Valdība atbalsta pilnveidoto 1,82 miljardu eiro vērto Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu; diskusijas turpināsies
Foto: Pixabay

Otrdien Ministru kabinets izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pateicoties karstajām diskusijām, FM pilnveidojusi ANM plānu, un konsultācijas turpināsies līdz plāna iesniegšanai Eiropas Komisijai (EK) 30. aprīlī. Tāpēc tagad nepieciešams iet uz priekšu, sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Darbs turpināsies rīt, un līdz nākamajai nedēļai jāpanāk minimālās izmaiņas un papildinājumi, kas būtu nepieciešami, piebilda Reirs.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka šis ir vairāk nekā pusgada kopīgs darbs. "Ja varam vienoties un varēsim vienoties ar EK par galaversiju, tas būs nozīmīgs atbalsts mūsu ekonomikas tālākai attīstībai, un iespēja saņemt Eiropas līdzekļus, kā arī ar to palīdzību audzēt ekonomiku," viņš uzsvēra. "Projekts ir sarežģīts, vēl sarežģītāks nekā valsts budžets, jo, lai par to vienotos, jāvienojas ne tikai ar politiskajām partijām un ministrijām, bet svarīgi arī vienoties ar nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem. Bet būs vēl atsevišķas diskusijas, un strādāsim tā, lai līdz 30. aprīlim var iesniegt galaversiju," norādīja premjers.

"Daudzi saka, ka būs vairāk naudas, taču jāatceras, ka tā ir investīcija, kas ir ļoti nopietna, turklāt tā būs jāatdod, līdz ar to raugāmies uz šo naudu ar lielu piesardzīgi, bet vienlaikus saprotam, ka tā ir liela iespēja attīstībai," norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Tiesa gan, viņa piebilda, ka šis ir starpziņojums, un uzsvēra, ka plānā vēl ir nepieciešami precizējumi, par kuriem turpināsies diskusijas turpmākajās dienās. Tāpat vairākus ierosinājumus plāna uzlabošanai izteica vairāki citi organizāciju pārstāvji.

"Kopumā pašreizējās izmaiņas, kas patlaban ir uz galda, ir pozitīvi vērtējamas, bet dažas nianses vēl palikušas," sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

"Svarīgākais ir atcerēties, ka šie resursi ir investīcijas un lai tie būtu tālu prom no apgūšanas. Šajā nolūkā ļoti svarīgi, realizējot plānu, konstatēt, ka ekonomika ir transformējusies uz augstāku produktivitāti, eksporta apjoma pieaugumu, tādēļ, mūsuprāt, esošie uzlabojumi jau ir pozitīvi vērtējami, bet proporciju varētu palielināt šajā virzienā. Nepieciešama pilnvērtīga zinātnes iesaiste šajos procesos, lai varam runāt par inovācijām, vērtīgākiem produktiem, kurus varam dārgāk pārdot, eksporta apjomu pieaugumu," norādīja Endziņš.

Tāpat viņš aicināja atcerēties, ka jāīsteno tādi pasākumi, lai neradītu papildu slogu, un lai nerodas situācijas, kad nav skaidrs, kā šo investīciju uzturēt, tāpat, lai vēlāk nav jāpalielina nodokļi un šīs būtu investīcijas, nevis papildu slogs nākotnē.

"Nedēļa ir priekšā, piekrītu katram ieteikumam, bet nauda ir 1,82 miljardi eiro, un ja gribam pārdalīt citām lietām, mums ir nepieciešams ierosinājums, kuru programmu varam sadalīt un samazināt. Jādomā nestandarta risinājumus atsevišķiem pasākumiem," sacīja Reirs.

Veiktas izmaiņas

ANM mērķis ir veicināt ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, stiprinot dalībvalstu noturības un pielāgošanas spējas ar mērķi mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi un atbalstīt pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, lai tādējādi veicinātu ES ekonomikas izaugsmes potenciālu un darba vietu radīšanu, veicināt ES klimata mērķu 2030.gadam sasniegšanu un klimata neitralitātes 2050. gadam mērķu sasniegšanu.

