Ar jaunu rekordu Saeima pabeidz budžeta debašu trešo dienu; turpinās ceturtdien. Teksta tiešraides arhīvs
Foto: Saeimas administrācija

Pēc visas darba dienas garumā ilgušām dikusijām par 18 priekšlikumiem budžeta paketē iekļautajiem grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā Saeima septiņos vakarā beidza trešo darba dienu pie budžeta paketes, ar 29 stundu darbu trijās dienās sasniedzot sava veida rekordu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Trešdien, 25. novembrī, Saeima attālinātā ārkārtas sēdē otrajā un galīgajā lasījumā turpināja izskatīt nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketi, kas ietver kopumā 30 likumprojektus.

Šī ir pirmā reize, kad Saeima darbu pie budžeta veic attālināti e-Saeimas platformā Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ.

Arī pērn, kad Saeima budžeta paketē skatīja 28 likumprojektus ar vairākiem simtiem priekšlikumu, tika labots pēdējo gadu budžeta izskatīšanas ilguma rekords, pārsniedzot līdzšinējo pēdējās desmitgades rekordu, kas tika uzstādīts 2016. gadā. Togad budžeta pieņemšana prasīja 19 stundas un 35 minūtes, bet 2019. gadā aptuveni 25 stundas. Tagad Saeima tikai trīs dienās pie budžeta jau pavadījusi 29 stundas, bet priekšā vēl apjomīgs vairāku dienu darbs.

Pērn gan budžeta pieņemšana beigās ritēja īpaši raiti, jo otrās dienas vakarpusē opozīcija pameta zāli, protestējot pret kārtējo debašu laika samazinājumu. Šogad debašu laiks vēl ne reizi nav samazināts. Turklāt trešdienas vakarā Saeima divreiz pārtrauca budžeta likumprojektu paketes skatīšanu, lai nodotu komisijai un pēc tam arī pirmajā lasījumā pieņemtu grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" grozījumus, kas paredz ieviest uz noteiktu laiku Covid-19 pandēmijas laikā atbalstu mazu bērnu vecākiem - slimības palīdzības pabalstu.

Šogad divu dienu laikā bija izskatīti 24 likumprojekti, bet trešdien darbs netika pabeigts pat pie viena likumprojekta. Saeima darbu pie budžeta paketes likumprojektiem turpinās ceturtdien, 26. novembrī, pulksten 9.

Deputāts Mārtiņš Šteins (AP) saskaitījis, ka no 30 likumprojektiem iesniegtajiemm 622 priekšlikumiem trīs darba dienās jeb 29 stundās izskatīti 24 likumprojekti un 227 priekšlikumi jeb 36,5% no visiem priekšlikumiem. Vidējais viena priekšlikuma skatīšanas laiks ir 7,66 minūtes. Trešdien vienam priekšlikumam vidēji veltītas 30 minūtes.

Portāls "Delfi" piedāvāja teksta tiešraidi no budžeta debatēm Saeimā.

