Bezprecedenta epidemioloģisko pasākumu dēļ 2020. gada pirmajā pusgadā koronavīruss jau paspējis būt iemesls vēl nebijušai ekonomiskajai lejupslīdei. Šobrīd Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka gada noslēguma statistikas apkopojumā pasaules IKP samazināsies par 4,3%, "lielā septītnieka" valstīs – par 5,8%, Eiropas Savienībā – par 7,6%. Salīdzinājumam: 2009. gadā, tas ir, globālās finanšu krīzes gadā, pasaules IKP kritās par mazāk nekā 1%, bet ES – par 4,2%.
Covid -19 ar robežu slēgšanu pavasarī un vēl šobrīd spēkā esošajiem ierobežojumiem attiecībā uz cilvēku pārvietošanos kļuva par īstu katastrofu dažām nozarēm, jo īpaši ar pasažieru pārvadājumiem saistītajām. Bet, kā saka AS "LPB Bank" e-komercijas departamenta vadītājs Edgars Valmers, dažiem bankas klientiem pandēmija ar masveida pāriešanu uz attālināto darbu ir kļuvusi par sava veida dāvanu.
"Piemēram, saskaņā ar mūsu datiem martā klientiem, kuri tirgo elektroniku un programmatūru, bija rekordliels darījumu skaits. Ar ko tas ir skaidrojams? Darba devēji, kuriem bija tāda iespēja, sāka nodarbināt savus darbiniekus attālināti. Kādā brīdī Latvijā, piemēram, tika novērots tīkla kameru deficīts, savukārt atrast lētus klēpjdatorus gandrīz nebija iespējams," stāsta Valmers.
Ja elektronikas tirdzniecībā pārdošanas apjoma kulminācija bija ilglaicīga, cilvēki iegādājās nepieciešamo tehniku, un tikai pēc tam rādītāji pamazām atgriezās normālajā līmenī, tad dažiem komersantiem Covid -19 ļāva ievērojami paplašināt auditoriju un palielināt apgrozījumu kopumā.
Kā piemēru var minēt tiešsaistes izklaides jomu: saskaņā ar AS "LPB Bank" datiem pavasarī klientu mēneša apgrozījums pieauga vairāk nekā 2,5 reizes, kas ir absolūti loģiski. Kad cilvēkiem liedza iespēju apmeklēt kinoteātrus, teātrus un citas izklaides vietas, viņi sāka meklēt alternatīvas internetā, kur ir pieejami dažādi tiešsaistes servisi. Pat vasaras laikā, kad koronavīruss šķietami bija atkāpies un atkal parādījās iespējas atpūsties ārpus mājām, apgrozījums tiešsaistes izklaides jomā, kaut gan mazāks nekā pārdošanas apjoma kāpuma laikā, tik un tā saglabājās par 200% lielāks nekā pirms Covid-19.
"Mēs redzam, ka dažās biznesa jomās Covid -19 kalpoja par spēcīgu stimulu un veicināja e-komercijas attīstību. Izklaides jomā apgrozījums palielinājās un pieauga vairāk nekā par trešdaļu kopā ar unikālo lietotāju skaitu. Tas ir, parādījās daudz jaunu klientu, kuri bija nolēmuši izmantot jaunus servisus, un daudzi no viņiem joprojām turas pie šīs izvēles," skaidro Valmers.
Pēc Valmera vārdiem, to, ka arvien vairāk komersantu pandēmijas laikā saprata nepieciešamību attīstīt elektroniskos pakalpojumus, ataino ne tikai statistika, bet arī AS "LPB Bank" ikdienas prakse, jo banka specializējas tieši e-komercijā.
"Mēs saskarāmies ar to, ka pieauga pieteikumu skaits no potenciālajiem klientiem. Cilvēki neredz nepieciešamību pēc e-komercijas, kamēr nav sastapušies ar to, ka ārkārtas situācijas laikā, ja mēs runājam par Latviju, klasiskais pārdošanas process fiziskās tirdzniecības vietās vienkārši apstājas," saka speciālists.
Tiesa, vairāki klienti vēlas sniegt pakalpojumus internetā, bet nevar to īstenot: vai nu mājaslapa nav tehniski sagatavota maksājumu risinājuma pieslēgšanai, vai arī tā vispār nav izveidota.
"Mēs esam gatavi konsultēt klientus un stāstīt par atļaujām, kas ir nepieciešamas biznesa organizēšanai tiešsaistē likuma ietvaros, esam gatavi strādāt paātrinātā režīmā. Lielākajai daļai Latvijas tirgotāju mēs piedāvājam bezmaksas pieslēgšanu un mēneša maksu 0 eiro. Ir vērts piebilst, ka šo pakalpojumu iespējams izvēlēties arī uz priekšdienām," skaidro AS "LPB Bank" e-komercijas departamenta vadītājs.
Nepieciešamība uzlabot mājaslapu vai izveidot to no jauna, pieslēgt bankas pakalpojumus attālinātai maksājumu pieņemšanai utt. – tas viss prasa laiku un naudu. Ienākumi, kas strauji sarukuši vai joprojām turpina samazināties, kā arī ļoti iespējami jauni pretvīrusa ierobežojumi ir papildu izaicinājumi komersantiem. Tiesa, mēģinājums nogaidīt, kad Covid-19 beigsies, necenšoties apgūt e-komercijas iespējas, nes vēl lielākus riskus.
Ārkārtas situācijas laikā mēs novērojām, kā daudzi uzņēmumi centās pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Fitnesa klubi sāka organizēt vebinārus, restorāni un kafejnīcas organizēja ēdienu piegādi un pielāgoja ēdienkarti jaunām patērētāju vajadzībām. Tāda neatlaidība un gatavība mainīties un cīnīties, pirmkārt, izraisa cieņu. Otrkārt, tā palielina izredzes izdzīvot šajā sarežģītajā laikā un pat attīstīt kādu jaunu biznesa virzienu.
"Mūsu galvenā rekomendācija visiem tiem, kuri vēl lemj par to, vai viņiem ir nepieciešama e-komercija: pirmkārt, negaidiet, bet pieslēdziet pārdošanu internetā, organizējiet piegādi. Kādā brīdī pārdošana tiešsaistē varētu kļūt par vienīgo ienākumu avotu jūsu uzņēmumā. Otrkārt, pārskatiet sortimentu. Piemēram, ēdiens, kas labi izskatās restorānā uz šķīvja, visticamāk, izskatīsies pavisam citādi, piegādājot uz mājām, attiecīgi to vajadzētu samainīt pret ko citu. Izplatīta prakse Latvijas interneta tirgotāju vidū ir norādīt, ka prece ir pieejama, pat ja tā nedēļām ilgi ir jāgaida no noliktavas. Šī ir slikta pieeja, un e-komersantam, kurš tikai uzsāk savas gaitas, tā varētu būt letāla. Jūs ne tikai nepelnīsiet, bet arī sabojāsiet reputāciju, kas liegs iespēju gūt peļņu nākotnē. No tā izriet mūsu trešais ieteikums: skaidri novērtējiet savus spēkus un esiet godīgi saskarsmē ar klientiem," rezumē Edgars Valmers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
