Pagaidām uzpildes staciju trūkums un salīdzinoši nelielais CNG auto klāsts Latvijā ir galvenie iemesli, kāpēc, iegādājoties jaunu auto, pircēji "iepauzē" un izvēlas citas alternatīvas. Tomēr situācija strauji mainās: klimata pārmaiņas un efektīvu, videi draudzīgāku un ekonomisku autotransporta risinājumu meklējumi liek arvien vērīgāk ieskatīties CNG piedāvājumā.
CNG – tā pati dabasgāze, kas ir droša un der visiem
No dabasgāzes, ko sadedzinām apkures katlā vai gāzes plītī, CNG atšķiras vien ar to, ka pirms uzpildīšanas auto tā tiek saspiesta līdz 1% no sākotnējā tilpuma un uzglabāta ļoti augstā spiedienā: 200-230 bāri. Rezultātā visai liels dabasgāzes apjoms aizņem krietni mazāku tilpumu. AS "Gaso" valdes loceklis Aleksandrs Koposovs uzsver: CNG uzpildes stacijas var tikt izveidotas gan publiskajās degvielas uzpildes stacijās, gan uzņēmumu teritorijās, gan principā arī privātmājās, vienīgais nosacījums ir iespēja droši pieslēgties pie dabasgāzes sadales sistēmas.
CNG salīdzinājumā ar Latvijā vairāk pazīstamo alternatīvo gāzveida degvielu sašķidrināto naftas gāzi jeb LPG ir drošāk ekspluatējama. LPG ir smagāka par gaisu un līdz ar to noplūdes gadījumā nogulstas pagrabos un citās zemās vietās, radot sprādzienbīstamības draudus. Šī iemesla dēļ ar LPG darbināmus auto, piemēram, Vācijā, nedrīkst novietot publiskās pazemes stāvvietās, bet CNG transportam šādu ierobežojumu nav.
Ar to var tikt darbinātas gan vieglās automašīnas, gan komunālais un sabiedriskais, gan arī smagais autotransports. Zīmīgi, ka Eiropas Savienības (ES) valstīs viena no biežākajām izvēlēm tradicionālās degvielas aizstāšanai sabiedriskajā transportā ir tieši CNG.
Jau tagad efektīvāka par benzīnu un dīzeli? Jā!
Vidēji ar CNG darbināmas automašīnas nodrošina oglekļa dioksīda (CO2) izmešu samazinājumu par 30%, degvielas patēriņu samazinājumu, salīdzinot ar benzīnu, par 39%, kā arī degvielas patēriņa samazinājumu, salīdzinot ar dīzeli, par 38%. Ar CNG vieglo auto, iztērējot 10 eiro (EUR), vidēji var nobraukt vairāk nekā ar benzīna vai dīzeļdegvielas auto: 277 km pret 208 km benzīnam un 178 km dīzeļdegvielai.
Saskaņā ar ES likumdošanas prasībām 2025. gadā CNG uzpildes stacijām uz lielajām maģistrālēm jāatrodas ik pēc 150 km, kas nozīmē, ka Latvijā nepieciešams uzbūvēt šādas stacijas lielākajās pilsētās, kurās pieejama dabasgāze. AS "Gaso" speciālisti ir gatavi sniegt konsultācijas par dabasgāzes sadales tīklu pieejamību un iespēju pieslēgt CNG uzpildes iekārtas, kā arī palīdzēt izvēlēties atbilstošu CNG uzpildes stacijas tehnisko aprīkojumu.
Pat situācijā, kad akcīzes nodoklis dabasgāzei kā transporta degvielai Latvijā ir augsts (9,64 EUR par megavatstundu jeb EUR 99,6 / 1000 m3), CNG lietošanai ir ekonomiskas priekšrocības, bet, nepamatoti augstajam nodoklim samazinoties, tā varētu iegūt Igaunijai un Lietuvai, kā arī citām ES valstīm līdzvērtīgas iespējas nozares straujākai attīstībai.
CNG izvēlas Eiropas vadošie auto ražotāji
Vairums ES ražotāju jaunāko modeļu klāstā iekļauj CNG–benzīna jeb divu degvielu hibrīdauto, kas ir tikpat viegli uzpildāms kā benzīna vai dīzeļmotora automobiļi.
Piemēram, 2019.gada februārī "Volkswagen" prezentēja jaunos auto modeļus ar CNG motoru: Polo TGI un Golf TGI ar palielinātu CNG balonu apjomu, kas ļauj jaunajam Polo TGI modelim sasniegt 368 km, bet jaunajam Golf – 422 km nobraukumu ar vienu uzpildi. Savukārt "Seat" un "Skoda" piedāvā jaunus CNG auto modeļus ar vēl lielāku – 450-500 km – nobraukuma iespēju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
