VVD nesamaksā 1,8 miljonus eiro 'Skonto būvei' par Inčukalna projektu; būvuzņēmums nikns
Foto: LETA

Valsts vides dienests (VVD) aizturējis darba samaksas izmaksu 1,8 miljonu eiro apmērā SIA "Skonto Būve" par martā veiktajiem sanācijas darbiem Inčukalnā, pastāstīja VDD pārstāve Jūlija Ņikitina.

Kā norāda VDD ģenerāldirektore Inga Koļegova, ņemot vērā sarežģījumus projekta līguma izpildē, VVD pieņēmis lēmumu vēlreiz rūpīgi pārbaudīt savulaik "Skonto Būvei" izsniegto projekta finanšu garantiju dokumentāciju. Šādu dienesta rīcību paredz projekta līgums un VVD izmanto savas likumīgās tiesības, skaidro Koļegova.

Tiklīdz pārbaude noslēgsies un dienests būs saņēmis informāciju, ka "Swedbank" izsniegtā līguma izpildes garantija ir spēkā esoša, "Skonto Būve" saņems samaksu par veiktajiem darbiem, uzsver ģenerāldirektore.

Viņa arī piebilda, ka VVD ir rakstiski informējis "Skonto Būvi" par iecerēto dokumentācijas pārbaudi un aicina uzņēmumu būt saprotošam un uzgaidīt.

Savukārt uzņēmums "Skonto Būve" portālam "Delfi" norāda, ka VVVD nepamatoti vainojis AS "Swedbank" par neprecizitātēm dokumentācijā un atteicies izmaksāt 1,8 miljonus eiro par Inčukalna gudrona dīķu projektā martā paveikto darbu. "Tā vietā dienu pēc apmaksas termiņa iestāšanās uzņēmumam nosūtīta vēstule, kurā četrus gadus pēc dokumenta iesniegšanas apšaubīta "Swedbank" pārstāvju darbības likumība," norāda uzņēmuma preses pārstāve Ilga Sokolova.

Viņa skaidro, ka trešdien saņemtā vēstule liecinot, ka VVD tomēr nav spējis atrast kļūdas uzņēmuma darbā, tāpēc "šoreiz lēmis tās piedēvēt kādam citam – projekta īstenošanā piesaistītajam partnerim bankai "Swedbank"". "Lai arī vēl trešdien publiskajā telpā VVD mēģina imitēt risinājumu meklējumus, no pasūtītāja saņemtie dokumenti liecina par gluži pretējo," pārliecināts uzņēmums.

Atsaucoties uz vēstulēs minēto, "Skonto Būve" norāda, ka apgalvojums par to, ka "neviens no [..] parakstītājiem nav atklāti uzstājies kā "Swedbank" valdes loceklis", izmantots kā arguments tam smakasas pārtraukšanai par jau izdarītu darbu.

"Pats VVD vēstulē atzinis, ka attiecīgie bankas darbinieki atbilstoši komercreģistram bijuši pilnvaroti dokumentus parakstīt. Līdz ar to VVD "gājiens" uztverams vienīgi kā laika kavēšana, vienlaikus riskējot zaudēt Eiropas Savienības līdzfinansējumu projekta īstenošanai," norāda Sokolova.

"VVD darbības jau vairākus mēnešus liecina nevis par rūpēm par dabu, bet gan tīšu kaitniecību videi, sabiedrībai un uzņēmumiem, kas strādā valsts labā. Tā vietā, lai godīgi samaksātu par gandrīz pirms pusgada padarītu darbu, Valsts vides dienests turpina meklēt absurdus veidus, kā to nedarīt. Šoreiz atrasti četrus gadus veci starptautiskas bankas dokumenti, lai pēdējā brīdī atteiktos no saistību izpildes. Jau iepriekš dienesta vadītāja publiski draudēja ar nenorēķināšanos par paveikto. Šobrīd tas jau ir izdarīts – to varu nosaukt vien par nelietīgu vēršanos pret Latvijas uzņēmumu," publiskā paziņojumā teicis
uzņēmuma "Skonto Būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Uzņēmums skaidro, ka līgums ar pasūtītāju nosaka, ka pēc tā parakstīšanas brīža līdz pilnīgai izpildei nepieciešams bankas apstiprināts līguma izpildes nodrošinājums un avansa maksājuma garantija. Šajā gadījumā to jau pirms četriem gadiem sniegusi "Swedbank". Tādējādi VVD rīcībā saistību veidā ir 7 miljoni eiro, neskaitot vēl aptuveni 6 miljonus eiro par paveikto darbu no šī gada marta līdz jūnijam, pārliecināts ir būvuzņēmums.

