'Delfi' intervija: Inovatīviem produktiem jābūt lētākiem, ātrākiem un labākiem
Foto: Publicitātes foto

Martins Kerns savu karjeru Eiropas Savienības iestādēs sāka Igaunijā un Lietuvā, palīdzot mūsu kaimiņvalstīm iestāties Eiropas Savienībā, savukārt kopš 2014. gada viņš vada Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (European Institute of Innovation and Technology – EIT). RTU Dizaina fabrikas telpās, kurās tiek īstenots arī zaļo tehnoloģiju uzņēmumu akselerators "EIT Climate-KIC Accelerator Latvia", sarunā ar portālu "Delfi" Kerns atklāj savas pārdomas par Baltijas valstu attīstību kopš iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī vērtē inovāciju vidi, pieejamo finansējumu Eiropā un iespējas konkurēt globālā mērogā ar ASV un Āziju.

Kerns savulaik sešus gadus nodzīvoja Baltijas valstīs, no tiem divus – Igaunijā, Tallinā, un četrus – Lietuvā, Viļņā, un strādāja pie valstu ekonomikas un reģionu attīstības. Ļoti bieži nācās ciemoties arī Latvijā, Rīgā. 2004. gadā Eiropas Savienībā iestājās 10 jaunas dalībvalstis, tai skaitā arī Latvija, un kopš tā laika Kerns turpināja darbu pie finanšu palīdzības instrumentiem, kā arī pretkorupcijas jautājumiem Bulgārijā un Rumānijā periodā, kad abas šīs valstis sāka iestāšanās procesu. Tāpat Kerns ir strādājis pie Turcijas un Serbijas iestāšanās jautājumiem. Kopš 2014. gada viņš vada EIT, kas īsteno dažādas uzņēmējdarbības atbalsta un izglītības programmas. Institūtam nesen arī izveidojusies sadarbība ar Latvijā labi pazīstamo jaunuzņēmumu akseleratoru "Startup Wise Guys".

Šodien esot šeit, Rīgā, kā vērtējat, kā šo 15 gadu laikā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā ir mainījušās Baltijas valstis?

Protams, ļoti pozitīvā virzienā. Es redzu milzīgas izmaiņas, tās var novērot ne tikai galvaspilsētās, bet arī reģionos. Tik ļoti vairs nesekoju līdz valstu attīstībai, bet pārmaiņas ir tiešām iespaidīgas. Protams, vienmēr var darīt vēl vairāk, domāju, tieši izpētes un inovāciju jomā. Potenciāls, ko sniedz inovācijas ekonomikas izaugsmei, darbvietu radīšanai, nav izmantots. Ir pozitīvas iezīmes, ka vide, kurā radīt inovācijas, attīstās, ir vairāk iespēju radīt uzņēmumus, iesaistīt studentus. Tomēr, vērtējot finansējuma pieejamību un pietiekamību pētniecībai un inovācijām, kā arī uzņēmumu aktivitāti, tā ir samērā zema. Nav daudz uzņēmumu, kas ir izauguši nacionālā un starptautiskā līmenī, tāpēc ir svarīgi izmantot starptautiski pieejamu finansējumu, piemēram, EIT. Mūsu mērķis ir stimulēt inovāciju vidi, sniegt finansējumu, lai radītu spēcīgāku uzņēmējdarbības vidi.

Bieži vien redzam, ka uzņēmēji un zinātnieki runā "dažādās valodās", īsti nesaprot viens otru. Vai Eiropā mēs varam runāt par būtisku progresu šajā ziņā?

Eiropā tā joprojām ir problēma, jā, situācija uzlabojas, bet ir vairāki faktori, kas būtu jāuzlabo. Mums vēl joprojām nav pietiekami spēcīgas uzņēmējdarbības kultūras, būt par uzņēmēju ir riskanti – dibināt uzņēmumu, mēģināt īstenot savu ideju. Ir daudz šķēršļu, tie var būt finanšu, juridiskie jautājumi, var būt sarežģīti atrast īstos partnerus un vajadzīgo atbalstu. Tieši tāpēc mums EIT ir daudzas izglītības programmas – gan skolās, gan universitātēs –, lai vairotu uzņēmējdarbības kultūru un lai studenti justu, ka ir iespējams īstenot savu ideju, radīt preces vai pakalpojumus. Vienlaikus tas var palīdzēt dibināt vairāk jaunuzņēmumu un tiem augt, arī investoriem atrast partnerus, uzņēmumiem – pircējus.

Tieši tāda ir EIT pamatideja – sniegt uzņēmējam tieši to, ko viņam vajag. Nav tādu iepriekšēju sagatavju, ka var dabūt tikai naudu. Katrs gadījums ir individuāls, un ir jāvērtē, kas konkrēti ir nepieciešams. Mēs arī strādājam ar nacionālajām organizācijām – jo vairāk tiek darīt vienas valsts līmenī, jo labāk, bet EIT var sniegt šo starptautisko dimensiju.

