VK: VM rīkojusies neētiski, līdzekļus neparedzētiem gadījumiem piešķirot slimnīcu ieilgušu remonta problēmu risināšanai
Foto: LETA

Valsts kontrole (VK) veikusi pārbaudi, izvērtējot Veselības ministrijas (VM) rīcību, no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirot līdzekļus divu slimnīcu ieilgušu problēmu risināšanai, liecina VK ziņojums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

VM (Nacionālajam veselības dienestam) no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" šā gada maijā tika piešķirts finansējums 1 323 563 eiro apmērā, lai SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (RAKUS) un VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (PSKUS) nodrošinātu funkciju īstenošanu un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, veicot šī mērķa sasniegšanai nepieciešamos remontdarbus.

Ārstniecības iestādes piešķirtos līdzekļus izmantoja remontdarbu veikšanai: RAKUS stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" (LOC) ūdensapgādes sistēmas atjaunošanai – finansējumu, kas nepārsniedz 659 342 eiro; PSKUS 15. korpusa jumta seguma un balkonu nesošās konstrukcijas nomaiņai – finansējumu, kas nepārsniedz 664 221 eiro.

VK pārbaudes ietvaros vērtēja, vai līdzekļu pieprasījums no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ir sagatavots par iepriekš neprognozējamām un gadskārtējā iestādes budžetā neplānotām vajadzībām, kas ir tieši saistītas ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanu un pārvarēšanu.

VK vērš uzmanību, ka, tā kā pārbaudes laikā remontdarbi nebija pabeigti, pārbaudē netika vērtēts paredzētā finansējuma izlietojums, ko, savukārt, veiks Nacionālais veselības dienests pēc remontdarbu pabeigšanas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un atbilstoši dokumentiem par finansējuma izlietojumu piešķīruma mērķim.

VK, pamatojoties uz revīzijā konstatētajiem faktiem, kritiski vērtē VM sniegto pamatojumu finansējuma piešķiršanas steidzamībai un sasaistei ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

RAKUS stacionāra LOC ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu darbībā konstatēto problēmu risināšana ir slimnīcas dienaskārtībā jau kopš 2011. gada, un 2019. gadā šo darbu veikšanai tika noslēgti būvdarbu, būvuzraudzības un autoruzraudzības līgumi. Turklāt slimnīcas 2019. gada pārskatā norādīts, ka 2020. gadā plānots turpināt ūdensapgādes sistēmas atjaunošanas darbus (2. kārtu).

Revidentu ieskatā, minētais liecina, ka būvdarbi tika mērķtiecīgi plānoti kā kārtējie remontdarbi ar tam iezīmētu finansējumu RAKUS budžetā vai zināmu/paredzamu finansēšanas avotu un noteiktu darbu pabeigšanas termiņu.

PSKUS 15. korpusa jumta seguma un balkonu nesošās konstrukcijas atkāpes no prasībām, kas ietekmē ēkas drošumu, tika konstatētas jau 2015.gadā, kad uz to esamību norādīja Būvniecības valsts kontroles birojs, tādēļ slimnīca organizēja pasākumus nepieciešamo remontdarbu īstenošanai (ēkas tehnisko apsekošanu, tehniskā projekta izstrādi, projekta un tā ietvaros sagatavotās tāmes sertifikāciju, būvdarbu iepirkumu plānošanu).

Tomēr remontdarbi, lai nepieļautu turpmāko jumta stāvokļa pasliktināšanos un novērstu balkonu bojājumus, un nodrošinātu drošu ēkas turpmāko ekspluatāciju, tika atlikti un to izpildes termiņi – pagarināti. Slimnīca arī vairākkārt Būvniecības valsts kontroles birojam norādīja uz saviem plāniem šos remontdarbus veikt kārtējā gada budžeta ietvaros. Piemēram, atbilstoši slimnīcas budžeta iespējām 2020.gadā bija paredzēts veikt balkonu un dzegas atjaunošanu, bet 2021.gadā turpināt darbu pie ēkas jumta seguma nomaiņas.

Revidentu vērtējumā, nav pamata apšaubīt remontdarbu nepieciešamību RAKUS stacionāra LOC ūdensapgādes sistēmas atjaunošanai un PSKUS 15. korpusa jumta seguma un balkonu nesošās konstrukcijas nomaiņai.

Tomēr, revidentu ieskatā, abām slimnīcām savlaicīgi bija jāplāno remontdarbu veikšana un tam nepieciešamais finansējums, lai nepieļautu ēku ekspluatācijas drošības riskus un neradītu kaitējumu ēkas lietotājiem un garāmgājējiem. Turklāt slimnīcām funkciju īstenošana un sniegto veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktība jāgarantē visu laiku, ne tikai Covid-19 uzliesmojuma laikā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, revidenti secina, ka problēmas ar ēku tehnisko stāvokli RAKUS, PSKUS un VM bija zināmas vēl ilgi pirms ārkārtējās situācijas iestāšanās, līdz ar to no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" finansējums pieprasīts un izlietots iepriekš prognozētām vajadzībām, kuru nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi bija jāplāno slimnīcu gadskārtējā budžetā.

VK ieskatā, šāda VM rīcība uzskatāma par neētisku, jo, norādot uz nepieciešamību Covid-19 pandēmijas apstākļos novērst risku veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktībai, tā pieļāva līdzekļu novirzīšanu slimnīcu ilgstoši nerisinātu un atliktu problēmu novēršanai vai jau iepriekš plānotu darbu veikšanai.

VK sniegusi vienu ieteikumu, kuru ieviešot, tiks sekmēta valsts budžeta līdzekļu efektīva un ekonomiska izlietošana atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

VK aicina VM, pirms virzīt finansējuma pieprasījumu izskatīšanai Ministru kabinetā līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", izvērtēt pieprasījuma konkrēta pasākuma finansēšanai pamatotību un vispusīgi apzināt informāciju par kopējiem nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem un to avotu šī pasākuma pilnvērtīgai pabeigšanai.



Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Būvniecības valsts kontroles birojs Latvijas Onkoloģijas centrs Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca Valsts kontrole Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form