Radušos ķīviņus ES politiķi cenšas novērst visiem spēkiem, tāpēc otrdien Briselē uz sarunām sanāks ES finanšu ministri. Latviju sarunās pārstāvēs finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Sākotnējais plāns – EP apstiprina budžetu jūlija sākumā
ES daudzgadu budžets ir aptuveni viens procents no visu ES valstu iekšzemes kopprodukta. Latvijai no budžeta pienāktos aptuveni 7,4 miljardi eiro (5,2 miljardi latu).
Balsojums par budžetu EP iepriekš bija paredzēts no 1.līdz 4.jūlijam, taču tagad budžeta apstiprināšana ir apdraudēta. Pirmo reizi EP būs aizklātais balsojums, lai deputāti savā balsojumā varētu justies brīvāki no dalībvalstu valdību spiediena.
Ķīviņu iemesls – EK prasa papildus naudu jau šogad
Marta beigās Eiropas Komisija (EK) uzstādīja prasību dalībvalstīm 2013.gada budžetā piešķirt papildu 11,2 miljardus eiro (7,8 miljardus latu), kas nepieciešami, lai atmaksātu pērnā gada vēl nenomaksātos rēķinus.
Vairākas valstis pret šādu iniciatīvu iebilst, atgādinot, ka šāda papildus summa, ko valstīm vajadzētu iemaksāt ES budžetā, ir lielāka nekā visa Kipras glābšanas programma kopā.
EP draudējis, ka ja ES finanšu ministri otrdien nepiekritīs papildus naudu piešķirt, tad varētu tikt iesaldēts ES budžets.
Kas notiek, ja budžetu neapstiprina?
Ja jūlijā budžetu tomēr neapstiprina, tad budžeta pieņemšana pamatīgi aizkavēsies un tiks izmantota metode, kurā budžets tiks plānots tikai dažiem nākamajiem mēnešiem uz priekšu, kas neļautu dalībvalstīm rēķināties ar budžeta līdzekļiem ilgtermiņā.
Paralēli Eiropas Padome gatavotu jaunu budžeta piedāvājumu, savukārt šī piedāvājuma sagatavošana var ieilgt uz nenosakāmi ilgu laiku.
Iespējamie riski – maksājumu aizkavēšana
Ja gadījumā budžets netiek apstiprināts, tad dalībvalstis nevarētu rēķināties ar ES budžeta iemaksām jau no 2014.gada 1.janvāra tādā apmērā kā šobrīd plānots valstu nacionālajos budžetos un nacionālo attīstību plānos.
Tāpat tiešmaksājumi lauksaimniekiem netiktu rēķināti pēc jaunā budžeta likmes, bet tiktu atstāti iepriekšējā budžeta līmenī.
Ar ko riskē Latvija?
Pēc pašreiz panāktās vienošanās, nākamajā septiņu gadu plānošanas periodā Latvijas ekonomikai no ES budžeta būs pieejami vairāk nekā 7,446 miljardi eiro (5,27 miljardi latu), Kohēzijas finansējums laika posmā no 2014.-2020.gadam būs 4,770 miljardus eiro (3,35 miljardi latu). Tiešajiem maksājumiem laika posmā no 2014.-2020.gadam būs pieejami 1,717 miljardi eiro (1,2 miljardi latu). Vēl 88 miljoni latu paredzēti autoceļiem, kas ir puse no visa Latvijas paredzētā autoceļu finansējuma nākamajam gadam.
Lauku attīstības veicināšanai Latvijai paredzēti 966 miljoni eiro (679 miljoni latu).
Ja EP budžetu neapstiprina, tad visi šie ES maksājumi Latvijai netiktu izmaksāti pēc jaunajiem 2014. - 2020. gada budžeta nosacījumiem, par kuriem ES līderi vienojās 8.februārī, un kas Latvijai bija izdevīgāki nekā iepriekšējā termiņa budžeta nosacījumi. 2014.gada budžetam piemērotu 2013.gada tēriņu ierobežojumus, kas tiktu pielāgoti atbilstoši inflācijai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