2021. gada budžeta apstiprināšana - trešā diena
Teksta tiešraides noslēgusies.
Deputāts Mārtiņš Šteins (AP) saskaitījis, ka no 30 likumprojektiem iesniegtajiemm 622 priekšlikumiem trīs darba dienās jeb 29 stundās izskatīti 24 likumprojekti un 227 priekšlikumi jeb 36,5% no visiem priekšlikumiem. Vidējais viena priekšlikuma skatīšanas laiks ir 7,66 minūtes. Trešdien vienam priekšlikumam vidēji veltītas 30 minūtes.
Balsojuma brīdī gan radās tehniskas grūtības ar e-Saeimas sistēmu, un arī žurnālistiem, kas seko sēdei attālināti bija problēmas ar skaņu.
Saeima nolemj darbu pie budžeta likumprojektu paketes turpināt ceturtdien, 26. novembrī, pulksten 9.
Saeima noraida priekšlikumu nemainīt MUN likmes.
Šī ziema ir nenoteiktības pilna un daudz grūtāka par iepriekšējo, prognozē Viktors Valainis (ZZS), sakot, ka nav īstais laiks paaugstināt nodokli 80 tūkstošie MUN maksātāju.
18. priekšlikums nācis no ZZS un paredz nemainīt esošās MUN likmes, proti, necelt, saka Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Saeima noraida arī 17. priekšlikumu, kas ļautu MUN maksātājam reģistrēties arī kā PVN maksātājam.
Saeima noraida arī 16. priekšlikumu, kas paredz ļaut mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam reģistrēt arī SIA.
Saeima noraida arī 15. priekšlikumu, ko bija iesniedzis Igors Pimenovs (S).
14. priekšlikums bija ar līdzīgu saturu kā iepriekšējais, tāpēc nav balsojams.
Saeima atsāk darbu pie MUN likuma grozījumu 13. priekšlikumu, ko deputāti balsojumā noraida.
Darbu pie budžeta likumprojektu paketes Saeima turpinās 18.35.
Ar 90 balsīm par, nevienam nebalsojot pret vai atturoties, Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamus pieņem grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” grozījumus, kas paredz ieviest uz noteiktu laiku Covid-19 pandēmijas laikā atbalstu mazu bērnu vecākiem - slimības palīdzības pabalstu.
Saeimas prezidijs sasaucis 18.00 ārkārtas sēdi, lai pirmajā lasījumā izskatītu likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” grozījumus, kas paredz ieviest uz Covid-19 pandēmijas laiku atbalstu mazu bērnu vecākiem - slimības palīdzības pabalstu.
Saeima dodas pātraukumā līdz 18.00.
Viktors Valainis (ZZS) lēš, ka valdības piedāvājums skarbi ietekmēs zvejniekus, jo šajā jomā cilvēki nodarbojas ar vairākām lietām vienlaikus.
Reizniecei-Ozolai (ZZS) nav skaidrs, kāpēc valdība grib liegt zemnieku saimniecības īpašniekam no darba brīvajā laikā nodarboties ar kurpju labošanu mikrouzņēmumā.
13. priekšlikums, ko iesniedza ZZS, piedāvā saglabāt iespēju MUN maksātājam maksāt arī iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja tam ir vairāki uzņēmumi. Koalīcijas piedāvājums un 1. lasījumā apstiprinātais ir tieši pretējs.
12. priekšlikums netiek atbalstīts.
https://twitter.com/FeldmansLV/status/1331612744689258498
https://twitter.com/rauls_m/status/1331590739009081345
Reizniece-Ozola (ZZS) lēš, ka plānotās izmaiņas iedzīs cilvēkus ēnu ekonomikā.
12. priekšlikums no ZZS saistīts ar to, ka tā vēlas, lai tiktu saglabātas arī patentmaksas, lai gan valdības plāns nākamgad ir paredzēt iespēju maksāt tikai samazinatās patentmaksas un tikai pensionāriem vai cilvēkiem ar invaliditāti. Tādi grozījumi paredzēti likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".
Arī 11. priekšlikums negūst Saeimas vairākuma atbalstu.
