Zem izsoles āmura nonāk viens no lielākajiem pašmāju dārzeņu ražotājiem
Foto: LETA

Zem izsoles āmura nonākuši viena no lielāko pašmāju dārzeņu ražotāju SIA "Galiņi" īpašumiem. Tiesu izpildītāja ir izziņojusi vairākas izsoles, kurās tiek piedāvāti pat vairāk nekā simts hektāru plaši īpašumi, kā arī ražošanas ēkas, kuras saimniecības izveidotājs Juris Strazdiņš savulaik ieķīlājis bankā "Citadele".

Četrās labprātīgās izsolēs, kurās var reģistrēties līdz septembra vidum, nu tiek pārdots Strazdiņam piederošais nekustamais īpašums.

Piemēram, vienam īpašumam kopējā platība ir 151,669 hektāri. Tajā ir vairāk nekā desmit zemesgabali, pārsvarā lauksaimniecības zemes, kā arī meža zeme un vairākas ēkas. Šim īpašumam izsoles sākumcena 151 390 eiro.

Otrajā izsolē izlikti gandrīz 15 hektāri lauksaimniecības zemes ar izsoles sākumcenu 11 678 eiro, bet trešā izsolē zem āmura nonākuši 15,57 hektāri zemju un vairākas būves – noliktavas, rūpnieciskās ražošanas ēkas, garāžas. Šīs izsoles sākumcena noteikta 114 736 eiro.

Vēl vienā izsolē tiks pārdots "Galiņi" piederošas divas ēkas ar sākumcenu 4590 eiro.

"Galiņu" pārstāve Edīte Strazdiņa aģentūrai LETA norādīja, ka izsoles tiek rīkotas tādēļ, ka zemnieku saimniecība nebija spējusi vienoties ar banku par iepriekš ņemtu kredītu atmaksas nosacījumiem un bankai ir tādas tiesības izsolīt ieķīlātos īpašumus. "Kredīti bija pietiekami lieli un tika ņemti dažādiem attīstības projektiem," sacīja Strazdiņa.

"Problēmas radās dēļ iepriekšējās vasarās piedzīvotajiem slapjumiem un sausumiem, kas ietekmēja iepriekšējo gadu ražas. Šogad gan raža būs laba," sacīja Strazdiņa. Viņa piebilda, ka izsolīti tiek visi "Galiņiem" piederošie nekustamie īpašumi, bet kustamā manta netiek izsolīta. Jautāta, kāda varētu būt "Galiņu" nākotne, Strazdiņa sacīja, ka jāgaida, kas būs izsoles uzvarētājs un ko viņš izlems par turpmāko darbību.

SIA "Galiņi" pērn strādāja ar 921 tūkstoša eiro apgrozījumu, kā arī nopelnīja 524 eiro. Vienlaikus uzņēmumam ir izveidojies nodokļu parāds, uz šā gada augusta sākumu tas bijis 150 tūkstoši eiro, liecina "Crediweb.lv" dati. "Galiņi" pieder Kārlim un Jurim Strazdiņiem (katram pa 35%) un SIA "Lauku darbi" (30%). Kopumā patiesā labuma guvēji ir Kārlis un Juris Strazdiņi.

Uzņēmuma mājaslapa liecina, ka 1989. gadā Madlienas pagastā tika iegādāta pamesta mežsaimniecības māja "Galiņi" un zeme septiņu hektāru platībā. Uzņēmums "Galiņi" dzima 1992. gada 19. martā, aizsākot savu darbību ar zemenēm. 2006. gadā "Galiņu" saimniecība, vēloties sadarboties ar citiem latviešu dārzeņu un augļu audzētājiem, bija iniciators un viens no dibinātājiem kooperatīvam "Mūsmāju dārzeņi". Mājaslapā norādīts, ka uzņēmums apstrādā 360 hektārus zemes, kuros audzē dažādus lauka un sezonas dārzeņus, kartupeļus, zaļumus un graudus.

Kooperatīvs "Mūsmāju dārzeņi" 2018. gadā apgrozīja 4,6 miljonus eiro, tomēr strādāja ar zaudējumiem 119 tūkstošu eiro apmērā. Jāatzīmē, ka uzņēmums pēdējos trīs gadus ir strādājis ar zaudējumiem. Tam nav nodokļu parādu uz šo brīdi, liecina "Crediweb.lv" informācija. Kooperatīvs "Mūsmāju dārzeņi" reģistrēts 2006. gadā un apvieno SIA "Dimdiņi Agro", SIA "Sigro", kā arī zemnieku saimniecības "Galiņi", "Bračas", "Dārzi", "Zūmaņi", "Sīļi", "Sviķi", "Īskāji", "Kliblapsas" un Artūru Kimu. Kooperatīva galvenā darbības joma ir savu biedru saražotās produkcijas – dārzeņu un kartupeļu – realizācija, liecina aģentūras LETA arhīvs.

