Ministrs teica, ka 2012.gada budžeta likumprojekts ļaus īstenot atbildīgu valsts fiskālo politiku, kā arī nodrošinās valsts budžeta izdevumus atbilstoši reālajai sociāli ekonomiskajai situācijai valstī un pasaulē.
Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 4,52 miljardu latu apmērā, bet izdevumi - 4,64 miljardu latu. Tādējādi valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai ir paredzēts 0,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt konsolidētā kopbudžeta (kopā ar pašvaldībām) ieņēmumi 2012. gadam ir plānoti 5,45 miljarda latu apmērā, bet izdevumi - 5,57 miljardi latu, līdz ar to konsolidētā kopbudžeta deficīts prognozēts zem 2,5% no IKP.
Finanšu ministrs akcentēja, ka 2012.gada valsts budžeta likumprojekts pēdējo reizi tiek sagatavots stingrā starptautisko aizdevēju uzraudzībā. "Ar šo likumprojektu mēs plānojam šā gada 22.decembrī veiksmīgi noslēgt starptautiskā aizdevuma programmu. Tādējādi Latvija faktiski atgūs neatkarību savos ekonomiskajos un finanšu lēmumos. Bet šī neatkarība nozīmēs divtik lielu atbildību politiskajos lēmumos," uzsvēra Vilks. Viņš pauda pārliecību, ka aizdevuma programmas laikā gūtā pieredze un izpratne ļaus politiķiem arī turpmāk pieņemt tālredzīgus un atbildīgus lēmumus.
"Gribu atzīmēt, ka mūsu tautsaimniecības attīstību 2012. gadā var ietekmēt vairāki riski. Lielākie riski joprojām ir saistīti ar notikumiem ārējā vidē, it īpaši eirozonā, kurā jau šobrīd vērojams izaugsmes tempu samazinājums. Lai nodrošinātu atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ir valdība ir sagatavojusi konservatīvu makroekonomiskās attīstītības scenāriju, kurā jau ir ievērtēti arī ārējās vides riski. Jānorāda, ka Latvijas budžeta likumprojekts ir konservatīvākais starp visām Baltijas valstīm," teica ministrs.
Atskatoties uz līdz šim paveikto, Vilks norādīja, ka starptautisko aizdevēju programmas darbības laikā Latvijā ir uzlabojusies ekonomiskā situācija. Izaugsme Latvijas ekonomikā atsākās no 2010. gada vidus. IKP struktūra kļuvusi sabalansētāka un ilgtspējīgāka – būtiski pieaudzis rūpniecības nozaru īpatsvars nozaru struktūrā, bet samazinājies importa pārsvars pār eksportu.
Kopumā laikā no 2008. gada līdz 2012. gadam valsts budžets konsolidēts par 2,3 miljardiem latu jeb 17,8% no IKP. Aptuveni 930 miljonus latu jeb 7,2% no IKP veido pasākumi, kas veikti budžeta ieņēmumu pusē, savukārt, pasākumi budžeta izdevumu pusē kopumā veido 1,4 miljardus latu jeb 10,6% no IKP.
Nākamā gada budžetu saskaņā ar valdībā akceptētajiem pasākumiem plānots konsolidēt kopumā par 156,1 miljonu latu, kas ietver gan konsolidēta kopbudžeta izdevumu samazināšanu ap 89,7 miljoniem latu, gan ieņēmumu palielināšanu par aptuveni 66,4 miljoniem latu.
"Tādējādi pirmo reizi kopš 2004. gada nākamajā gadā tiks nodrošināta valsts pamatbudžeta plānošana ar pārpalikumu, vienlaikus paredzot līdzekļus sociālajām vajadzībām, tai skaitā nodrošinot līdzekļus pensiju un pabalstu izmaksai," norādījis finanšu ministrs.
Lai sasniegtu 2012. gadā nosprausto budžeta deficīta mērķi, budžeta konsolidācijas struktūra tika balstīta pamatā uz izdevumu samazināšanu nevis ieņēmumu palielināšanu, tādējādi neradot papildu spiedienu uz inflācijas pieaugumu, teica finanšu ministrs.