11. priekšlikums ir ZZS deputātu priekšlikums ļaut saglabāt viena īpašnieka SIA iespēju maksāt MUN un, pēc iesniedzēju teiktā, ļautu pasargāt godprātīgus uzņēmējus. “Ja fiziskā persona ir dalībnieks vairākās sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli ir tikai vienai no šīm sabiedrībām. Ja fiziskā persona ir dalībnieks sabiedrībā ar ierobežotu atbildību un zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks vai individuālais komersants, vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs, tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli ir tikai vienai no šīm saimnieciskās darbības formām,” rosina noteikt ZZS.
Saeima noraida 10. priekšlikumu MUN likuma grozījumiem.
JKP frakcijas deputāts Krišjānis Feldmans ir vienīgais no koalīcijas pārstāvjiem, kas iesaistās debatēs ar opozīcijas pārstāvjiem, tāpēc saņem daudz personisku pārmetumu.
Debatēs par MUN izmaiņām opozīcijas pārstāvji atkārtoti norāda, ka valdība ar šīm izmaiņām vēlas iznīcināt šo nodokļu maksāšanas režīmu.
Kopumā šim likumprojektam par grozījumiem MUN likumā ir iesniegti 40 priekšlikumi. Dienas gaitā Saeima tikusi tikai līdz 10.priekšlikuma izskatīšanas.
Opozīcijas pārstāvji pārmet valdībai, ka laikā starp diviem lasījumiem tā opozīcijas priekšlikumu vērtēšanai un noraidīšanai veltījusi vien 30 sekundes katram.
10. priekšlikuma būtība ir vienkāršot likuma pantu, nosakot, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs nevar darboties kā darbinieks, amatpersona, īpašuma daļu turētājs, vai patiesa labuma guvējs komercsabiedrībā, kas darbojas tajā pašā vai līdzīgā darbības jomā. To iesnieguši Vjačeslavs Dombrovskis un Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Priekšlikums balsojumā noraidīts.
Saeima atsāk debates par MUN likuma grozījumiem, turpinot par devīto priekšlikumu, kas iesaka mainīt likuma mērķi.
https://twitter.com/VjDombrovskis/status/1331593828420247552
Deputāti uz ārkārtas sēdi sanāca 15.33, bez debatēm likumprojekts nodots komisijai. Darbs pie budžeta tiks turpināts 16.00, jo starplaikā notiks Sociālo un darba lietu komisijas sēde. Ārkārtas sēde beidzas triju minūšu laikā.
Pārtraukumā Saeimas prezidijs sanācis uz sēdi un sasaucis 15.30 ārkārtas sēdi, lai lemtu par likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” grozījumu nodošanu komisijām. Tos vakar apstiprināja Saeima ar mērķi ieviest uz Covid-19 pandēmijas laiku atbalstu mazu bērnu vecākiem - slimības palīdzības pabalstu.
https://twitter.com/Finmin/status/1331579064923119617
Pusotras stundas laikā izrunāti četri priekšlikumi. Saeima dodas pusstundas pārtraukumā.
https://twitter.com/VjDombrovskis/status/1331583274578309121
Patlaban likuma mērķis ir “mazināt administratīvo un nodokļu slogu mikrouzņēmumiem, it īpaši saimnieciskās darbības uzsākšanas periodā, kā arī nozarēs ar zemu ienākuma līmeņa potenciālu, vienlaikus ievērojot sabiedrības kopējās intereses godīgas konkurences un sociālās drošības jomā”.
Devītais priekšlikums, ko iesnieguši Vjačeslavs Dombrovskis un Dana Reizniece-Ozola (ZZS), paredz citādi izteikt MUN likuma mērķi, nosakot, ka “mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību, komercdarbību, un jaunradi, mazinot administratīvo un nodokļu slogu mikrouzņēmumiem, it īpaši darbības uzsākšanas periodā.”
Arī astoto priekšlikumu Saeima noraida.
Viktors Valainis (ZZS) aicina uz gadu atlikt MUN izmaiņas un izstrādāt jaunu, pārdomātu regulējumu.
Astotais priekšlikums līdzīgs iepriekšējam, taču arī par to tiek plaši debatēts.
Saeima noraida septīto priekšlikumu.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) aicina debatēt par priekšlikuma saturu.
Ļubova Švecova (S) kritizē valdību par nekompetentu un pietiekami neizsvērtu piedāvājumu MUN maiņai.
