Valsts budžeta ieņēmumi šogad – 9,2 miljardi eiro; izdevumi – 9,4 miljardi
Foto: Valsts kanceleja

Šī gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi paredzēti 9,2 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā, portālu "Delfi" informēja Finanšu ministrija (FM).

Pēc ārkārtas valdības sēdes ar nolemto lepojās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV): "Pirmā ziņa – mēs nepalielinājām nevienu nodokli. Otrā ziņa – mēs nepalielinājām deficītu. Mēs iekļaujamies rāmjos bez jauniem nodokļiem. Trešais – mēs pildīsim visus līdzšinējos valdības un Saeimas lēmumus un solījumus, tai skaitā mediķu algu palielināšanu."

Kariņš izteica cerību, ka Saeima galīgajā lasījumā par šī gada valsts budžetu lems 3. aprīlī, savukārt jau 4. aprīlī valdība varēs ķerties klāt pie 2020. gada valsts budžeta veidošanas. Plānots, ka 2020. gada valsts budžetā varēs iestrādāt jaunās – Kariņa valdības prioritātes.

Arī finanšu ministrs Reirs pēc sēdes uzsvēra, ka šogad nav izmaiņu nodokļu jomā. Līdz ar to 2019. gada valsts budžets nodrošina uzņēmējiem stabilitāti un prognozējamību.

Ministru kabineta ārkārtas sēdē valdība otrdien izskatīja FM sagatavotu informatīvo ziņojumu par fiskālo telpu palielinošiem pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2019. gadam. Kā uzsvēris finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), 2019. gada valsts budžets būs līdzsvarots un nepārkāps noteiktās fiskālās disciplīnas robežas.

Valdība radusi nepieciešamo finansējumu fiskālās telpas kompensēšanai. Tāpat budžetā iestrādāti iepriekšējās valdības pieņemtie lēmumi un jaunas prioritātes no ministriju rīcībā esošiem līdzekļiem.

Finansējums piešķirts atsevišķiem nozīmīgiem pasākumiem, kuru sākšanu nav iespējams atlikt uz 2020. gadu, piemēram, 7,2 miljonus eiro pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īstenošanai, kā arī 2,6 miljonus eiro Diasporas likuma normu īstenošanai un 168 077 eiro LPSR VDK dokumentu publicēšanai.

Neatkarīgo iestāžu kapacitātes stiprināšanai un darbības pilnveidošanai atbalstīts finansējums 3 miljonu eiro apmērā. Valdība piektdien lēma sabiedriskajiem medijiem piešķirt papildu 765 000 eiro, Valsts kontrolei papildu 330 000 eiro, Satversmes tiesai papildu 350 000 eiro, Prokuratūrai papildu 285 000 eiro un Tiesībsarga birojam papildu teju 40 000 eiro.

Savukārt kopā papildu finansējums prioritārajiem pasākumiem veido 28,5 miljonus eiro.

Ārlietu ministrijas prioritāro pasākumu nodrošināšanai, piemēram, Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta stiprināšanai Latvijas drošības un ekonomisko pamatinterešu aizstāvībai, kā arī Baltijas Mediju izcilības centra darbības nodrošināšanai un citiem pasākumiem atbalstīti 1,3 miljoni eiro.

Zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšanai, atbalsta nodrošināšanai jaunatnes organizācijām, kā arī sporta, tai skaitā nacionālas nozīmes starptautiskiem pasākumiem, kas izvirzīti kā Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātes, atvēlēti 938 151 eiro.

Zemkopības ministrijas zivju resursu aizsardzības pasākumiem paredzēti 207 723 eiro.

Labklājības jomā atbalstīti pasākumi 8,6 miljoni eiro apmērā. Ar 4,8 miljoniem lemts atbalstīt ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojuma kvalitātes uzlabošanas pasākumus, savukārt adopcijas atbalstam piešķirti 927 225 eiro. Īpašas kopšanas pabalsta bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības pilnveidošanai novirzīti 2,7 miljoni eiro.

Apstiprināts arī tieslietu jomas funkciju un procesu izvērtējums 0,5 miljonu eiro apmērā.

Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai atvēlēti 0,5 miljoni eiro, savukārt "Lielās talkas" aktivitātei papildu 40 000 eiro.

Veselības ministrijas prioritātei par medikamentu pieejamību reto slimību pacientiem atvēlēti 3 miljoni eiro. Tāpat paredzēts nodrošināt papildu finansējumu onkoloģijas ārstēšanai no Eiropas Komisijas budžeta deficīta atkāpes.

Atbalstam kultūras, labklājības un citu jomu nevalstiskajām organizācijām paredzēts piešķirt 0,5 miljonus eiro.

Savukārt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem paredzēts piešķirt nepieciešamo finansējumu, lai novērstu avārijas situācijas kultūras un veselības nozares iestādēs.

Pašvaldībām finansējums nodrošināts pilnvērtīgai funkciju pildīšanai no 1. janvāra, 2019. gadā pieaugot izdevumiem pret 2018. gadu, lai stabili nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās funkcijas.

Citus nozaru pasākumus nolemts skatīt nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā, ko valdība plāno sākt jau 2019. gada aprīlī.

Jau vēstīts, ka 8. martā finanšu ministrs budžetu iesniegs Saeimā.

Source

DELFI Bizness

Tags

Budžets 2019 Finanšu ministrija Jānis Reirs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form