Valdība apstiprina nākamā gada budžeta projektu; Saeimā iesniegs pirmdien
Foto: LETA

Piektdien valdības ārkārtas sēdē saskaņā ar plānoto valsts budžeta sagatavošanas grafiku Ministru kabinets apstiprināja 2020. gada valsts budžeta projektu. Nākamā gada budžeta projektu valdība pirmdien, 14. oktobrī iesniegs Saeimā.

Valdībā apstiprinātajā 2020. gada valsts budžeta likumprojektā budžeta ieņēmumi paredzēti 9,9 miljardi eiro, izdevumi 10 miljardi eiro, bet pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 0,3 procenti no iekšzemes kopprodukta.

Līdz ar valsts budžeta likumprojektu valdība apstiprināja arī vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2020. gadam un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam".

Ministru kabineta lēmums arī paredz, ka Finanšu ministrija līdz 15. oktobrim iesniegs Eiropas Komisijai un Euro grupai sagatavoto Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2020. gadam.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) valdības sēdē, īsumā raksturojot budžeta projektu, uzsvēra, ka nākamajā gadā netiek plānotas nodokļu izmaiņas, kā arī ir ievēroti Eiropas Komisijas ieteikumi sociālās nevienlīdzības mazināšanai.

Reirs norādīja, ka budžetā visām pašvaldībām plānots pieaugums salīdzinājumā ar šo gadu, vidēji par 3,5%, kopumā pašvaldību ieņēmumi plānoti par 63 miljoniem lielāki.

Savukārt aizsardzības nozarei paredzēti līdzekļi 2% no IKP.

No papildus sadalāmajiem līdzekļiem nākamā gada budžetā 229 miljoni paredzēti sociālās aizsardzības pasākumiem, 50 miljoni veselības aprūpes nozarei un 31 miljons pedagogu algām, skaidroja Reirs. Tāpat papildus līdzekļi paredzēti kultūras iestādēm, zinātnei, demogrāfijas pasākumiem, kā arī tieslietu un iekšlietu jomām.

Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks valdības sēdē sagatavoto projektu novērtēja - "budžets nav ideāls, bet ir pieņemams". Nākotnē iesaka nopietni domāt, vai un kā palielināt iekasēto nodokļu īpatsvaru no IKP, lai nebūtu vienmēr jāknapinās.

Budžeta plāna projektā teikts, ka tas sagatavots, balstoties uz jūnijā izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju, kas 2020. gadam paredz IKP pieaugumu 2,8% apmērā.

Nākamā gada valsts budžeta projektā apstiprināts mērķdotāciju apjoms pašvaldībām 383 miljoni eiro izglītības iestāžu pedagogu atalgojumam un māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai.

Tāpat pašvaldībām paredzēta valsts budžeta dotācija 185 miljoni eiro pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam, pašvaldībām par bērniem bērnunamos, iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros.

Projektā paredzēts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem būs pašvaldību budžetiem — 80 procentu apmērā un valsts budžetam — 20 procentu apmērā.

Pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums paredzēts 118 miljoni eiro, bet prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1,4 miljardi eiro.

Pašvaldību sniegto galvojumu kopējais palielinājums noteikts 57 miljoni eiro par tām parāda saistībām, kuras uzņemas pašvaldības kapitālsabiedrības investīciju projektu īstenošanai, kā arī par tām parāda saistībām, kuras uzņemas studējošie studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes.

Likumprojektā arī rakstīts, ka, lai kompensētu Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības "Rīgas Satiksme" radīto negatīvo fiskālo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, noteikt, ka Valsts kase 2020. gadā līdz katra mēneša 15. datumam ietur no Rīgas pašvaldības budžetam pārskaitāmā (pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ieskaitāmās summas ieturēšanas) iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem summu 38 miljonu eiro apmērā gadā (janvāra – novembra mēnešos 3,166 miljonu eiro apmērā, decembrī 3,174 eiro apmērā) un ieturēto summu ieskaita valsts budžeta nenodokļu ieņēmumu kontā Valsts kasē. Kompensācijas summa var tikt precizēta atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajam lēmumam ar nosacījumu, ka tas nerada negatīvu fiskālu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai.

Valsts budžeta projektu pavadošajos dokumentos teikts, ka nākamgad tiek izveidotas 16 jaunas amata vietas valsts pārvaldē. Tajā skaitā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam 2 amata vietas prioritārā pasākuma "Jaunais politisko organizāciju (partiju) finansēšanas modelis" ietvaros; Valsts prezidenta kancelejai 3 amata vietas prioritārā pasākuma "Valsts prezidenta kancelejas amatu vietu un darbinieku atalgojuma palielināšana" ietvaros.