Septītais - Dombrovska un Reiznieces-Ozolas priekšlikums - pēc Francijas modeļa rosina papildināt likumu ar formulējumu "amatnieks- mikrouzņēmums, kas patstāvīgi rada vai izgatavo autordarba subjektus. Tas noderētu zemniekiem un amatniekiem.
Sesto noraida bez debatēm un balsošanas.
Arī piektais priekšlikums negūst Saeimas vairākuma atbalstu.
Saeima sāk debates par piekto priekšlikumu, kas arī saistīts ar darījuma konta ātrāku ieviešanu.
Vairākums noraida ceturto priekšklikumu, kas saistījās ar darījuma konta ieviešanu.
Pēc pārtraukuma Saeima atsāj debates par ceturto priekšlikumu MUN likuma grozījumiem.
https://twitter.com/SDbiedriba/status/1331552522318786560
Saeima triju stundu laikā līdz pusdienlaikam izskatījusi tikai trīs priekšlikumus.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs no 2010. gada 1. septembra līdz 2020. gada 1. septembrim ir saņēmuši 111 903 pieteikumus mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai. Savukārt 2020. gadā septembra sākumā bija reģistrēts 36 721 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, tikmēr izslēgto skaits ir 70 407.
Saeimas sēdes pārtraukums līdz plkst.13.30.
Deputāts Krišjānis Feldmans uzsver, ka ceturtais priekšlikums paredz, ka no nākamā gada MUN maksātāji varētu būt tikai tie, kam ir šis vienotais darījumu konts, bet patlaban neviena banka tādu nepiedāvā, līdz ar to neviens vairs pēc 2021. gada 1. janvāra nevarētu būt MUN maksātājs. Tādēļ nevajadzētu nodot komercbanku rokās lemt MUN maksātāju likteni, vai pēc 1. janvāra viņiem tiks atvērts šis darījumu konts vai nē.
Vienots darījumu konts atvieglotu administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējam un palīdzētu iesaistīties komercdarbībā, uzskata deputāte Ļubova Švecova. Pēc viņas teiktā, pētījumi liecina, ka tikai 5% iedzīvotāji ir gatavi iesaistīties uzņēmējdarbībā, un šis varētu motivēt viņus.
Daudzi saka, ka MUN ir krīzes laika nodoklis, un tam jāpiekrīt, ka toreiz ieviešot kalpoja kā sava laika šedevrs, samazinot ēnu ekonomiku. Šī krīze, kas atkal ir pienākusi, apliecina, ka šo režīmu nevajag likvidēt, jo krīzes atkārtojas ik pa laikam. Bez šī krīzes risinājuma MUN ir vēl viena būtiska loma – tas ir labākais nodokļu režīms komercdarbības uzsākšanai, norāda Reizniece-Ozola.
Trešais priekšlikums noraidīts. Turpinās debates par ceturto priekšlikumu, kas paredz ieviest vienoto darījumu kontu.
Budžetu skatām jau trešo dienu, un izskatās, ka vēl būs nepieciešamas vairākas dienas, lēš deputāts Gatis Eglītis.
Deputāts Viktors Valainis piedāvā radīt MUN režīma alternatīvu, kāda jau kopš 2018. gada darbojas Igaunijā, tādējādi Latvijas un Igaunijas uzņēmēji strādātu ar vienādiem spēles noteikumiem.
Debates par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļu likumā ieilgst – patlaban notiek debates par trešo priekšlikumu no 40.
MUN veido mazu daļu budžeta iemaksu, un, atceļot MUN režīmu, budžetā to pat nevarētu just, jo zem 10% no kopējā uzņēmumu skaita samaksā lielāko daļu nodokļu, saka Gobzems.
Tradicionāli izveidojies, ka Latvijas FM ir sava veida gāmatvedis, nodokļu iekasētājs, savukārt ir valstis, kur FM ir arī Ekonomikas ministrija, kas ir pozitīvi, jo tiek domāts plašākā mērogā, saka Reizniece-Ozola
FM aplēses liecina, ka, pieņemot grozījumus, valsts budžets 2021. gadā tiks papildināts par 21,2 miljoniem eiro, 2022. gadā – par 21,7 miljoniem eiro un 2023. gadā – par 23,4 miljoniem eiro.
Liela daļa uzņēmēju, kas līdz šim izmantojuši MUN režīmu, ir tā saucamie dzīvesstila uzņēmēji. Ja to likvidē un nesniedz alternatīvu, šie cilvēki riskē palikt bez darba, uzsvēra deputāte Dana Reizniece-Ozola, piebilstot, ka lielai daļai šo cilvēku var neizdoties pārorientēties uz citu nodokļu režīmu.
