Rosina par 10% mazināt ministriju ierēdņu, par 1% - policijā, robežsardzē, cietumos un citos dienestos strādājošo skaitu
Foto: LETA

Koalīcija pirmdien vienojusies par šā gada budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanas pasākumiem apmēram 27 miljonu latu apmērā, kas cita starpā paredz arī ievērojami mazināt ministrijās un ārkārtas situāciju dienestos - policijā, robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, cietumos un citur strādājošo skaitu.

Par atlikušo konsolidācijas summu, lai sasniegtu aizdevēju prasīto papildus 50 miljonu latu konsolidāciju, vēl turpinās diskusijas, pirmdien pēc valdošo partiju tikšanās žurnālistus informēja premjers Valdis Dombrovskis (V).

Premjers un finanšu ministrs Andris Vilks (V) pastāstīja, ka koalīcija vienojusies par vairākiem pasākumiem, piemēram, aplikt ar nodevu nebanku kreditētājus, par "provizoriski" 5% samazināt valsts pārvaldes atalgojuma fondu, paaugstināt akcīzes nodokli degvielai līdz Igaunijas un Lietuvas līmenim un arī palielināt azartspēļu nodokļus. Tāpat krietnu summu iecerēts gūt no "ēnu ekonomikas" plāna pasākumu īstenošanas.

Savukārt par konsolidācijas pasākumiem sociālajā jomā vienošanās ar koalīcijas partneriem Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) vēl neesot panākta, atzina Vilks. Tomēr Dombrovskis pauda cerību, ka jau nākamnedēļ koalīcija varētu pie šī jautājuma atgriezties un atrast visiem pieņemamu risinājumu.

Vilks informēja, ka no "ēnu ekonomikas" apkarošanas pasākumiem iecerēts gūt aptuveni 13 miljonus latu, un pauda cerību, ka šoreiz starptautiskie aizdevēji ieklausīsies valdības argumentos un ieskaitīs šo summu konsolidācijas apmērā. Valsts Kancelejas Komunikācijas departaments informēja, ka no "ēnu ekonomikas" apkarošanas plānots budžetā iegūt papildu 12,8 miljonus latu, "īpašu uzmanību pievēršot nelegālās akcīzes preču aprites samazināšanai attiecībā uz degvielas un tabakas izstrādājumiem, kā arī akcentējot VID sadarbību ar nozaru asociācijas uzņēmumiem".

Savukārt valsts pārvaldes atalgojuma fonda samazināšana dotu apmēram divu miljonu latu ietaupījumu, stāstīja Vilks. Samazinājums varētu attiekties gan uz algām, gan darbinieku skaitu, un, pēc Vilka teiktā, drīzāk būtu jāsamazina strādājošo skaits nekā atalgojums. Premjers uzsvēra, ka samazinājms nebūšot lineārs un katrā iestādē to izvērtēšot atsevišķi.

Valsts Kanceleja informē, ka Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais konsolidācijas priekšlikums piedāvā samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešās pārvaldes iestādēs - ministrijās - par 10%, kā arī par 1% samazināt strādājošo skaitu Valsts policijā, Valsts robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Ieslodzījumu vietu pārvaldē, Valsts ieņēmumu dienestā un Ārlietu ministrijā. Tādējādi 10% samazinājums attiektos uz 9,6 tūkstošiem tiešajā valsts pārvaldē nodarbināto, 1% uz 32,3 tūkstošiem nodarbināto, bet 21 tūkstotim valsts budžeta iestādēs nodarbinātajiem netiks piemērota samazināšana, norāda VK.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis iepazinies ar VK izsūtīto informāciju un portālam "Delfi" apstiprināja, ka "tādi tie pasākumi varētu būt." Viņš ir gandarīts par gandrīz 13 miljonu latu atrašanu "ēnu ekonomikas" apkarošanas plānā. Tāpat, viņaprāt, 10% personāla samazinājums ministrijās un viena procenta samazinājums, piemēram, policijā, ir pieņemams. Brigmanis atteicās runāt par citiem Finanšu ministrijas priekšlikumiem budžeta konsolidācijā, kurus koalīcija pirmdien vēl neatbalstīja, skaidrojot, ka nevēlas "tracināt sabiedrību". Viņš arī izvairīgi komentēja konsolidējamās summas apmēru – 50 miljonus latu.