"Tādējādi VVD rīcība ir vērtējama vien kā kārtējais populistiskais gājiens, lai imitētu rūpes par valsts līdzekļiem, lai gan netiek risināti jautājumi ne par apjomīgo ziemeļu dīķa piesārņojumu, ne dienvidu dīķa turpmāko likteni. Turklāt vienlaikus tiek riskēts zaudēt ES atbalstu. Patlaban VVD ar visdažādākajām metodēm mēģina novest procesa virzību līdz tiesvedībai. Visu atbildību par neveiksmīgo projektu VVD mēģina novelt uz uzņēmēju, novēršot uzmanību no paša pasūtītāja nekompetentās un neprofesionālās rīcības. Taču jāņem vērā, ka šādas VVD darbības var novest pie milzīgiem zaudējumiem valstij nākotnē," pauž būvuzņēmums.

Kā ziņots, "Skonto būves" vadītājs Guntis Rāvis 16.jūnijā paziņoja, ka VVD apzināti esot slēpis patieso gudrona apjomu ziemeļu dīķī, norādot 14 reizes mazāku piesārņojuma daudzumu nekā realitātē dīķī esošais.

Lai gan skandāls saistībā ar Inčukalna gudrona dīķi vēršas plašumā, "Skonto būve" nelauzīs līgumu un neizstāsies no projekta, vienlaikus pieprasot no valdības apmaksāt līdz šim ieguldītos uzņēmuma līdzekļus - sešus miljonus eiro, žurnālistus informēja Rāvis. "Mēs nevēlamies papildu finansējumu, gribam pabeigt līgumā paredzētos darbus un saņemt savu līdz šim ieguldīto naudu - sešus miljonus eiro. Patlaban šo projektu mēs finansējam no saviem līdzekļiem. Situācija kļūst traģikomiska, jo esam ķīlnieki - izstāties nevaram, naudu par darbiem nesaņemam," uzsvēra Rāvis.

Tai pat dienā VVD vadītāja Koļegova paziņoja, ka "Skonto būve" jau laicīgi zināja, ka piesārņotās grunts apjoms Inčukalna projekta ziemeļu dīķī ir 96 200 kubikmetru, līdz ar to neatbilst patiesībai uzņēmuma paziņojums par 14 reizes lielāku darbu apjomu. Ja uzņēmums nepildīs saistības, VVD apsvērs iespēju meklēt citu izpildītāju, viņa norādīja.

Līdz šim "Skonto būve" par padarīto darbu jau ir saņēmusi 25,173 miljonus eiro - samaksa par padarīto ir veikta, ieskaitot 2015.gada janvārī paveikto. Par februāri un turpmākajiem mēnešiem norēķini vēl nav veikti.

Sākotnējais līgums ar sanācijas darbu veicēju SIA "Skonto būve" tika noslēgts 2010.gada 24.septembrī, un tas paredzēja, ka projekta kopējās izmaksas būs 29 miljoni eiro. Savukārt pagājušā gada pavasarī, kad atklājās, ka gudrona fizikāli ķīmiskās īpašības neatbilst iepriekš paredzētajām, pēc darbu veicēja lūguma sākotnējā līguma summa tika palielināta par 16 miljoniem jeb par 50% un sasniedza 45 miljonus eiro.

Šā gada 6.maijā SIA "Skonto būve" ir vērsusies valdībā, informējot, ka bez papildu finansējuma ir apdraudēta projekta pabeigšana, jo līgumā paredzēts izsmelt 30 200 tonnas gudrona, taču dīķos ir izrādījies par 14 000 tonnu gudrona vairāk.

Arī "Skonto būves" apakšuzņēmēja - Vācijas firma "MUEG GmbH" - norādījusi, ka neatkarīgi no tā, kā atbildīgās personas lems par turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz Inčukalna dienvidu gudrona dīķi, ir svarīgi, lai lēmumi, kas ievērojami ietekmēs Latvijas vidi un iedzīvotājus, tiktu pieņemti nekavējoties. Jebkura vilcināšanās rada papildu risku Latvijas videi un papildu izmaksas Latvijas valstij.

Tags

Eiropas Savienība Guntis Rāvis Skonto Būve Swedbank Valsts vides dienests

Comment Form