Summējot kopā visu ministriju tautsaimniecībā iepludinātos līdzekļus pēdējā pusotra gada laikā, ekonomikā reāli iepludinātais finansējuma apjoms ir vēl lielāks – vairāk nekā pusmiljards latu, skaidro ministrs.
"Granti jeb neatmaksājamais atbalsts uzņēmējiem un finanšu instrumenti ir nozīmīgs finansiāls atbalsts uzņēmējdarbībai ekonomikas recesijas posmā, kas ļauj attīstīties ne tikai uzņēmumiem, kuru projekti saņem finansējumu, bet pastarpināti nodrošina arī iekšējā tirgus pieprasījuma pieaugumu un nozaru attīstību kopumā. Kopā ar citām valdības aktivitātēm un ārējā pieprasījuma un eksporta apjomu palielināšanos tie ir ļāvuši daudz ātrāk pārvarēt tautsaimniecības zemāko recesijas posmu nekā tika iepriekš prognozēts un, iespējams, nepiedzīvot vēl lielāku makroekonomisko rādītāju krišanos pēc trekno gadu izšķērdīgās valsts politikas," pauž Kampars.
Kā norāda ministrs, 2009.gads bija pagrieziena punkts, jo pērn ES atbalsta programmas mērķtiecīgi tiek pārorientētas uz reālo ekonomiku, tas ir, uz uzņēmumiem ar augstu potenciālu ražošanā, eksportā un inovācijās, kuru atdeve ekonomikas izaugsmē ilgtermiņā ir lielāka nekā, piemēram, kārtējā viesu izmitināšanas kompleksa būvniecībai.
Ekonomikas ministrija dažādās uzņēmējdarbības atbalsta programmās, kas tiek finansētas no ES struktūrfondu līdzekļiem, pērn apstiprināja uzņēmēju projektu īstenošanu par vairāk nekā 154 miljoniem latu. Tas ir gandrīz astoņas reizes vairāk, salīdzinot ar 2008.gadu, kad apstiprināto projektu summa bija 20 miljonu latu. Šogad Ekonomikas ministrija līdz gada beigām plāno apstiprināt uzņēmējdarbības projektus vismaz 200 miljonu latu apjomā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