Savā starpā asi konkurē pasaules reģioni – Eiropa, Amerika, Āzija. Kur mēs atrodamies inovāciju jomā?

Eiropa ir labā situācijā, mums ir spēcīga zinātne, stipras universitātes, talantīgi cilvēki, vienlaikus mums ir vairāki izaicinājumi. Viens no tiem ir fragmentācija, it īpaši runājot par dažādām valstīm – ir dažādas kultūras un valodas, birokrātiski jautājumi. Ir problēmas ar sadarbību, zinātniekiem nav viegli komercializēt savas idejas. Jā, šos izaicinājumus var atrisināt visas Eiropas mērogā.

Šobrīd pasaules populārākās un vērtīgākās kompānijas pārstāv ASV – "Apple", "Google", "Amazon" u. c. Kā mums Eiropā trūkst, lai arī radītu šāda mēroga uzņēmumus?

Ir ļoti svarīgi, ka valstī ir tik spēcīgas kompānijas, tās stiprina visu ekonomiku utt. Nosauktie uzņēmumi darbojas digitālajā jomā, tie radās 90. gados un strauji auga. Liela loma te bija Silīcija ielejai, ar kuru tie bija un ir saistīti. Arī no Āzijas nāk daudzas spēcīgas kompānijas. Ir skaidrs, ka tolaik bija noteikta sistēma, momenti un nosacījumi, kas ļāva šīm kompānijām attīstīties globāli.

Acīmredzot Eiropā tolaik nebija šādu iespēju, tomēr, lūkojoties nākotnē, es teiktu, ka šobrīd Eiropā ir šādi apstākļi un mēs kā reģions varam būt līderpozīcijās. EIT mēs cenšamies atbalstīt šādas vides izveidi. Šobrīd ir nepieciešami jauninājumi tādās jomās kā klimata izmaiņas, ilgtspējīga enerģētika, mobilitāte pilsētās u. tml. Uzskatu, ka mums Eiropā ir nepieciešamais – pētniecība un zināšanas, lai potenciāli attīstītu šādas vadošās kompānijas. Mums jāmēģina to paveikt.

Šobrīd ir nepieciešami jauninājumi tādās jomās kā klimata izmaiņas, ilgtspējīga enerģētika, mobilitāte pilsētās u. tml. Uzskatu, ka mums Eiropā ir nepieciešamais – pētniecība un zināšanas, lai potenciāli attīstītu šādas vadošās kompānijas.

Nav noliedzams, ka Eiropā piedomā pie tādiem jautājumiem kā ilgtspējīga enerģētika, "zaļa" dzīvošana u. tml., tomēr ne visur pasaulē šī problēma tiek uzskatīta par īpaši aktuālu. Un ir skaidrs, ka globālā mērogā viens reģions nevar uzņemties visu pārmaiņu īstenošanu.

No EIT perspektīvas mēs pievēršamies jautājumiem, kuros pastāv izaicinājumi visai sabiedrībai. Vēlamies piešķirt finansējumu tādiem risinājumiem, kam ir pozitīvs efekts uz visu sabiedrību. Mēs noteikti nefinansēsim projektus, kas paredz, piemēram, piesārņot dabu. Mēs fokusējamies uz ilgtspējīgu enerģētiku, veselīgāku ēdienu, ilgāku un kvalitatīvāku cilvēku dzīvi. Protams, atbalstot šādus jaunuzņēmējus, kas rada tīrākus, "zaļākus", lētākus, ātrākus produktus, domāju, mēs varam ietekmēt procesus Eiropā un arī pasaulē. Kāda no šīm kompānijām var kļūt globāla, un automātiski būs pozitīva ietekme, piemēram, uz klimatu visā pasaulē.

Piemēram, tikko runāju ar kādu Latvijas jaunuzņēmuma "Alina" pārstāvi. Uzņēmums ražo ilgtspējīgus būvniecības materiālus no māla, kas nepiesārņo dabu. EIT ir atbalstījis šo uzņēmumu, viss sākās ar ideju un pētniecību Latvijā, nonākot līdz reālam un mērogojamam produktam. Lūk, vēlamies atbalstīt šāda veida idejas, kas var palīdzēt risināt globāli svarīgus jautājumus.

Tomēr bieži vien ilgtspējīgi produkti nav lēti un nav lētāki par pašreizējiem, kaut tie, iespējams, ir vidi piesārņojoši u. tml.

Nedomāju, ka te ir pretruna. Noteiktos gadījumos ir vieta arī politiskiem lēmumiem un ierobežojumiem, ja produkti piesārņo dabu, sekmē klimata pārmaiņas. Tomēr ir skaidrs, ka inovācijas tiek pieņemtas plašākā mērogā tad, ja tās ir lētākas vai ātrākas un labākas nekā līdzšinējie risinājumi. Ne uzņēmumi, ne cilvēki nav ieinteresēti tādās inovācijās, kas ir dārgākas vai darbojas ļoti lēni. Tā ir svarīga dimensija.

