Laikraksts: briest cīņa par nodokļu samazināšanu  (21)

Laikraksts atgādina, ka Latvijas varasvīri var atļauties apspriest nodokļu samazināšanas alternatīvas, jo novēroti par aptuveni 100 miljoniem latu nekā paredzēts lielāki ieņēmumi valsts budžetā.  Abas nodokļu reformas vienlaikus un adekvātā apjomā, visticamāk, atļauties nevarēs, tāpēc daudzus „par” un „pret” šajā diskusijā var pārtrumpot jau izlemts jautājums – ieviest eiro no 2014.gada, jo tā dēļ īpaši jādomā par cenu ierobežošanu, prognozē „Diena”.

„Mana pārliecība ir, ka, ja tiek mazināts PVN, tas būtu jādara pietiekami šaurā pārtikas produktu grupā, jo tad ieguvēji būs gan vietējie ražotāji, gan iedzīvotāji,” pastāstījis „Vienotības” frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. 

Par PVN likmes mazināšanu pārtikai iestājas arī Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (V), uzsverot, ka šādi varēs samazināt tēriņus par pārtiku mājsaimniecībām, kas šobrīd ir aptuveni trešdaļa no mājsaimniecību budžeta, kamēr Eiropā vidēji ap 10%. Jautāts par to, kurš no abiem ceļiem – PVN vai darbaspēka nodokļu mazināšana – būtu jāizvēlas vispirms, Kariņš teicis, ka tas jāizsver valdībai, ņemot vērā kopējo ietekmi uz valsts budžetu. 

Savukārt viens no Reformu partijas programmas autoriem, Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) laikrakstam apliecinājis, ka tieši darbaspēka nodokļa mazināšana šobrīd ir prioritāra, jo risina vairākus ekonomikas izaugsmei būtiskus jautājumus. Viņš arī apšauba, vai vienreizēja PVN samazināšana Latviju tuvinās eirozonai.

Atbalstu darbaspēka nodokļu mazināšanai no 2013.gada sākuma līdz šim paudis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņaprāt, šo nodokļu samazināšana „ir reāla reforma Latvijas uzņēmēju un ekonomikas konkurētspējas celšanai”. Turpretī, komentējot ideju samazināt PVN, Pavļuts norāda, ka paļaujas uz Finanšu ministrijas aprēķiniem, kam sekos diskusijas valdībā. 

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusevičs uzskata, ka darbaspēka nodokļu mazināšana ir prioritāte, lai mazinātu izmaksas un palielinātu atalgojumu, bet „par PVN neesam diskutējuši, nesaskatu tam lietderību”. 

Uz eiro ieviešanu kā argumentu norāda „Swedbank” galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks: „Darbaspēka nodokļus noteikti vajag mazināt, taču, labu gribot, šādi varam nonākt pie lielākas inflācijas, kas apdraudēs eiro ieviešanu. Tiklīdz iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks samazināts vai tiks pacelts neapliekamais minimums, kāps cenas.” Viņaprāt, darbaspēka nodokļus var atvieglot, sākot ar 2013.gada vidu un turpināt 2014.gadā, bet līdz tam prātīgāk būtu samazināt PVN likmes par aptuveni 1%.

Kazākam nepiekrīt „DNB bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, uzsverot, ka PVN mazināšana pārtikai kā sociālā atbalsta mehānisms nestrādā, vienīgi sarežģī šī nodokļa iekasēšanu. „Labāks sociālās palīdzības mehānisms ir neapliekamā minimuma pacelšana līdz 90–100 latiem, kas katram strādājošajam iedotu reālu papildu ienākumu un mazinātu nevienlīdzību,” pastātījis Strautiņš, lēšot, ka šāds solis valsts budžetam maksātu ap 80 miljoniem latu un līdz ar to nodokļu mazināšanas iespējas būtu izsmeltas.