Deklarācija piektdien tiks nosūtīta Eiropas Savienības (ES) augstākajām amatpersonām. Kopumā EP no Baltijas valstīm ir ievēlēti 26 deputāti, tostarp astoņi no Latvijas – Kalniete, Ivars Godmanis, Krišjānis Kariņš, Roberts Zīle, Inese Vaidere, Tatjana Ždanoka, Aleksandrs Mirskis un Alfrēds Rubiks.
Deputāti deklarācijā atgādina, ka EK KLP reformas piedāvājums 2014.-2020.gadam ir netaisnīgs pret Baltijas valstīm un neatbilst kopienas pamatprincipiem. Tāpat deputāti pieprasa tiešos maksājumus aprēķināt pēc objektīviem kritērijiem, kā arī noteikt tiešo maksājumu zemāko slieksni 80% apmērā un augstākos griestus 120% apmērā no vidējā maksājumu lieluma Eiropā.
"Ar šo deklarāciju mēs pieprasām KLP reformu veidot taisnīgā veidā, lai ieguvēji būtu visi eiropieši. Mēs iestājamies par principiem, kuri ir saprātīgi, bet kurus Komisija ir ignorējusi," norāda Kalniete, kura EP strādā Lauksaimniecības komitejā.
Baltijas deputāti arī pieprasa tām dalībvalstīm, kuras tiešmaksājumos saņem mazāk nekā 50% no ES vidējā maksājuma par hektāru, noteikt īsu tiešo maksājumu pārejas periodu. Patlaban EK piedāvātais pārejas periods līdz 2020.gadam nav pieņemams, teikts deklarācijā.
Kalniete atzīst, ka viņu nepatīkami pārsteidzis tas, ka EK savā KLP reformas piedāvājumā ir ignorējusi divās EP rezolūcijās apstiprinātās reformas nostādnes. Eiroparlamentāriete uzsver, ka tieši EP kopā ar Padomi apstiprinās jauno lauksaimniecības politiku.
"Neskatoties uz dažādu politisko pārliecību, Baltijas valstu deputāti ir spējuši vienoties, lai aizstāvētu mūsu valstu intereses sarunās par KLP reformu. Tā ir spēcīga vēsts, kuru sūtam Komisijai, Padomei un citiem mūsu kolēģiem Parlamentā. Tas ir piemērs tam, ka sarunu ceļā arī politiskie pretinieki var vienoties lielāka mērķa vārdā," saka deklarācijas iniciatore.
Viņasprāt, pašlaik nevajadzētu krist izmisumā un žēloties par Latvijai nepietiekami atvēlētajiem līdzekļiem nākamajā Eiropas Savienības finanšu periodā. "Tikai tagad sākas īstais darbs un sarunas par šī budžeta izstrādāšanu. Vienoti darbojoties, Baltijas valstis var būtiski ietekmēt gala lēmumu, panākot sev labvēlīgu rezultātu," tā Kalniete.
Deputāte ir iecerējusi arī turpmāk Baltijas valstu deputātiem piedāvāt rīkoties kopīgi, lai vienoti aizstāvētu visu triju valstu intereses EP lauksaimniecības, kā arī struktūrfondu jautājumos.
12. oktobrī EK prezentēja KLP reformas piedāvājumu, kuru deputāti kritizēja. EP KLP reforma ir iesniegta kā likumdošanas pakete, kura sastāv no septiņiem ziņojumiem. Par reformu atbildīgā EP būs Lauksaimniecības komiteja, kurā reformu būtu nepieciešams apstiprināt līdz 2012.gada beigām, lai pēc tam varētu sāktu sarunas ar Padomi. Jaunajai politikai jāstājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.
"Delfi" jau ziņoja par visu triju Baltijas valstu zemnieku protestiem EK priekšlikuma publicēšanas dienā – 12.oktobrī. Zemnieki miermīlīgās protesta akcijās Rīgā, Viļņā, Tallinā un Briselē pieprasīja atbildīgajām ES institūcijām vienlīdzīgākus tiešmaksājumu starp ES dalībvalstu zemniekiem 2014.-2020.gada periodā.
EK piedāvā 2014.-2020.gadā palielināt Latvijas lauksaimnieku tiešo maksājumu "aploksnes" griestus no 146 miljoniem eiro uz 218 miljoniem eiro gadā. Līdz ar to saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem atbalsts par vienu hektāru Latvijā pieaugtu no 95 eiro (67 latiem) līdz 141 eiro (99 latiem). Šo pieaugumu finansēs valstis, kas pašlaik saņem vairāk nekā 90% ES vidējo maksājumu.
Zemnieki gan norāda, ka arī pēc šī pieauguma lauksaimnieki Latvijā ES platības maksājumos saņemtu vismazāko summu starp 27 valstīm. Lauksaimnieku organizācijas uzskata, ka tiešie maksājumi nākamajā ES budžeta periodā starp ES valstīm ir jāizlīdzina daudz krasāk, nekā to paredz EK piedāvājums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
