Līdz 2027. gadam Latvijas eksporta apjomu cer audzēt līdz 27 miljardiem eiro
Foto: Pixabay

Ministru kabinets 11. februāra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas(EM) izstrādātās Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kas aptver visas tautsaimniecības nozares un nosaka ekonomikas izaugsmes mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pieaugot algu līmenim, Latvija, kuras līdzšinējā konkurences priekšrocība bija saistīta ar zemām darbaspēka izmaksām, saskaras ar risku nokļūt vidējo ienākumu slazda apstākļos, kad Latvijas ražotāji nespēj konkurēt ar citām valstīm, skaidro EM.

Ekonomikas modeļa balstīšana uz zemas zināšanu ietilpības aktivitātēm, ierobežotais eksportspējīgo uzņēmumu skaits, kā arī lielais mikro uzņēmumu īpatsvars ekonomikā nestimulē virzību uz zināšanās un inovācijā balstītu ekonomiku. Latvijas ražotājiem nepieciešams attīstīt ar tehnoloģijām un inovācijām saistītās konkurences priekšrocības reizē konkurējot gan ar attīstītajām, gan jaunattīstības valstīm.

Nesabalansētība pastāvošajā tautsaimniecības struktūrā un nepietiekamais tehnoloģiskās attīstības līmenis ir viens no Latvijas zemās produktivitātes cēloņiem. Darbaspēka resursu pārkvalificēšanas un pārejas process uz augstākas produktivitātes nozarēm notiek, taču ir lēns.

Latvijas rūpniecībai jākļūst videi draudzīgākai un digitāli transformētai, kas ir priekšnoteikums globālās konkurētspējas noturēšanai augstas pievienotās vērtības piegāžu ķēdēs. Pateicoties Latvijas dalībai Ziemeļatlantijas līguma aliansē, drošības un aizsardzības industrijas ir orientētas uz starptautisko sadarbību. Tās daudz vieglāk var iekļauties starptautiskās piegādes ķēdēs un konkurēt konkrētās produktu nišās. Šīs Latvijas uzņēmēju kapacitātes ir jāstiprina gan caur stratēģisko kompetenču attīstību darba tirgū, gan veidojot aizsardzības industrijas zināšanu pārnesi uz vietējo apstrādes rūpniecības industriju platformām, komercializējot produktus sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Ir jāievieš industriālās sadarbes koncepts caur R&D programmām un atbalstu komersantu dalībai starptautisku projektu realizācijā.

Latvijas ekonomikas virzībai uz inovatīvu un zināšanās balstītu ekonomikas modeli ir vairāki šķēršļi, tostarp, P&A intensīvo nozaru zems īpatsvars tautsaimniecības struktūrā un zemie P&A ieguldījumi gan valsts, gan uzņēmumu sektorā; zems apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP; apstrādes rūpniecībā dominē zemo un vidēji zemo tehnoloģiju nozares un tajās esošie uzņēmumi nav ieņēmuši pietiekoši ienesīgas aktivitātes globālajās vērtību ķēdēs un citi. Šķēršļu pārvarēšanai ir nepieciešama mērķtiecīga un koordinēta valsts intervence, lai mazinātu ar resursu nepietiekamību un pārdales procesu saistītās izmaksas un riskus.

Covid-19 straujā izplatība pasaulē un ieviestie ierobežojošie pasākumi ir nopietni ietekmējuši valstu ekonomikas attīstību. Covid-19 izraisītā krīze ir nopietns pārbaudījums arī Latvijas sabiedrībai un valstij, taču tā vienlīdz arī ir iespēja mainīt paradumus un līdzšinējo rīcību. Kopējais industriālās politikas darbības mērķis ir piedāvāt skaidru redzējumu par publisko resursu pārdali par labu produktīvākai nākotnes nozaru, industriju un ideju izaugsmei, mazāk - neproduktīvas tautsaimniecības struktūras noturēšanai. Ir jāveic koncentrēts atbalsts inovācijas kultūras un radīšanas procesam, jāizveido pasaules līmeņa zināšanu pārneses atbalsta instrumentāriju loks, kas palīdz radīt jaunas zināšanas. Valdībai kopā ar komersantiem un sabiedrību ir jāveic mērķtiecīgi pasākumi digitālās transformācijas pasākumu ieviešanai, nodrošinot piekļuvi digitālajai infrastruktūrai, kas stiprinās digitālu risinājumu attīstību visās tautsaimniecības nozarēs.

Īpaši svarīgi ir izveidot savstarpēji sinhronizētu atbalsta mehānismu klāstu visiem produktu radīšanas, izstrādes un komercializācijas dzīves ciklam.

Lai arī Covid-19 radītie ierobežojumi negatīvi ietekmē ekonomiku šodien, tomēr tādi tautsaimniecības attīstības izaicinājumi vidējā termiņā kā nepieciešamība palielināt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu un produktivitāti nemainās. Tāpat saglabājas arī iepriekš Eiropas Komisijas uzsāktās iniciatīvas, piemēram, Eiropas zaļais kurss un digitalizācija.

