Foto: LETA
Otrdien, 17. septembrī, valdība, izskatot informatīvo ziņojumu "Par prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam un ietvaram 2020.–2022 .gadam" un ministriju un iestāžu piedāvāto līdzekļu sadalījumu nākamā gada budžeta prioritārajiem pasākumiem, nolēma tos atbalstīt.

Finanšu ministrijai uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā 11. oktobrī vispārējās valdības budžeta plāna projektu. Ministrijām tika uzdots līdz 25. septembrim sagatavot un iesniegt MK budžetu pavadošos likumprojektus, kas tiks izskatīti 24. septembra, 1. oktobra un 8. oktobra MK sēdēs.

Plānots, ka 14. oktobrī budžeta projektu jau varētu iesniegt Saeimā.

Prioritārie pasākumi ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, tajā skaitā neatkarīgajām institūcijām, sagatavoti atbilstoši valdībā 13. septembrī atbalstītajiem priekšlikumiem, kad valdība panāca politisko vienošanos par papildu naudas sadalīšanu starp nozarēm. Valdība otrdien arī atbalstīja virkni fiskāli neitrālu pasākumu jeb līdzekļu pārdali ministriju budžetu ietvaros.

Pavisam kopā prioritārajiem pasākumiem sadalīti 174 miljoni eiro. Lielākās summas prioritārajiem pasākumiem, ko apstiprināja valdība, ir 42 miljoni eiro, kas paredzēti ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai, un 23 miljoni eiro liels finansējums no 2019. gada 1. septembra palielinātās pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro nodrošināšanai.

Ārlietu ministrijai teju 1,8 miljoni eiro paredzēti vēstniecības Austrālijā atvēršanai un darbības nodrošināšanai, bet 154 tūkstoši ir nepieciešamie papildu resursi saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības jeb breksitu.

Čeku loterijai - ēnu ekonomikas mazināšanai riskantajās nozarēs – Finanšu ministrija prasa 400 tūkstošus, bet 420 tūkstošus Iepirkumu uzraudzības biroja un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas darbības spēju stiprināšanai, ieskaitot pakalpojumu un procesu modernizēšanu un pilnveidošanu.

Gandrīz 11 miljoni atvēlēti atlīdzības palielinājumam iekšlietu sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi. 1,7 miljoni paredzēti arī valsts robežas joslas gar Baltkrievijas Republikas un Krievijas federācijas robežu izbūvei.

Starp Izglītības un zinātnes ministrijas prioritārajiem pasākumiem finansējuma pieaugumam fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai paredzēti 1,5 miljoni, bet dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā sadarbības valsts vai asociētās dalībvalsts status – 4,2 miljoni.

Satiksmes ministrija saņēmusi 7,8 miljonus eiro autoceļu sakārtošanas programmai.

Labklājības ministrija saņēmusi kopumā 9,8 miljonus eiro minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai, tajā skaitā 5,6 miljonus minimālajām pensijām, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pārskatīšanai personām ar invaliditāti – 4,3 miljonus eiro. Pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanai valsts sociālās aprūpes centros paredzēti 500 tūkstoši.

Tieslietu ministrijai atlīdzības palielinājumam Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi paredzēti 1,4 miljoni eiro, bet 1,5 miljoni papildus ieslodzījuma vietu infrastruktūras uzturēšanai. Gandrīz 900 tūkstoši paredzēti Valsts probācijas dienesta nodarbināto atlīdzības pieaugumam.

Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai paredzēts 1,1 miljons eiro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Kultūras ministrija saņems papildus 8,3 miljonu atalgojuma celšanai kultūras nozarē nodarbinātajiem, 2,8 miljonus eiro kultūras infrastruktūras ēku atjaunošanas programmai "Mantojums 2030".

Veselības ministrija saņems arī 4,2 miljonus kompensējamo medikamentu un materiālu sistēmas uzlabošanai.

Centrālajai vēlēšanu komisijai elektroniskās vēlēšanu administrēšanas lietojumprogrammai paredzēti 567 tūkstoši eiro.

10 miljoni paredzēti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu nodrošināšanai.

6,2 miljonus eiro paredzēts atvēlēt demogrāfijas pasākumiem.

Valdība lēma atbalstīt arī Valsts prezidenta kancelejas prasīto – Valsts prezidenta kancelejas amatu vietu un darbinieku atalgojuma palielināšanai plānoti 474 tūkstoši eiro, Valsts prezidenta ārpolitikas darbības nodrošināšanai 70 tūkstoši, jaunas Valsts prezidenta kancelejas tīmekļvietnes izstrādei 36 tūkstoši, Rīgas pils Svētku zāles griestu gleznojumiem 60 tūkstoši, kā arī bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa portreta gleznošanai 12 tūkstoši eiro.

Tiesībsarga biroja kapacitātes stiprināšanai paredzēts piešķirt 59 tūkstošus eiro, bet Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšanai 567 tūkstošus eiro. Papildu līdzekļi 577 tūkstošu eiro apmērā nepieciešami arī Datu valsts inspekcijai Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanai un tās uzlikto funkciju nodrošināšanai.

Augstākās tiesas darbinieku atalgojuma palielināšanai plānoti 119 tūkstoši. 489 tūkstoši eiro paredzēti arī Satversmes tiesas darbinieku atlīdzības palielināšanai, bet 190 tūkstoši remontam un uzturēšanai. 273 tūkstoši eiro paredzēti Prokuratūras darbinieku mēnešalgas palielināšanai, bet 219 tūkstoši prokuratūras informācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanai un nepieciešamā drošības līmeņa nodrošināšanai.

Sabiedrisko mediju iziešanas no reklāmas tirgus dēļ sabiedriskajiem medijiem programmu veidošanai un izplatīšanai papildus paredzēti attiecīgi 1,37 miljoni Latvijas Radio un 4,1 miljons eiro Latvijas Televīzijai jeb kopā 5,5 miljoni eiro. Satura veidošanai bezmaksas zemes apraidē raidošajām komerctelevīzijām plānots sadalīt 200 tūkstošus.

368 tūkstošus eiro paredzēts piešķirt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja analītiskās kapacitātes stiprināšanai, bet 5 miljonus eiro jaunajam politisko organizāciju (partiju) finansēšanas modelim.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!