Fiskālās disciplīnas uzraugi: valdība varētu enerģiskāk samazināt budžeta deficītu
Foto: PantherMedia/Scanpix

Lai gan kopumā Latvijas valdība turpina ievērot atbildīgu fiskālo politiku, valdība varētu aktīvāk samazināt valsts budžeta deficītu, uzskata Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Izvērtējot Latvijas stabilitātes programmu 2018.-2021. gadam, kas otrdien tiks skatīta valdībā, FDP secinājusi, ka Latvijas valdība turpina īstenot atbildīgu fiskālo politiku, pamatā ievērojot fiskālās disciplīnas prasības. Taču, salīdzinot ar 2015. un 2016. gadu, "vērojama būtiska fiskālās politikas plānu ekspansija".

Kā portālu "Delfi" informēja padomē, valdībai būtu nepieciešams realizēt plānus efektīvākai valsts parāda samazināšanai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP).

"Kopumā Latvijas valdība turpina ievērot atbildīgu fiskālo politiku, tiek ievērotas visas pamatprasības, ko nosaka Fiskālās disciplīnas likums. Taču padome uzskata, ka valdība varētu enerģiskāk veikt budžeta deficīta samazināšanu un gatavot budžetu ar pārpalikumu. Jo ekonomika turpina attīstīties ļoti ātri, ekonomikas rezultāti iepriecina un tas nozīmē, ka šādā ekonomiskajā situācijā nav pamata gatavot budžetu ar deficītu un palielināt valsts parādu," norādījis FDP priekšsēdētājs Jānis Platais.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka fiskālās prognozes rāda, ka 2018. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts, neietverot fiskālos riskus, būs 0,9% no IKP, 2019. gadā tas palielinātos līdz 1%, bet 2020. un 2021. gadā samazinātos attiecīgi līdz 0,4% un 0,3% no IKP.

Saskaņā ar fiskālās disciplīnas noteikumiem vispārējās valdības budžeta deficīts 2019. gadā nedrīkst pārsniegt 0,9% no IKP un 2020. un 2021.gadā 0,4% no IKP.

Padomes ieskatā valdībai obligāti jāveido fiskālā nodrošinājuma rezerve 2019. gadam. "Tāpat kā mēs nedrīkstam braukt ar auto bez OCTA polises, tāpat valsts nedrīkst veidot savu fiskālo politiku, neveidojot fiskālā nodrošinājuma rezervi vismaz 0,1% apmērā no IKP," situāciju salīdzinājis Platais.

Padomi satrauc arī valdības prakse pārdalīt ietaupījumus budžeta posteņos, lai noteiktu maksimālos budžeta izdevumu apmērus. 2017. gadā padome sniedza sešus neatbilstības ziņojumus par līdzekļu pārdali neatbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, kuru kopējā ietekme veido 44,9 miljonus eiro, bet 2018. gadā – vienu neatbilstības ziņojumu.

Vienlaikus padomi satrauc arī tas, ka ilgtermiņa fiskālās stabilitātes rādītāji ir piesaistīti samērā optimistiskam demogrāfiskajam scenārijam.

Ziņots, ka saskaņā ar pašreizējām prognozēm fiskālā telpa 2019. gadā būs -45,2 miljoni eiro, 2020. gadā -37,8 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas sagatavotā Latvijas Stabilitātes programma 2018.-2021. gadam.

2019. un 2020. gadā fiskālā telpa būs negatīva, turpretī 2021. gadā – nedaudz pozitīva. Ziņojumā norādīts, ka saskaņā ar pašreizējām prognozēm fiskālā telpa 2019. gadā ir -45,2 miljoni eiro, 2020. gadā -37,8 miljoni eiro un 2021. gadā 3,2 miljoni eiro. Ņemot vērā šī brīža prognozi, valdībai būs jāpieņem lēmumi, kas likvidētu negatīvo fiskālo telpu.

Source

DELFI Bizness

Tags

Budžets 2019 Fiskālās disciplīnas padome
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus