Foto: LETA
Veselības ministrijas prasītos papildus desmit miljonus latu ir jāatrod esošā valsts budžeta ietvaros, nevis iespējamos valsts budžeta grozījumos, uzsvēra Finanšu ministrijā (FM).

FM esošā pozīcija ir strikta pret iespējamu budžeta grozījumu veikšanu un deficīta palielināšanu, norādot, ka, ja ir nepieciešams, līdzekļi veselībai jāmeklē esošajā valsts budžetā, kas nozīmē attiecīgas summas pārdalīšanu no kādas citas programmas vai institūcijas budžeta.

FM arī uzsver, ka joprojām sagaida kvalitatīvas un uz rezultātu orientētas reformas veselības nozarē, lai pakalpojumus un funkcijas varētu finansēt tikai no ieņēmumiem, kuri iepriekš saplānoti. Nav normāla situācija, ka ik pa laikam valdībai ir jālemj par nozīmīgu papildus summu piešķiršanu veselības nozarei.

Finanšu ministrija patlaban neplāno veikt šā gada valsts budžeta grozījumus un šādu uzdevumu nav saņēmusi arī no valdības. Ministrija cer, ka šogad vispār izdosies nostrādāt bez budžeta grozījumiem, jo pesimistiskākie scenāriji pagaidām nepiepildās, tāpēc Latvijai jāspēj dzīvot par pašas nopelnītajiem līdzekļiem.

Pērn budžeta deficīts bija ap 425 miljoniem latu, vēl gadu iepriekš - 900 miljoni latu, bet šo gadu FM cer noslēgt ar budžeta deficītu ne lielāku par 200 miljoniem, tāpēc ir pret iespējamiem budžeta grozījumiem deficīta palielināšanas virzienā, uzsvēris finanšu ministrs Andris Vilks (V), kurš neredz pamatu budžeta grozījumiem.

Kā ziņot, nākamnedēļ valdībā plānots izskatīt Veselības ministrijas (VM) ziņojumu, kurā informēs par nepieciešamo papildu finansējumu stacionārajai aprūpei aptuveni 10 miljonu latu apmērā, apliecināja veselības ministres Ingrīdas Circenes (V) preses sekretāre Lāsma Lapinska.

Viņa skaidroja, ka terapeitiskais tarifs, kas noteikts slimnīcām, ir pārāk zems un ir nepieciešams papildu finansējums, lai pašreizējo tarifu 115,6 latu apmērā paaugstinātu līdz 185,9 latiem. Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu budžeta grozījumos tika pārrunāts arī ar Finanšu ministriju.

Patlaban 21 no 39 slimnīcām ir noslēgusi līgumus ar valsti par stacionāro un sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, pastāstīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Laura Lapiņa. Savukārt citas slimnīcas ir izteikušas vēlmi sadalīt līgumu divās daļās - par ambulatorajiem un par stacionārajiem pakalpojumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!