Finansējuma maksimālais piešķīrums dalībvalstij tiek aprēķināts divos piegājienos – par periodu līdz 2022. gada 31. decembrim tiek aprēķināts sadalījums 70% no kopējā piešķīruma, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, IKP uz vienu iedzīvotāju un vidējo bezdarba līmeni pēdējo 5 gadu laikā, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju laika posmā no 2015. līdz 2019.gadam. 2022.gada 30.jūnijā tiks aprēķināts galīgais sadalījums atlikušajiem 30 %, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, apgriezto IKP uz vienu iedzīvotāju un vienādā proporcijā - reālā IKP izmaiņām 2020. gadā un reālā IKP agregētajām izmaiņām 2020.–2021. gadā. Galīgais maksimālais piešķīrums tiks aprēķināts līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Latvijas garantētā daļa ES Atveseļošanas un noturības mehānismā dotāciju/grantu veidā ir 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa tiek prognozēta 0,17 miljardi eiro (šis apjoms tiks precizēts līdz 2022.gada jūnijam). Līdz ar to maksimālais Latvijai pieejamais finansējums tiek prognozēts 1,82 miljardu eiro apmērā (FM aprēķins, balstoties Eiropas Komisijas 2021. gada ziemas IKP attīstības prognozi).

Veicot izmaiņas ANM plānā, papildus uzsvars tiek likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027. gadam (NIP) prioritātēm, sociālās noturības stiprināšanu, kā arī Nacionālā klimata un enerģētikas plāna 2021.-2027. gadam pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu.

Minimālās prasības plāna apstiprināšanai ir saņemt visaugstāko novērtējumu par sekojošiem plāna elementiem: Eiropas Semestra ietvaros izteikto ikgadējo rekomendāciju īstenošana; iekļaujošas ekonomiskas izaugsmes veicināšana, kas stiprina dalībvalsts noturību pret dažādiem šokiem; ieguldījums 2030 klimata mērķu sasniegšanai; ieguldījums ekonomikas un sabiedrības digitālajā pārejā.

Tiešais atbalsts komersantiem tiek palielināts par 40%, kopumā sasniedzot 643 miljonus eiro. Publiskais pasūtījums komersantiem veido 1,153 miljardus eiro.

Precizētajam ANM plānam ir tieša ietekme uz NIP mērķiem, to sasniegšanu veicinot ar 1,163 miljardu eiro atbalstu.

Kādas jomas atbalsta ANM plāns?

1) Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja

Nozīmīgas ES investīcijas saskaņā ar pārstrādāto ANM plānu tiks ieguldītas energoefektivitātes jomā - daudzdzīvokļu ēku siltināšanā un energoefektivitātes palielināšanā visā Latvijā

Latvijas uzņēmēju konkurētspēju palielinās elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija – plānā paredzēti ieguldījumi elektrības tīklos un infrastruktūrā, lai potenciāli samazinātu elektroenreģijas cenu ražotājiem par 3% -5%, un palielinātu, tajā skaitā arī - investīcijas mazajā mikroģenerācijas infrastruktūrā, kas uzņem MVU un privātmāju ar vēja un saules baterijām saražoto enerģiju, varētu būt arī lieli vēja parki.

Tāpat plānā paredzētas būtiskas investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanai, ar finanšu instrumentu palīdzību sniedzot iespēju uzņēmējiem veidot uzņēmējdarbības infrastruktūras energoefektivitātes projektus.

2) Digitālā transformācija

Uzņēmumu digitalizācija un inovācijas

ANM plānotas investīcijas procesu digitalizācijai uzņēmumos, piemēram, vadības, grāmatvedības, iekšējo resursu pārvaldības sistēmu modernizēšanai.