Jāstrādā kopā, lai aicinātu FM kļūt par ekonomiku un konkurētspēju attīstošu institūciju, sacīja deputāts Reinis Znotiņš.
Saeimas sēde turpinās ar debatēm par trešo priekšlikumu.
Līdz šim izskatīti divi no 40 priekšlikumiem likumprojektā. Pirms pārtraukuma tika noraidīts ZZS rosinājums iekļaut nosacījumu, ka mikrouzņēmuma īpašnieks var būt arī mikrouzņēmuma kritērijiem atbilstošas sabiedrības ar ierobežoto atbildību dalībnieks.
Saeimas sēdē pārtraukums līdz plkst.11.00.
Turpinās debates par otro no 40 priekšlikumiem likumprojektā "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā".
Saeimas deputāti noraida ZZS rosinājumu MK līdz 2022. gada 1. janvārim iesniegt Saeimai likumprojektu par MUN izmaiņām, ieviešot saimnieciskās darbības norēķinu kontu.
https://twitter.com/VjDombrovskis/status/1331508090487844866
Vispārējā režīmā strādājošo skaits, kuriem sociālās iemaksas ir mazākas nekā no minimālās algas, ir 180 tūkstoši, savukārt MUN režīmā strādājošo, kam sociālās iemaksas ir mazākas nekā no minimālās algas ir 35 tūkstoši, salīdzina deputāte Dana Reizniece-Ozola.
Savukārt deputāte Jūlija Stepaņenko norāda, ka iepriekšminētie alternatīvie likumprojekti ir piemēroti maziem IT uzņēmumiem, taču, piemēram, zemnieku saimniecībām šis priekšlikums nekādi nepalīdzēs šajā situācijā tikt galā ar jauno situāciju, jo ne tikai Covid-19 krīze ir iecirtusi makā, bet arī no 1. janvāra mainās spēles noteikumi.
MUN līdz šim kalpojis daļai uzņēmēju par labu atsperšanās punktu, uzskata deputāts Reinis Znotiņš. Tas tika ieviests iepriekšējās krīzes rezultātā un netika atcelts politisko baiļu dēļ, tādēļ ievilcies līdz nākamajai krīzei, kas, protams, nav labākais laiks, kad to atcelt, viņš saka. Tomēr, pēc viņa domām, patlaban ir ieviesti alternatīvi likumprojekti, piemēram, grozījumi jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā un akciju opciju likuma grozījumi, kas veicinās iespēju visiem uzņēmējiem plašāk izdalīt uzņēmuma kapitāla daļas un padarīt uzņēmumu pievilcīgāku. Šie grozījumi, pēc viņa teiktā, palīdzēs atslogot situāciju, atceļot MUN režīmu.
Pēc Covid-19 krīzes paies vēl 3-4 gadi, kamēr cilvēki atkopsies, lai saprastu, vai un kādu uzņēmējdarbību veikt, prognozē deputāte Karīna Sprūde, kura uzskata, ka jāatstāj vismaz pāris gadu pārejas periods.
MUN režīms tika radīts, izejot no iepriekšējās, 2008.-2009. gada, krīzes, bet pēc tam laika gaitā bija lielas diskusijas un tika veikti atbilstoši grozījumi, lai to pārtransformētu par tādu likumu, kas veicina uzņēmējdarbību, norāda deputāts Jānis Vucāns.
Risinājums ir nevis faktā, ka nav godīgi, ka kāda sabiedrības daļa maksā mazākus nodokļus nekā citi. MUN režīms vēsturiski paredzēts, lai cilvēki, kas šajā režīmā strādā, varētu nodrošināt sevi pašpatēriņam un samaksāt nodokļus caur citiem nodokļiem. Ir, protams, atsevišķi izņēmumi, saka deputāts Aldis Gobzems.
Likuma grozījumi rosināti, jo vairāku gadu garumā MUN režīmā konstatētas vairākas nepilnības, tostarp tas plaši tiek izmantots nodokļu optimizācijas nolūkos. Šāda prakse kropļo konkurenci, kā arī MUN režīmā nodarbinātajiem ir ļoti mazas sociālās iemaksas, kas rada sociālā nodrošinājuma risku nākotnē, teikts likumprojekta anotācijā.
Sākas Saeimas debates par pirmo priekšlikumu.
Saeima trešdien turpinās skatīt budžeta paketes 25. likumprojektu - "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā". Tam kopumā iesniegti 40 priekšlikumi.