Kanceleja arī informē, ka, "ņemot vērā nepamatoti strauji pieaugošo nebanku sektora patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu, kā arī to, ka šis sektors netika pienācīgi uzraudzīts, tiek piedāvāts ieviest nodevu šādiem uzņēmumiem speciālās atļaujas (licences) saņemšanai". Par licenci būs jāsamaksā nodeva 50 tūkstošu latu apmērā, savukārt, lai turpmāk pārreģistrētu šādu uzņēmumu, ikgadējā nodeva būs 10 tūkstoši latu. Šādi iecerēts papildu valsts budžetā iegūt līdz 8,3 miljonus latu. Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Ekonomikas ministrijas izstrādātie noteikumi par nebanku kreditētāju licencēšanu pašlaik ir nodoti starpministriju apspriešanai.

VK sākotnēji arī informēja, ka FM piedāvājusi arī jau 2010.gadā paredzēto, bet neieviesto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes atcelšanu dabasgāzei, paaugstinot nodokļa likmi no 12% uz 22%. VK norādīja, ka saskaņā ar ministrijas aplēsēm šādi varētu "papildu ieņemt 1,6 miljonus latu". Tomēr vēlāk VK izsūtīja labotu ziņu, kurā šī informācija vairs nebija iekļauta.

Arī FM pārstāvis Aleksis Jarockis portālam "Delfi" noliedza, ka par dabasgāzes samazinātā PVN atcelšanu koalīcijā būtu panākta vienošanās, bet par to, vai FM šādu risinājumu piedāvājusi, atbildēja: "Tā jūs varat secināt."

Jarockis pastāstīja, ka ministrija koalīcijai piedāvājusi konsolidācijas pasākumu plānu, kura ieguvums pārsniegtu nepieciešamos 50 miljonus latu, tomēr koalīcija šobrīd vienojusies tikai par pusi. Viņš pauda cerību, ka nedēļas laikā izdosies vienoties arī par otru pusi.

Jarockis uzsvēra, ka sociālo izdevumu jomā neko citu, izņemot jau pagājušajā nedēļā minēto bezdarbnieku un slimības pabalstu izmaksas termiņu samazināšanu, Finanšu ministrija mainīt nav piedāvājusi.

Jau vēstīts, ka budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanai vēl par 50 miljoniem latu koalīcijas darba grupa piedāvā mazināt finansējumu valsts pārvaldei, labāk pārraudzīt valsts uzņēmumus, īstenot reformas augstākajā izglītībā un sociālajā jomā, aktīvi cīnīties ar "ēnu ekonomiku", pabeigt "e-veselības" projektu un stingrāk uzraudzīt Eiropas Savienības (ES) fondu izlietojumu.

Tomēr ZZS pārstāvji darba grupas projektu neparakstīja un tās piedāvātos risinājumus partija kritizē. ZZS līderis Augusts Brigmanis pirmdien darba grupas ieteikumus papildus 50 miljonu latu konsolidācijai šā gada budžetā nosauca par "nožēlojamiem", taču ZZS savu taupības variantu nepiedāvāšot, jo tā nav partijas atbildība – priekšlikumi esot jāgatavo Finanšu ministrijai kā "maka turētājai".

Starptautiskie aizdevēji neatzina vairākus šā gada valsts budžetā valdības plānotos un Saeimas atbalstītos ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanas pasākumus, un pieprasīja īstenot papildu konsolidācijas pasākumus 50 miljonu latu apjomā.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form