Latvijas finanšu situācija liecina, ka valsts spēs izturēt šo krīzi
Foto: Pixabay

Latvijas finanšu situācija, iesniedzot budžetu, valstī ir stabila un finansiāli valsts spēs izturēt šo krīzi, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes dalībniekiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs. Patlaban Latvijas ekonomika turpina uzrādīt pozitīvas tendences, un nākamā gada budžets veidots tā, lai veicinātu valsts konkurētspēju, uzsvēra premjerministrs Krišjānis Kariņš.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Veidojot budžetu, esam ievērojuši ES rekomendācijas un esam arī izmantojuši tās piedāvātās iespējas. Tāpat esam saglabājuši augstu investoru uzticību valsts kredītspēju, saglabājusi stabilu pozīciju reitinga A grupā," Reirs sacīja

"Mums jāspēj domāt tālāk par šodienas izaicinājumiem, par kopējo valsts attīstības virzienu, un runa ir par mūsu ekonomiku," uzsvēra Kariņš.

"Apbrīnojamais šajā Covid-19 laikā ir tas, ka mūsu ekonomika uzrāda pozitīvas izaugsmes tendences, un pēdējais ceturksnis bija izcili labs. Šis ceturksnis gan, ņemot vērā, ka daudzu ekonomiskā aktivitāte tiks apturēta, ietekmēs kopējos rādītājus, bet pamattendences tas neapturēs," piebilda premjerministrs.

Viņš sacīja, ka eksports pozitīvi aug un tuvākajās nedēļās šajā jomā strādājošie uzņēmumi netiks negatīvi skarti. Tāpat Kariņš uzsvēra, ka pēdējos gados izdevies starptautiski izmainīt mūsu valsts kopējo tēlu. 2020. bija labākais investīcijas piesaistošais gads un šajā pusgadā pārspējām iepriekšējo gadu. Lai turpinātu attīstību, nākotnē tiks celta konkurētspēja – šogad sākts samazināt darbaspēka nodokļus, arī sociālās iemaksas ir mazākas un nākamgad tiks celts neapliekamais minimums.

Plānots turpināt ieguldīt zinātnē, kur bāzes izdevumi augs par 32%.

Paredzēts turpināt palielināt naudu eksportspējīgo un lielo uzņēmumu attīstībai – tam atvēlēts 41 miljons eiro, un ja nauda tiks prātīgi izmantota, tad var apsvērt iespēju finanšu tirgos aizņemties vēl vairāk naudas, piebilda Kariņš.

Savukārt reģionālajai attīstībai tiks atvēlēti 100 miljoni eiro.

Valsts pakalpojumu pieejamības stiprināšanai bāzes izdevumi augs par aptuveni 300 miljoniem eiro, no kuriem aptuveni trešdaļa tiks ieguldīta veselības aprūpē. Arī iekšlietu joma nav aizmirsta, un ap 20 miljoni eiro plānoti algu celšanai, uzskaitīja Kariņš.

Tāpat nauda tiks ieguldīta nacionālās identitātes stiprināšanai, kas ietver PVN samazināšanu grāmatām un drukātajai presei, paredzēts arī vērienīgs atbalsts dziesmu svētku tradīcijas atdzīvināšanai 4 miljonu eiro apmērā, bet nacionālā kino stiprināšanai atvēlēti 2 miljoni eiro.

"Šis ir mūsu valdības ceturtais piedāvātais budžets, kas vērsts uz to, lai ekonomika attīstītos, piesaistītu investīcijas un celtu labklājību," piebilda Kariņš.

"Delfi" jau vēstīja, ka Ministru kabinets 12. oktobrī, atbalstīja 2022.gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara 2022., 2023. un 2024. gadam likumprojektus. Līdzās tiem Saeimā tiks iesniegta arī budžetu pavadošo 13 likumprojektu pakotne.

2022. gada budžetā tēriņi plānoti 12,4 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumi 10,66 miljardu eiro apmērā.

2022. gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts aplēsts 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt maksimālais valsts parāds 2022. gada beigās nominālvērtībā noteikts 17 miljardu eiro apmērā.

Nākamā gada budžeta likumprojekts paredz mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 431 222 629 eiro apmērā, kas galvenokārt tiks novirzīta pašvaldību pedagogu darba samaksai. Tāpat pašvaldībām tiks nodrošināta valsts budžeta dotācija 187 190 543 eiro apmērā.

2022. gada budžeta likumprojektā paredzēts 131,24 miljonus eiro novirzīt veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, bet augstas gatavības projektiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai — 12,13 miljonus eiro.

Valsts robežas infrastruktūras izveidei nākamgad plānots novirzīt 14,45 miljonus eiro.

Pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1. janvāra būs 350 eiro, bet no 1. jūlija – 500 eiro mēnesī.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.