Plānots arī izveidot reģionālos digitālo inovāciju centrus, kur uzņēmēji, it īpaši šis pasākums ir mērķēts uz MVU, varēs konsultēties ar ekspertiem un pārbaudīt savu uzņēmumu digitālo briedumu, saņemt ieteikumus, ko pilnveidot.

Īpaša plāna sadaļa paredzēta finanšu instrumentiem komersantu digitalizācijai, sniedzot atbalstu iekšējo resursu pārvaldības un loģistikas rīku attīstīšanai un digitalizācijai.

Digitālo prasmju pilnveidošana sabiedrības un valsts pārvaldes digitalizācijai

Būtisks atbalsts papildinātajā ANM plānā paredzēts Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju apmācībai visos līmeņos, sākot no bērniem un senioriem un beidzot ar pieaugušajiem.

Mūžizglītība, digitālo prasmju attīstīšana ir ļoti svarīga ikvienam, kurš vēlas iekļauties mūsdienu darba tirgū. Pašlaik jau ir, un tuvākajos gados, pateicoties ANM, būs pieejami valsts līdzekļi pieaugušo tālākapmācībai.

Papildinātajā ANM plānā iekļautas investīcijas arī 5G infrastruktūras transformācijā, ietverot 5G infrastruktūras izbūvi Via Baltica koridorā, kā arī platjoslas pieslēgumus "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstībā.

3) Nevienlīdzības mazināšana

Saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, ANM plānā paredzētas nozīmīgas investīcijas valsts un reģionālas nozīmes autoceļu attīstībā.

Savukārt, piemēram, ar industriālo zonu palīdzību plānots nodrošināt labi apmaksātu darbavietu izveidi reģionos. Kuru novadu industriālo zonu attīstībā investēt, - tiks noteikts konkursa kārtībā.

Reģionos plānots palielināt mājokļu pieejamību, attīstot īres dzīvokļu fondu. Tur, kur tiks attīstītas darbavietas – jāveido arī dzīvojamais fonds, jo labi speciālisti negrib dzīvot novecojušos mitekļos. Dzīvojamo fondu attīstītu pašvaldības sadarbībā ar privātajiem uzņēmējiem.

Papildinātajā ANM plānā palielināti ieguldījumi sociālo pakalpojumu attīstībā – darba un dzīves vides pielāgošanā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (piemēram, īpašas uzbrauktuves – lifti iekļūšanai darba un dzīves vietās), apmācības sociālajiem darbiniekiem, palīdzība cilvēkiem, kas dzīvo sociālajās institūcijās (mājās) – izveidojot ģimenes videi pietuvinātus apstākļus.

4) Veselība

Slimnīcu līmeņošanas reformas ietvaros plānoti ieguldījumi ambulatoro un stacionāro pakalpojumu attīstībā vismaz 11 slimnīcu infrastruktūrā, tās pielāgošana epidemioloģiskajām vajadzībām.

5) Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma

Inovāciju un privāto investīciju izpētē un attīstībā veicināšana, papildus ieguldot Klasteru programmā, kuras ietvaros tiktu radīti jauni, zinātniski ietilpīgi inovatīvi produkti, veicināta uzņēmēju, zinātnieku un augstskolu sadarbība.

Līdzekļi tiks novirzīti arī augstskolu pārvaldības reformai un atbalstam zinātnei un pētniecībai, doktorantūras zinātniskā potenciāla atjaunošanai, - lai Latvijā būtu vairāk doktora grāda ieguvēju

6) Likuma varas stiprināšana

Ieguldījumi plānoti ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanai, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācībai, sākot no policistiem un beidzot ar augstākās tiesas tiesnešiem, lai visiem būtu vienota izpratne par ekonomisko noziegumu izmeklēšanu.

ANM (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Finanšu ministrija Jānis Reirs Krišjānis Kariņš Ministru kabinets
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form