Foto: F64
Saeima pirmdien galīgajā lasījumā atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes palielināšanu no 21% līdz 22%, kā arī samazinātās likmes celšanu no 10% līdz 12% un samazinātās likmes atcelšanu elektrībai.

Valdība cer, ka PVN likmju celšana ļaus budžetā iegūt papildus 72,9 miljonus latu. Visvairāk – 37,5 miljonus latu - valsts plāno iegūt, palielinot PVN pamatlikmi Vēl 13,85 miljonus latu valsts cer iekasēt, atceļot samazināto 10% PVN likmi elektroenerģijai un palielinot to līdz 22%.

No samazinātās likmes pacelšanas vairākām precēm un pakalpojumiem, budžets iegūs ne tik ievērojamās summas. Palielinot samazināto PVN likmi no 10% uz 12% medikamentiem valsts cer iegūt papildus 7,2 miljonus latu, siltumenerģijai – 2,4 miljonus latu, viesu namiem un viesnīcām – 1,5 miljonus latu, transporta pakalpojumiem – 1,45 miljonus latu, dabasgāzei – 0,73 miljonus latu, laikrakstiem – 0,67 miljonus latu, medicīnisko ierīču un to iegādēm – 0,2 miljonus latu, grāmatām – 0,18 miljonus latu, malkai – 0,15 miljonus latu.

Vēl septiņus miljonus valsts budžetā plānots iekasēt, mainot PVN piemērošanas kārtību maksātnespējas administratoru un zvērināto tiesu izpildītāju rīkotajās īpašuma atsavināšanas izsolēs.

Parlaments noraidīja opozīcijas priekšlikumu saglabāt PVN likmi 21%.

Opozīcijas pārstāvji debatēs uzsvēra, ka PVN celšana nedos cerēto rezultātu budžetam un padarīs vēl izdevīgāku izvairīšanos no nodokļa nomaksas, kas veicinās "ēnu ekonomiku". PLL līderis Ainārs Šlesers arī atgādināja koalīcijas pārstāvjiem pirms vēlēšanām dotos solījumus nepalielināt PVN. Atbildot opozīcijas pārmetumiem, "Vienotības" deputāts Dzintars Zaķis skaidroja, ka "šajā valstī nauda no gaisa nekrīt" un mūžīgi aizņemties nevar, tāpēc nepieciešamas izmaiņas nodokļu politikā.

Jau ziņots, ka valdība nākamgad plānoja konsolidēt valsts budžetu par aptuveni 280 miljoniem latu, no kuriem 88 miljonus latu plānots ietaupīt dažādās nozarēs, bet 156 miljonus latu plānots iegūt, palielinot nodokļus un nodevas. Savukārt 44,9 miljonus latu valdība cerēja ieskaitīt konsolidācijas apmērā, nepalielinot iemaksas fondēto pensiju 2.līmenī un saglabājot tās 2% apmērā no sociālā nodokļa. Taču pret šo pasākumu iebilst starptautiskie aizdevēji.

Aizdevēji uzskata, ka Latvijai nākamā gada budžets būs jākonsolidē vēl par 50 miljoniem latu. Sarunas ar aizdevējiem plānotas janvārī un valdības pārstāvji atzīst, ka budžets drīz vien būs jāgroza.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!