FM: Atveseļošanas fonda līdzekļu izlietošanas atbilstības kontrole tiek nodrošināta pastāvīgi
Foto: LETA

Finanšu ministrija (FM), kā Eiropas Savienības (ES) Eiropas Atveseļošanas fonda (AF) koordinējošā iestāde, un par reformu un investīciju ieviešanu atbildīgās nozaru ministrijas un iestādes pastāvīgi seko līdzi reformu un investīciju sasniedzamajiem rādītājiem, kā arī to progresam, pavēstīja FM pārstāvji, komentējot Valsts kontroles ziņojumā pausto, ka AF līdzekļu izlietošana neatbilstoši reformu plāniem var radīt būtiskas finanšu sekas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vienlaikus FM pārstāvji uzsver, ka AF ir izteikti politisks instruments, kurā reformas ir ne mazāk būtiskas kā investīcijas. Reformu mērķu noteikšana un veiksmīga ieviešana ir izteikti politisks jautājums, kas pastāvīgi ir valdības dienas kārtībā. FM pārstāvji norāda, ka visa AF plāna izstrādes laikā norisinājās aktīvas politiskās diskusijas par plānā iekļaujamajām reformu un investīciju programmām.

FM uzskata, ka AF plāna izstrādē tika pienācīgi ņemtas vērā katras AF plānā iekļautās reformas un investīcijas sagaidāmie sociālekonomiskie ieguvumi. FM pārstāvji norāda, ka investīciju virzienus un projektus nozaru ministrijas piedāvāja atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam (NAP) - augstākajam attīstības plānošanas dokumentam, kas savukārt tika radīts, iesaistot sabiedrību un nozaru ekspertus.

FM piekrīt Valsts kontrolei, ka Latvijas AF plāns ietver ambiciozu reformu un investīciju programmu ieviešanas grafiku. FM, kā AF koordinējošā iestāde, un par reformu un investīciju ieviešanu atbildīgās nozaru ministrijas un iestādes pastāvīgi seko līdzi reformu un investīciju sasniedzamajiem rādītājiem, kā arī to progresam, jo rādītāju sasniegšana ir noteicošā AF finansējuma saņemšanai. Tāpat par AF izpildes progresu un rezultātu regulāri tiek ziņots valdībai un Saeimai, kā arī Eiropas Komisijai (EK). FM vērš uzmanību, ka AF plānā iekļauto reformu sekmīga īstenošana ir politiskās gribas jautājums.

Atbilstoši paredzētajai kārtībai FM regulāri informē valdību par AF ieviešanas gaitu un sasniegtajiem rezultātiem. Informācija un visi ziņojumi pieejami ES fondu mājaslapā.

Sabiedrības iesaiste un caurskatāmība tiek nodrošināta vairākos līmeņos un forumos, norāda FM pārstāvji.

Tāpat FM pārstāvji atzīmē, ka reformas vai investīcijas virzības ietvaros atbildīgo nozaru ministriju pienākums ir nodrošināt nacionāli noteiktās prasības attiecībā uz sociālo un sadarbības partneru iesaisti, piemēram, publiskās apspriedes.

Atbilstoši AF regulai katru gadu arī tiek paredzēts EK un Latvijas kopīgi organizēts pasākums, kurā piedalās par AF īstenošanu atbildīgās iestādes un citas atbilstošas ieinteresētās personas, lai apspriestu sinerģiju un saderību starp AF plāna īstenošanu un citu ES programmu īstenošanu.

Lai nodrošinātu AF līdzekļu atbilstošu izmantošanu, AF plāna īstenošanas process Latvijā pamatā tiek balstīts, pielāgojot jau esošās ES fondu vadības un kontroles sistēmas elementus atbilstoši AF regulā noteiktajām prasībām un īstenošanas specifikai. Attiecīgi arī tiek pielāgots kopējais kontroļu apmērs AF plāna ieviešanai, fokusējoties uz procesa, rezultātu, atskaites punktu un mērķu sasniegšanas, dubultā finansējuma, interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas risku kontrolēm.

FM pārstāvji norāda, ka EK Latvijas AF plāna ieviešanas vadības un kontroles sistēmu novērtējusi ar augstāko (A) līmeni.

Jau ziņots, ka, Valsts kontroles ieskatā, AF fonda līdzekļu izlietošana neatbilstoši reformu plāniem var radīt būtiskas finanšu sekas.

Gadījumā, ja Latvijas AF plānā paredzētie reformu un investīciju rādītāji nebūs sasniegti 100% apmērā, tas radīs būtiskas sekas - līdzekļi, kas izlietoti šo reformu un investīciju realizācijai, būs jāsedz no valsts vai pašvaldību budžetiem, jo tie netiks finansēti no AF līdzekļiem, min Valsts kontroles pārstāvji.

Iestāde publiskojusi situācijas izpētes ziņojumu "Ar kādiem izaicinājumiem saskaramies, sagatavojot un īstenojot Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu?", kur apkopoti fakti par Latvijas AF plāna sagatavošanu, saturu, finansējumu plānā iekļauto pasākumu īstenošanai.

Tostarp ziņojumā ietverta iespējamā ietekme uz valsts budžetu, kā arī plāna ieviešanas riski un kontroles pasākumi.

Valsts kontroles veiktā situācijas izpētes rezultāti liecina, ka, īstenojot AF plānu, iespējams pozitīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecības attīstību, taču lēmējvarai un investīciju plānošanas un īstenošanas procesā iesaistītajiem ir jānovērš būtiski riski. Risku apkopojums veikts, analizējot Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) un Latvijas Produktivitātes padomes (LPD) ekspertu grupas novērtējumu par Latvijas AF plānu.

Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere skaidro, ka būtiskā dotācija 1,82 miljardu eiro apmērā no AF ir iespēja nodrošināt nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā pēc Covid-19 pandēmijas perioda. Šī ES sniegtā iespēja ir jāizmanto pēc iespējas efektīvi, savlaicīgi novēršot identificētos riskus, kas varētu kavēt veiksmīgu AF reformu un investīciju plāna ieviešanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.