Tā norāda, ka 2020. gada 1. un 2. ceturkšņa IKP rezultāti un 3. ceturkšņa ātrais IKP novērtējums dod cerību, ka Finanšu ministrijas prognozētā IKP lejupslīde -7% 2020.gadā nepiepildīsies. Lai šī prognoze piepildītos, būtu jānotiek apmēram 14% IKP lejupslīdei 4. ceturksnī, kas nav reāli.
"Attīstoties Covid-19 otrajam vilnim, Latvijā ir radīts zināms fiskālais spilvens, ko veido relatīvi zems valsts parāds pirms krīzes, konservatīvais valsts budžets 2020. gadam un piesardzīgi veidotais budžets nākamajam gadam. Tas ir priekšnoteikums elastīgas fiskālās politikas īstenošanai arī pandēmijas otrajā vilnī," komentē Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Piektdien, 6.novembrī, valdība lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Kā atzīst padome, diemžēl patlaban epidemioloģiskā situācija pasliktinās un izskatās, ka no valsts puses būs nepieciešams papildus fiskālais stimuls. Šajā situācijā padome uzteic salīdzinoši konservatīvo valsts budžeta projektu 2021. gadam - budžeta prioritātes ir sociāli orientētas, ar potenciālu fiskāli stimulēt kopējo iekšējo pieprasījumu, uzlabot veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un mazināt sociālo nevienlīdzību. Kopumā nākamā gada budžets varētu pieļaut izdevumu palielinājumu, taču plānotais fiskālais stimuls pārmērīgi neapdraud valsts fiskālo ilgtspēju, norāda padome.
Vienlaikus padome atzīst, ka šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka Covid-19 otrais vilnis negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomisko izaugsmi un fiskālo situāciju 2020. gada 4. ceturksnī.
Kā jaunākajā krīzes uzraudzības ziņojumā uzsver padome, politikas veidotāju tuvākais izaicinājums būs sabalansēt ierobežojošos pasākumus, lai mazinātu īstermiņa sociālās un ekonomiskās izmaksas. Šajā situācijā, pēc padomes domām, ir ārkārtīgi svarīgi turpināt atbalstīt ekonomiku, pirms tā ir pilnīgi atveseļojusies. Ir nepieciešams turpināt atbalstīt uzņēmumus un ilgtspējīgas darba vietas, ieskaitot dīkstāves pabalstus. Arī monetārajai politikai ir jābūt stimulējošai, īpaši ņemot vērā inflācijas zemos draudus īstermiņā. Banku uzraudzībai ir jābūt pietiekoši elastīgai, lai nevajadzīgi nesamazinātu kredīta plūsmas izaugsmi, uzsver padome.
Kā norāda padome, oktobrī joprojām ir novērojama nodokļu iekasēšanas apjoma pieauguma tendence - pamatbudžetā tika iekasēti par 13% vairāk nodokļu nekā 2019.gada oktobrī, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu iekasēšana pārsniedza iepriekšējā gada līmeni par 4%. Tas varētu būt saistīts gan ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, gan patēriņa struktūras izmaiņām – pēc Covid-19 perioda ir samazinājušies izdevumi izklaidei, restorāniem, tūrismam, bet preču pirkumi un degvielas patēriņš ir pieaudzis.
Sabiedrības aptaujā par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz iedzīvotāju nodokļu disciplīnu 68,4% aptaujāto atzina, ka izvairīšanās no nodokļiem ir nosodāma, bet 54,2 %, ka Covid-19 iespaidā cilvēki labprātāk maksā nodokļus. Iespējams, motivācijas pieaugums daļai no nodokļu maksātajiem ir viens no faktoriem, kas ietekmēja nodokļu ieņēmumu pozitīvu dinamiku, pieļauj padome. Tomēr salīdzinoši liela respondentu daļa uzskata, ka finansiālu grūtību gadījumā būtu pieļaujama īslaicīga izvairīšanās no nodokļu nomaksas (51,4 %). Īpaši pakalpojumu sfērā, kas ir smagi cietusi krīzes laikā, ir koncentrēts liels "aplokšņu algas" segments, tāpēc nodokļu ieņēmumu korelācija ar "reālas" ekonomikas dinamiku ir vāja. Ņemot vērā, ka pakalpojumu nozarēs ir lielāks ēnu ekonomikas īpatsvars un mazāks nodokļu slogs, bet degvielas nodokļu slogs ir lielāks, arī tas rezultējas iekasēto nodokļu pieaugumā, norāda padome.
Vērtējot valdības rīcības efektivitāti, padome atgādina - lai arī Latvijas atbalsta programma ir bijusi mazāk ambicioza, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, it sevišķi dīkstāves pabalstu jomā, kopumā tā ir bijusi efektīvāka un mazāk ietekmēs valsts parāda līmeni.
Fiskālās disciplīnas padome norāda, ka Latvijā ekonomiskā noskaņojuma rādītāji kopumā ir sliktāki nekā lielākajā daļā tirdzniecības partnervalstu. Tas liecina par Latvijas uzņēmēju piesardzību un neziņu, ko tie varētu pieredzēt tuvākos mēnešos. Ražošanas uzņēmumu jaudu noslodze 3. ceturksnī atgriezās pie gada sākuma rādītājiem un tas pozitīvi ietekmēja IKP 3.ceturkšņa rezultatīvo rādītāju. Tomēr mazo uzņēmumu jaudu noslodzes atkopšanās vēl kavējas, pie tam tie ir īpaši cietuši Covid-19 pirmajā uzliesmojumā.
Tāpat padome vērš uzmanību uz to, ka mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums trešajā ceturksnī apstiprinājis pieņēmumu - patērētāji iepriekš ieņēma nogaidošu taktiku, bet pašlaik ir novērojams atliktā patēriņa efekts.
Fiskālās disciplīnas padome izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