Tāpat radītas Valsts kancelejai 3 amata vietas prioritārā pasākuma "Vienotas valsts pārvaldes stratēģiskās komunikācijas kapacitātes izveide" ietvaros; Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei 3 amata vietas prioritārā pasākuma "Aktuālie informatīvās telpas drošības pasākumi - mākoņtehnoloģiju pakalpojuma nodrošināšana un monitoringa centra kapacitātes stiprināšana" ietvaros; Pārresoru koordinācijas centram 1 amata vietu publisko personu kapitālsabiedrību pārvaldības pilnveidošanai, papildinot koordinācijas institūcijas uzdevumu apjomu.

Arī Ārlietu ministrijai izveidotas 4 amata vietas, tajā skaitā prioritārā pasākuma "Vēstniecības Austrālijā atvēršana un darbības nodrošināšana" ietvaros 3 amata vietas un 2019. gadā izveidotā vēstnieka amata vieta Beļģijā.

Sadalījums prioritātēm

Finanšu ministrija atgādina, ka pēc izdevumu 2020. gadam pārskatīšanas tika rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljons eiro novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljoni eiro ministriju noteiktajām prioritātēm. Nozaru finansēšanas politiku pārskatīšanā īpaša uzmanība tika pievērsta izglītības un veselības nozaru finansēšanas efektivitātei. Tika analizēta vispārējā un augstākā izglītība, studējošo un studiju kreditēšana, kā arī zinātniskie institūti. Veselības nozares izvērtējums ietver analīzi par stacionārās veselības aprūpes finansēšanas efektivitāti.

Būtiskākais papildu finansējums 228,7 miljonu apmērā nākamā gada budžetā atvēlēts sociālajai aizsardzībai, tai skaitā minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta personām ar invaliditāti apmēra paaugstināšanai, pensiju indeksācijām un citiem sociālās jomas pasākumiem.

No 2020. gada 1. janvāra tiek palielināts gada diferencētais neapliekamais minimums līdz 300 eiro mēnesī un lemts paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu.

Plānots arī turpmākajos gados strādāt pie risinājumiem, lai diferencēto neapliekamo minimumu palielinātu līdz 500 eiro mēnesī. Savukārt no 2021. gada 1. janvāra plānots palielināt minimālo algu, to nosakot 500 eiro apmērā, skaidro FM.

Papildu 50 miljoni eiro atvēlēti veselības nozarei, tai skaitā darba samaksas palielinājumam ārstniecības personām, kompensējamiem medikamentiem un reto slimību pacientu ārstēšanai. Savukārt 31 miljons eiro paredzēts pedagogu atalgojuma nodrošināšanai, valsts pētījumu programmām un citām izglītības un zinātnes jomas aktualitātēm.

Atlīdzības palielinājums plānots arī iekšlietu, tieslietu un kultūras jomas darbiniekiem. 18,9 miljoni eiro paredzēti iekšlietu sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi atalgojuma palielinājumam, informācijas aprites drošības uzlabošanai, valsts robežas joslas izbūvei un citām nozares prioritātēm.

Tieslietu nozares pasākumiem, tai skaitā atalgojuma palielinājumam darbiniekiem paredzēti 5,9 miljoni. Savukārt atlīdzības palielinājumam kultūras nozarē nodarbinātajiem, kultūras infrastruktūras ēku atjaunošanai un citām nozares prioritātēm atvēlēti 13 miljoni eiro papildu finansējuma.

Papildu 7,9 miljoni eiro novirzīti autoceļu sakārtošanai un elektronisko sakaru attīstībai. 5,9 miljonus eiro paredzēts piešķirt mediju darbības pilnveidošanai, tai skaitā sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un informatīvās telpas drošības pasākumiem. Papildu 1,1 miljons eiro piešķirts Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Budžeta sagatavošanas procesā notika diskusijas arī ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar nozaru asociācijām un pašvaldībām. Sarunu rezultātā ir sagatavots MK un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokola projekts, informē FM.

Protokolā noteikts, ka pašvaldībām tiek nodrošināts stabils reģionālā griezumā sabalansēts finansējums, nodrošinot, ka visām pašvaldībām pēc finanšu izlīdzināšanas ir ieņēmumu pieaugums. 2020. gada budžetā pašvaldībām plānoti nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 18,8% apmērā no kopbudžeta. Tāpat 2020. gadā pašvaldībām to funkciju veikšanai nodrošināts finansējuma pieaugums par 63,1 miljonu eiro jeb 3,6% salīdzinājumā ar 2019. gadu. Valsts budžetā 2020. gadā pašvaldībām ir paredzēta speciālā dotācija 148 miljonu eiro apmērā. Sarunās ar pašvaldībām ir panākta vienošanās arī par 100% garantētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes izpildi.

Source

DELFI Bizness

Tags

Finanšu ministrija Ministru kabinets Valsts budžets Valsts kanceleja Valsts prezidenta kanceleja
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form