Tajā uzsver, ka tādējādi tiks nodrošināta ostas infrastruktūras attīstība, dodot pozitīvu pienesumu vietējai ekonomikai un Rīgas jūras līča zvejniecības nozarei.
Uzdevums par Rojas ostas saistību dzēšanu pret valsti bija iekļauts Saeimas pieņemtajos Ostu likuma grozījumos, kas stājās spēkā aprīļa beigās.
Rojas ostas pārvaldes saistības pret valsti tiek dzēstas pilnā apmērā 1 461 582,20 eiro, tajā skaitā, regresa prasība, apkalpošanas maksa, nokavējuma procenti par pamatsummas maksājuma kavējumiem un nokavējuma procenti par apkalpošanas maksas kavējumu.
2002. gadā Rojas ostas pārvalde saņēma valsts galvotu aizdevumu projekta “Rojas ostas rekonstrukcija un modernizācijas programma” realizācijai, kas paredzēja ostas padziļināšanu (bagarēšanu) ostas koplietošanā esošās infrastruktūras uzturēšanai un uzlabošanai.
Ministrijā atzīmē, ka pēdējo gadu laikā Rojas ostas darbības rezultāti uzlabojas, vienlaikus Rojas ostas pārvaldei nav pietiekami līdzekļu, lai nodrošinātu ostas darbību un izpildītu saistības pret valsti. Tāpat Rojas ostas teritorijas kapacitāte ir ierobežota, un jaunu piekrastes reģiona kravu piesaiste nav iespējama tādā apmērā, lai ievērojami kāpinātu ostas ienākumus.
Rojas osta ir nozīmīgs infrastruktūras objekts Ziemeļkurzemes reģiona attīstībai, ko pamatā izmanto vietējie zvejniecības, zivju apstrādes un kuģu remonta uzņēmumi, kā arī vietējie koksnes izstrādes uzņēmumi piekrastes teritorijā produkcijas nogādāšanu pie patērētāja, kopumā nodarbinot aptuveni 470 darbiniekus. Rojas ostas pārvaldes galvenais finanšu avots ir ostu maksas, kuru apmērs ir tieši proporcionāls ostā apstrādāto kuģu tonnāžai. Koksnes kravu pārkraušana nodrošina finanšu resursus ostas pārvaldei noteikto uzdevumu veikšanai – ostas kopējās infrastruktūras uzturēšanai un uzlabošanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
