot ilgāka termiņa investīcijas un ražīgumu," teikts ziņojumā.

Vilks biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja, ka, pilnveidojot normatīvo regulējumu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis papildu instrumentus negodīgu nodokļu maksātāju kontrolei, vienlaikus arī pašā dienestā ir notikušas būtiskas uz efektivitāti vērstas pārmaiņas iestādes struktūrā un darba organizēšanā. Patlaban svarīgi ir neapmierināties ar padarīto un turpināt pilnveidot gan normatīvo regulējumu, gan nodokļu administrēšanas efektivitāti, lai noturētu vai pat uzlabotu šo pozitīvo tendenci, uzsvēra finanšu ministrs.

"Viena no būtiskākajām ēnu ekonomikas izpausmēm ir izvairīšanās no darbaspēka nodokļu nomaksas jeb tā sauktās aplokšņu algas, par ko liecina arī salīdzinoši lielais nodarbināto skaits, par kuriem tiek deklarēti ienākumi minimālās algas līmenī. Šeit svarīgi ir saprast, ka, lai maksātu algas aploksnēs, darba devējam ir nepieciešami regulāri nelegāli ieņēmumi, kurus pārsvarā gūst, slēdzot fiktīvus darījumus un iesaistoties pievienotās vērtības nodokļa krāpšanas shēmās vai arī nedeklarējot daļu no uzņēmuma faktiskā apgrozījuma," skaidroja Vilks.

Līdz ar to arī turpmākā Finanšu ministrijas un VID prioritāte būs pasākumi, kas pilnveido kontroles iespējas šajās jomās, sacīja finanšu ministrs. "Kā būtiskākos piemērus varu minēt plānotos uzlabojumus uzņēmumu reģistrācijas kārtībā, kas, izmantojot riska adrešu un riska personu sarakstus, ierobežos fiktīvu uzņēmumu reģistrēšanu, kā arī jaunu kases aparātu un kases sistēmu regulējumu, kas paredzēs mūsdienu tehnoloģiju līmenim atbilstošas kontroles iespējas," sacīja Vilks.

Viņš piebilda, ka jau patlaban ir ieviests regulējums, kas darba devējiem liek deklarēt ne tikai darbiniekam aprēķināto mēneša atalgojumu, bet arī ziņas par nostrādātajām darba stundām un darbinieka profesionālo kvalifikāciju. Izmantojot šo informāciju, VID ir radīta iespēja daudz mērķtiecīgāk īstenot kontroles un preventīvos pasākumus, lai izskaustu aplokšņu algu praksi.

"Papildus tam īpaša uzmanība tiek pievērsta darbam ar tiem nodokļu maksātājiem, kuri nodokļu jomā esošo regulējumu nepiemēro atbilstoši tā ekonomiskajai būtībai, piemēram, darba tiesiskās attiecības noformējot kā uzņēmuma līgumu, izsniedzot nepamatotus aizdevumus uzņēmuma īpašniekiem un darbiniekiem, ka arī praktizējot nepamatotu avansa norēķinu kārtību ar darbiniekiem," skaidroja Vilks.

Vienlaikus ir uzsākts darbs pie nodokļu parādu efektīvākas iekasēšanas, informēja finanšu ministrs.

"Šeit kā piemēru varu minēt ieceri noteikt uzņēmuma valdes locekļu materiālu atbildību par nesegtiem uzņēmuma nodokļu parādiem maksātnespējas gadījumā, ja tiek konstatēta ekonomiski nepamatota rīcība. Šādi tiktu ierobežota iespēja izvairīties no nodokļu parāda nomaksas, pārceļot uzņēmējdarbību ar uzņēmuma svarīgākajiem aktīviem uz jaunu komercsabiedrību un esošo likvidējot kā maksātnespējīgu," skaidroja Vilks.

Finanšu ministrs piebilda, ka bez minētajiem kontroles pasākumiem tikpat svarīgi ir turpināt darbu, lai VID vēl straujāk kļūtu par uz klientu orientētu sadarbības partneri uzņēmējiem. Šis darbs saistīts ar birokrātijas mazināšanu, izmantojot mūsdienīgu informācijas apmaiņu, kā arī ar būtiskuma principa iedzīvināšanu ikdienas darbā, nošķirot būtiskus pārkāpumus no formālām nepilnībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!