Foto: Shutterstock
Šā gada maija beigās valsts parāds nominālvērtībā veidoja 13,4 miljardus eiro, kas, salīdzinot ar 2020.gada beigām, ir par 909 miljoniem eiro jeb 7,3% vairāk, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

Ministrijā skaidroja, ka valsts parāda pieaugumu pamatā noteica šā 10.martā starptautiskajos finanšu tirgos veiktā desmit gadu eiroobligāciju emisija 1,25 miljardu eiro apmērā, kā arī šogad iekšējā finanšu tirgū veiktās eiroobligāciju papildu emisijas 227,25 miljonu eiro apmērā.

"Aizņemšanās tika īstenota, lai nodrošinātu resursus valsts budžeta deficīta finansēšanai, tai skaitā finansējot atbalsta pasākumus Covid-19 seku mazināšanai, tāpat valsts parāda saistību izpildei," atzina FM.

Vienlaikus šā gada janvārī tika veikta 2014.gadā starptautiskajos finanšu tirgos emitēto eiroobligāciju dzēšana viena miljarda eiro apmērā un februārī iekšējā aizņēmuma desmit gadu obligāciju dzēšana 87,1 miljona eiro apmērā.

Atbilstoši Valsts kases prognozēm, vispārējas valdības parāds šogad sasniegs 48,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2022.gadā - 50,3% no IKP.

FM arī atgādināja, ka šā gada 14.maijā starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody’s" apstiprināja Latvijas kredītreitingu "A3" līmenī, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu. "Kredītreitinga saglabāšanu augstajā "A3" līmenī "Moody’s" pamatoja ar Latvijas ekonomikas relatīvo izturību pret Covid-19 pandēmijas radītajiem satricinājumiem un spēcīgu ekonomikas izaugsmes potenciālu," skaidroja ministrijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!