Covid-19 izraisītā krīze ir skaidri pierādījusi nepieciešamību pēc piegādes drošības risinājumiem, kas garantētu kritiski svarīgu materiāltehnisko līdzekļu un preču (tostarp pārtikas) pieejamību un nodrošinājumu līdzīgu krīžu laikā. Drošās piegādes ķēdes būtu jāveido ciešā valsts sektora un privātā sektora sadarbībā visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ietvaros, tādējādi būtiski palielinot valsts spējas pārvarēt dažādas iespējamās krīzes. Pašreizējo izaicinājumu apstākļos primāri ir nepieciešams stabilizēt Latvijas tautsaimniecību, vienlaikus saglabājot stratēģisku kursu, lai paātrinātu produktivitātē balstītu ekonomikas pārstrukturizēšanu. Tas ir īstenojams, tautsaimniecību savlaicīgi pielāgojot globālajām tendencēm, un, radot jaunas salīdzinošās priekšrocības.

Latvijā ir noteiktas piecas zināšanu ietilpīga jomas. Šīs industriālās politikas ietvarā šīs jomas tiek izvirzītas diskusijas priekšplānā, ņemot vērā šo jomu esošo devumu tautsaimniecībai un nākotnes potenciālo transformatīvo dabu uz augstākas pievienotās vērtības aktivitātēm.

Jomas, kurās Latvijai ir pieejami resursi un kompetence, un kas veido Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) konceptu, ir zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika un mobilitāte; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Esošās tautsaimniecības nozaru un RIS3 konceptā identificēto jomu, uzkrāto prasmju un tehnoloģiju pārneses aktivitātes, ir cieši integrējamas, sinerģijas iegūšanai, kas virza uzkopējas ekonomikas transformāciju.

Transformācija paredz pastāvīgu konkurētspējas priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādu politikas instrumentu veidošanu, kas maksimāli atraisa valstī uz zināšanām balstīto attīstības potenciālu, tādējādi sekmējot ekonomisko attīstību.

NIP pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas aptver visas tautsaimniecības nozares un nosaka ekonomikas izaugsmes veicināšanas mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

NIP mērķis ir eksporta apjomu palielināt līdz 22 miljardiem eiro 2023. gadā un līdz 27 miljardiem eiro 2027. gadā.

NIP apakšmērķis ir izdevumu apjoma pētniecības un attīstības darbībām palielināt līdz 300 miljoniem eiro 2023. gadā un līdz 600 miljoniem eiro 2027. gadā.

Lai pārvarētu Covid-19 radītās sekas, kā arī nodrošinātu Latvijas ekonomiskās ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus orientējot to uz struktūras izmaiņām, kas spētu uzlabot uzņēmumu produktivitāti, konkurētspēju, gan vietējā, gan arī starptautiskā mērogā. Tautsaimniecības virzība uz klimatneitralitāti, vienlaikus kāpinot labklājības līmeni, ir izaicinājums, kura pārvarēšanai izšķiroša loma būs Latvijas iedzīvotāju un visu ekonomiski aktīvo cilvēku spējai aprobēt mūsdienīgus tehnoloģiju risinājumus, kas saistīti ar darba ražīguma celšanu visās industrijās.

Mērķtiecīgai industriālās politikas ieviešanai noteikti šādi būtiskākie NIP pamatnostādņu savstarpēji integrēti rīcības virzieni: cilvēkkapitāla stiprināšana, uzņēmējdarbības vides sakārtošana, eksporta aktivitāšu apjoma pieauguma veicināšana, inovācijas kapacitātes paaugstināšana, infrastruktūras un uzņēmumu tehnoloģiskās bāzes stiprināšana, kā arī investīciju, jeb finanšu resursu pieejamība.

Jautājums par NIP pamatnostādņu rīcības virzienu īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu tiks izskatīts Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2022. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023., 2024.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.

"Covid-19 izraisītā krīze ir nopietns pārbaudījums arī Latvijas sabiedrībai un valstij, taču tā vienlīdz mums ir arī iespēja mainīt paradumus un līdzšinējo rīcību. Kopējais industriālās politikas darbības mērķis ir piedāvāt skaidru redzējumu par publisko resursu pārdali par labu produktīvākai nākotnes nozaru, industriju un ideju izaugsmei. Produktivitātes stiprināšana paredzēta caur ieguldījumiem cilvēkresursos, klimatneitrālās tehnoloģijās un iekārtās, stiprinot uzņēmēju kapacitāti. Kā viens no būtiskākajiem atbalsta virzieniem ir digitālo tehnoloģiju (t.sk. robotizācijas un automatizācijas risinājumi) ieviešana un atbalsts jaunu eksportspējīgu produktu/pakalpojumu izstrādei," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

"Mums ir jāveic koncentrēts atbalsts inovācijas kultūras un radīšanas procesam. Jāizveido pasaules līmeņa zināšanu pārneses atbalsta instrumentāriju loks. Valdībai kopā ar komersantiem un sabiedrību ir jāveic mērķtiecīgi pasākumi digitālās transformācijas pasākumu ieviešanai, nodrošinot piekļuvi digitālajai infrastruktūrai, kas stiprinās digitālu risinājumu attīstību visās tautsaimniecības nozarēs. Īpaši svarīgi ir izveidot savstarpēji sinhronizētu atbalsta mehānismu klāstu visiem produktu radīšanas, izstrādes un komercializācijas dzīves cikliem, vienlaikus, precīzi realizējot pasākumus cilvēkresursu kvalitātes celšanai," secina ministrs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Jānis Vitenbergs Produktivitāte Eiropas Komisija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form