Atbildīgā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 17. novembrī izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023. gadam.

Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro.

Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums – 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Visvairāk papildu līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai, un papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.

Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem, un nākamgad tam papildus plānots novirzīt 33,3 miljonus eiro, bet 2022. gadā un turpmākajos gados – 49,1 miljonu eiro.

Labklājības jomā papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā paredzēts garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām personām. 70,7 miljonus plānots novirzīt minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai, 23,8 miljoni pašvaldību budžetos paredzēti garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanai, savukārt 1,3 miljoni eiro plānoti sociālo garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

10,5 miljoni eiro nākamgad paredzēti Tiesībsarga biroja, tieslietu sistēmas iestāžu, Valsts kontroles, Satversmes tiesas un citu neatkarīgo institūciju darbības stiprināšanai. 8,91 miljons eiro paredzēts novirzīt sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Pandēmijas krīze ir iezīmējusi nepieciešamību stiprināt sociālo aizsardzību alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, teikts budžeta projekta anotācijā. Tādējādi plānots, ka no nākamā gada jūlija šiem nodarbinātajiem būs jāmaksā obligātās sociālās iemaksas. Līdzšinējo patentmaksas režīmu plānots saglabāt tikai pensionāriem un personām ar 1. un 2.invaliditātes grupu.

No 2021. gada par vienu procentpunktu – no 35,9 uz 34,09 procentiem – paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Darba ņēmējiem sociālais nodoklis paredzēts 10,5 procentu, bet darba devējiem – 23,59 procentu apmērā.

Izmaiņas plānotas arī mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem, un turpmāk par šī nodokļa maksātāju varēs būt tikai pats uzņēmuma īpašnieks, savukārt par darbiniekiem darbaspēka nodokļi būs jāmaksā vispārējā kārtībā.

No nākamā gada minimālo darba algu, kas patlaban ir 430 eiro, plānots celt līdz 500 eiro mēnesī. Līdz 1800 eiro līdzšinējo 1200 eiro vietā paredzēts paaugstināt slieksni, līdz kuram piemēro diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstāko progresīvo likmi plānots noteikt 31 procenta apmērā; līdz šim tas bija 31,4 procenti.

Vēl uz trim gadiem – līdz 2023. gada beigām – plānots saglabāt pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem.

Savukārt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem nākamajos trīs gados katru gadu paredzēts paaugstināt par pieciem procentiem, un ar nodokli apliks arī elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus.

Paaugstināt plānots arī dabas resursu nodokli atsevišķiem objektiem, tostarp par sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu apglabāšanu poligonos.

Izmaiņas skars arī transporta jomu, un ceļa nodokli plānots palielināt lielajām kravas automašīnām, komersantiem par jaudīgu automašīnu izmantošanu, kā arī līdzsvarot nodokļa likmes vieglajiem un kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem.

Budžeta komisija konceptuāli atbalstījusi iespēju Čeku loterijā reģistrēt arī internetā apmaksātus rēķinus par saņemtajām precēm un pakalpojumiem.

Atbilstoši makroekonomikas attīstības prognozēm, kur ņemta vērā pandēmijas izraisītā krīze un īstenotie atbalsta pasākumi tautsaimniecībai, iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās šogad samazināsies par septiņiem procentiem. Nākamgad ekonomikas izaugsme atjaunosies, un IKP pieaugums nākamgad plānots 5,1 procents, bet 2022. un 2023. gadā IKP pieaugums stabilizēsies 3,1 procenta apmērā, teikts budžeta likumprojekta anotācijā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Budžets 2021 Saeima Valsts budžets
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form