Kā norādīja zemnieki, patlaban ministrijā izskatīšanai valdībā tiek gatavoti grozījumi noteikumos "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros".
Sagatavotie grozījumi paredz, ka, sākot ar 2012.gadu, lauksaimniekiem, kuri piesakās uz tiešo maksājumu saņemšanu, būs jāuzrāda rakstisks dokuments, kas apliecinās, ka zeme atrodas lauksaimnieka īpašumā.
Grozījumus ZM sagatavojusi pēc Valsts kontroles ieteikuma, kas revīzijā vērsusi uzmanību, ka Lauku atbalsta dienesta (LAD) izveidotā vienotā platību maksājumu administrēšanas sistēma nenodrošina pietiekamu kontroli pār Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanu.
Kā akcentē zemnieki, patlaban Latvijā nav vienota nomas līgumu reģistra. Liela daļa ražojošo lauksaimnieku apsaimnieko zemi uz savstarpējas mutiskas vienošanās pamata, ko atļauj Civillikums. Tam par iemeslu ir gan zemes īpašnieku nevēlēšanās slēgt rakstiskus apliecinājumus, gan fakts, ka liela daļa zemes īpašnieku nedzīvo Latvijā, kas apgrūtina līgumu slēgšanu. Grūtības slēgt rakstiskus līgumus rada arī apstāklis, ka zemes īpašnieki dažādu iemeslu dēļ nav sakārtojuši juridiskās īpašumtiesības.
"Nesakārtotā tirgū ieviešot šādu regulējumu, cietīs ražotājs, ne tikai tādēļ, ka ne visām zemēm ir iespējams sakārtot nomas līgumus, bet tas burtiski divkāršo iesniedzamo dokumentu apjomu. Lauksaimnieki vienmēr iestājušies par sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, taču zemes tirgus jau gadiem ir "karsts kartupelis", un šobrīd kāds vēlas uzmest to lauksaimniekiem - lai tie risina, ja jau grib saņemt Eiropas naudu," sacīja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Iebildumus sagatavotajiem grozījumiem lauksaimnieku organizācijas paudušas vienotā vēstulē Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai un valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai, norādot, ka šāda norma nerisinās problēmu, kas saistīta ar nekustamā īpašuma nomu. Lauksaimnieku organizācijas izteikušas cerību, ka valsts iestādes ņems vērā lauksaimnieku viedokli un nepieņems lēmumus, kas atstās negatīvu iespaidu uz visu lauksaimniecības nozari.
"Ne vienmēr iespējams sagatavot rakstiskas vienošanās, jo bieži vien zemes īpašnieki dzīvo ārzemēs, citi nevēlas veikt nekādas līgumiskas saistības, vecāka gadagājuma cilvēkiem bieži vien nav uzticēšanās šādiem darījumiem. Līdz ar to veidojas situācijas, kad zemes apsaimniekotājs būtu gatavs noslēgt līgumu, taču zemes īpašnieks to nevēlas. Nekustamā īpašuma nomas tirgus ir jāsakārto, bet tad ir jāizstrādā citi mehānismi, pie kuru izstrādāšanas ir gatavas iesaistīties arī lauksaimnieku organizācijas," akcentēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
Arī zemnieku saimniecības "Celmiņi" īpašnieks Kaspars Sūniņš sacīja, ka plānotie noteikumi palielinās birokrātisko procesu lauksaimniekiem, turklāt nav skaidrs, kā un kas to kontrolēs.
"Situācija ar zemes īpašumtiesībām Latvijā nav pilnībā noregulēta - ļoti daudz zemes lauksaimnieki apstrādā, mutiski vienojoties ar zemes īpašniekiem. Pirms šādu prasību ieviešanas problēma ir nopietni jāizdiskutē ar lauksaimniekiem un arī ar zemes īpašniekiem. Negribētos, ka šāda prasība palielinātu neapstrādās zemes apjomu," rezumēja zemnieks.
Kā "Nozare.lv" informēja ZM pārstāve Dagnija Muceniece, grozījumi noteikumos izstrādāti pēc stingra Valsts kontroles norādījuma. "Ministre iecerējusi tikties ar Valsts kontroles vadītāju Ingunu Sudrabu, lai pārrunātu iespējamos risinājumus," sacīja Muceniece.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