"Lielais sausums pagājušajā vasarā ir atstājis ietekmi uz produktu cenām visā Eiropā. Dārzeņu kopraža Eiropā pagājušajā gadā bija gandrīz par trešdaļu zemāka nekā iepriekšējos gados. Piemēram, salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu, balto galviņkāpostu ražotāja cena gadu mijā bija par 60% augstāka Latvijā un par 60-100% augstāka Lietuvā. Latvijai neraksturīgi, šobrīd vairs visās lielveikalu ķēdēs nav nopērkami Latvijā audzēti kāposti," šā gada aprīlī atzīmēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Sausuma dēļ šogad cietuši Kurzemes piekrastes dārzeņu audzētāji, tomēr valstī kopumā situācija vērtējama kā visai laba, tādēļ arī dārzeņu raža valstī solās būt labāka nekā pērn, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) dārzkopības eksperta Māra Narvila novērojumi. Viņš atzīmēja, ka arī šogad meteoroloģiskie apstākļi bija ļoti mainīgi, – pēc silta aprīļa nāca aukstums maija sākumā, ko nomainīja mitruma trūkums, kas pietiekamu līmeni sasniedza vien jūnija otrā pusē. Savukārt jūlijs bija netipiski auksts, bremzējot dārzeņu augšanu. Toties augusts pilnībā atbilst jau ierastajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, kas pozitīvi ietekmē dārzeņu briešanu. Kopumā dārzeņu attīstībā ir vērojama līdz divām nedēļām straujāka attīstība, tādēļ daudzviet jau jūtams rudens tuvums, stāstīja Narvils.

"Ar nosacījumu, ka veikti atbilstoši augu aizsardzības pasākumi, laba dārzeņu raža būs Zemgalē," uzsvēra Narvils. "Dārzeņu ražu pavasara aukstums kopumā skāra pavisam nedaudz, vairāk tas ietekmēja siltumnīcu saimniecības, palielinot izmaksas apkurei," viņš papildināja. Tāpat Narvils atklāja, ka šovasar visiem kāpostu dzimtas dārzeņiem bija arī daudz kaitēkļu, kurus ne vienmēr izdevās apkarot. "Tieši kaitēkļi būs nedaudz ietekmējuši arī kāpostu ražu, tādēļ ne visur tiem būs vislabākā kvalitāte. Līdzīga situācija ir arī ar sarkano biešu ražu, jo sevišķi Kurzemes pusē. Burkāni ļoti labi būs vietās, kur ātrāk uznāca nokrišņi, sausākajās vietās raža būs mazāka, tāda pati situācija ir ar ķiplokiem un sīpoliem. Ķirbjaugu sākotnēji labo attīstību bremzēja aukstais jūlijs un lietus, kas var samazināt ražu. Savukārt zaļumu audzēšanai vasaras otra puse bijusi labvēlīga un par sliktu ražu nevajadzētu sūdzēties," viņš skaidroja.

Narvils uzsvēra, ka to, cik labi dārzeņus varēs uzglabāt pēc ražas novākšanas, tieši ietekmēs pareizi un laikus veikti augu aizsardzības pasākumi uzglabāšanas nodrošināšanai.

Jāatgādina, ka šā gada janvārī kooperatīvs "Mūsmāju dārzeņi" reģistrējis sešas jaunas komercķīlas, liecina informācija "Firmas.lv". "Mūsmāju dārzeņi" ir visu komercķīlu devējs, bet katrai komercķīlai ir cits ņēmējs un cita komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa. Komercķīlas, kuras nodrošinātā prasījuma summa ir 313 000 eiro un ar kuru "Mūsmāju dārzeņi" ieķīlājuši pamatlīdzekļus un traktortehniku, ņēmēja ir zemnieku saimniecība "Īskāji". Savukārt par labu zemnieku saimniecībai "Zūmaņi" kooperatīvs ir ieķīlājis vairākus pamatlīdzekļus, tostarp stādu stādītāju, miglotāju, transportierus, nodrošinot prasījumus gandrīz 229 000 eiro apmērā. Kooperatīvs ir ieķīlājis arī pamatlīdzekļus, nodrošinot prasījumus 81 000 eiro apmērā, par labu zemnieku saimniecībai "Dārzi".

Vēl vienas "Mūsmāju dārzeņu" komercķīlas ņēmējs ir zemnieku saimniecība "Bračas", kurai par labu "Mūsmāju dārzeņi" ir ieķīlājuši pamatlīdzekļus un traktortehniku, nodrošinot prasījumus 39 000 eiro apmērā. Komercķīlas, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 46 000 eiro, ņēmēja ir zemnieku saimniecība "Sviķi". Savukārt privātpersona Artūrs Kims ir reģistrēts kā ņēmējs komercķīlai, kuras nodrošinātā prasījuma summa ir 52 000 eiro.

Visas sešas komercķīlas reģistrētas 28. janvārī. "Mūsmāju dārzeņu" valdes priekšsēdētājs Edgars Brakše aģentūrai LETA atteicās sniegt komentārus par komercķīlām.

Tags

Citadele Ingūna Gulbe Lauksaimniecība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form