"Nākamā gada budžets neparedz ievērojamu nodokļu sloga palielināšanu mūsu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Valdībai bija ļoti svarīgi pieturēties pie iepriekšējiem solījumiem, mēs neesam ieplānojuši izmaiņas sabiedrībai tik svarīgajos patēriņa un darbaspēka nodokļos," teica Vilks, solot mērķtiecīgi turpināt darbu pie ēnu ekonomikas ierobežošanas un nodokļu iekasēšanas uzlabošanas, lai iegūtos papildu līdzekļus pēc iespējas ātrāk varētu novirzīt darbaspēka nodokļu pazemināšanai.
"Sagatavoto 2012.gada budžetu gribētu nosaukt par ļoti līdzsvarotu budžetu, jo, saglabājot stabilitāti nodokļu politikā, valdībai ir izdevies izvairīties no pensiju un sociālo pabalstu samazināšanas," sacījis ministrs.
Lemjot par pašvaldībām aktuālo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadali, ar Latvijas Pašvaldību savienību panākta vienošanās, ka pašvaldību ieņēmumi 2012.gada budžetā tiek plānoti 650 miljonu latu apmērā. Tas salīdzinājumā ar 2011.gada budžetu ir par 59,3 miljoniem latu vairāk. Līdz ar to vairākumam pašvaldību ieņēmumu no IIN pieaugs.
Tāpat valdība ir apņēmusies atbalstīt pašvaldības, paredzot, ka garantētā minimālā ienākuma pabalsts nākamajā gadā visu gadu, savukārt dzīvokļa pabalsts līdz 1. maijam tiks līdzfinansēts no valsts budžeta.
"Strādājot pie pašvaldību budžetiem, Finanšu ministrija par būtiskāko uzdevumu uzskatīja nodrošināt sociāli atbildīgu finansējuma sadalījumu, maksimāli atbalsot tās pašvaldības, kuru ieņēmumi ir visierobežotākie, lai pašvaldības pilnībā spētu nodrošināt sociālo palīdzību saviem iedzīvotājiem nākamajā gadā," teica Vilks.
Tāpat ministrs uzsvēra, ka fiskālā disciplīna nav galamērķis, bet gan instruments, kas palīdz sasniegt tādus mērķus kā stabila tautsaimniecības attīstība un iedzīvotāju labklājības pieaugums. Investīciju pieejamība ir viens no ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumiem. Vēl valdība, neraugoties uz ierobežotiem finanšu resursiem, gandrīz vienu miljardu (993,9 miljonu) latu jeb vairāk kā 30% no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem ir paredzējusi Eiropas Savienības (ES) un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu un projektu īstenošanai.
Vilks sacīja, ka kopumā veidojot nākamā gada budžetu, valdības lēmumi bija vērsti uz ekonomiskas mērenu un stabilu izaugsmi, lai nodrošinātu būtiskākos priekšnosacījumus valsts tautsaimniecības atveseļošanai, kā arī konkurētspējas atjaunošanai un vienlaikus maksimāli aizsargātu sociāli jutīgākās sabiedrības grupas.
"Latvija ir izturējusi trīs grūtus gadus, izejot no krīzes ar krietni sakārtotāku ekonomiku, valsts pārvaldi un publiskajām finansēm. Esam vienīgā valsts, kura pozitīvi noslēdz sadarbības programmu ar starptautiskajiem aizdevējiem laikā, kad aizvien vairāk valstu savā bezspēcībā gatavojas lūgt palīdzību no starptautiskajiem aizdevējiem," teica ministrs, pateicoties ikvienam Latvijas iedzīvotājam par sapratni līdzšinējās konsolidācijas, kā rezultātā Latvija ir kļuvusi stiprākā. "Ticu, ka šī pieredze un rūdījums ļaus mums izturēt gaidāmos saltos vējus".
Ministrs savas runas noslēgumā aicināja Saeimas deputātus atbalstīt 2012. gada valsts budžeta likumprojektu.
"Delfi" jau vēstīja, ka valdība otrdien akceptēja Finanšu ministrijas izstrādāto 2012.gada budžeta likumprojektu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