Kuru EIT atbalstīto jaunuzņēmumu produkti ir īpaši inovatīvi?

Viens no tiem ir Igaunijas uzņēmums "Skeleton Technologies", kas tika radīts Tartu Universitātes paspārnē. Viņi izmanto dabai draudzīgāku materiālu – grafēnu, divdimensiju oglekļa struktūru ar izcilām īpašībām –, lai ražotu enerģijas uzglabāšanas iekārtas, dēvētas par ultrakondensatoriem. Tie ir ātrāki un simt reizes jaudīgāki nekā parastie akumulatori un bez uzlādes var izturēt miljonu uzlādes–izlādes ciklu. Šīs iekārtas var izmantot transporta nozarē, un "Skeleton Technologies" sadarbojas ar Eiropas transporta kompānijām, ar Eiropas Kosmosa aģentūru, kas tās izmanto raķešu tehnoloģijās. Šobrīd Igaunijas uzņēmums ir saņēmis investīcijas apmēram 40 miljonu eiro apmērā, izveidojis 100 darbvietas, tam ir ražotnes Igaunijā un Vācijā. "Skeleton Technologies" ir ļoti labs Baltijas valstu piemērs tam, ka ir iespējamas investīcijas ilgtspējīgos risinājumos.

Vēl viens piemērs – "Navya", kas pielieto mākslīgo intelektu, lai radītu autonomus pārvietošanās līdzekļus. Uzņēmums tika dibināts Francijā, Lionā, bet šobrīd ir audzis un jau darbojas arī ASV, turklāt tā akcijas tiek kotētas biržā.

Uzņēmums, kas nesen piesaistīja manu uzmanību, ir "Rombit" no Beļģijas. Viņi ir izstrādājuši digitālās ceļa zīmes, darbojas pie gudro pilsētu projektiem, ostās. Piemēram, ceļa zīmes rāda situāciju stāvvietās, informācija tiek glabāta mākoņos un analizēta, kā rezultātā daudz efektīvāk iespējams pārvaldīt publisko sektoru, nodrošināt ātrāku kustību pilsētās.

Gribu vēl piebilst, ka EIT tikko atvēra savu pārstāvniecību Silīcija ielejā, mēs savstarpēji sadarbojamies, "būvējam tiltus", atbalstām viens otru. EIT atrašanās ASV uzņēmumiem sniedz pieeju starptautiskiem tirgiem. Kopumā EIT atbalstītie uzņēmumi investīcijās ir piesaistījuši apmēram vienu miljardu eiro.

Investori Baltijas valstīs mēdz teikt, ka nauda ir, bet trūkst inovatīvu ideju. Vai Eiropā kopumā ir gana daudz ideju un pietiekami naudas, ko atvēlēt investīcijām jaunos produktos?

Nē, ideju netrūkst. Ir ļoti svarīgi izglītot un strādāt ar cilvēkiem, iedrošināt īstenot idejas. Bieži vien tieši nākamais posms – realizēt ideju konkrētā produktā – ir pats sarežģītākais. Tas jau ir biznesa jautājums, brīdis, kad jāpieņem lēmumi par naudu. Nav noslēpums, ka Eiropā investīcijām netiek atvēlētas tādas summas kā, piemēram, Amerikā, it īpaši posmā, kad uzņēmums sāk augt un mērogot savu produktu. Sākotnējā posmā problēmu ar naudu īsti nav.

"Ideju netrūkst, bieži vien tieši nākamais posms – realizēt ideju konkrētā produktā – ir pats sarežģītākais. Un nav noslēpums, ka Eiropā investīcijām netiek atvēlētas tādas summas kā, piemēram, Amerikā," teic Kerns. Foto: Lauris Veļičko, RTU publicitātes foto.

Īpaši svarīgi tas ir mazās un nelielās valstīs, piemēram, Baltijas reģionā, kur lielākā daļa uzņēmumu ir mazie un vidējie. Protams, šiem uzņēmumiem nav tādas naudas, lai varētu attīstīt savus produktus globāli, līdz ar to arī ekonomikā kopumā nav pietiekami daudz investīciju naudas, tāpēc saites ar Eiropu un pasauli ir ļoti svarīgas.

Bieži vien uzņēmumi no mazām valstīm, arī Latvijas, nepastarpināti dodas investīciju meklējumos uz ASV, izlaižot Eiropu. Kā panākt, lai šos uzņēmumus finansētu Eiropā un nauda paliktu te?

Uz šiem procesiem varam paraudzīties no divām pusēm. No vienas puses, ja uzņēmums dodas uz ASV, rada sabiedrībai noderīgus produktus, kas padara cilvēku dzīvi kvalitatīvāku, tā jebkurā gadījumā ir laba lieta. Tomēr no Eiropas skatpunkta, protams, būtu labi, ja uzņēmums paliktu šeit un savu biznesu attīstītu no Eiropas. Un tieši to mēs cenšamies panākt ar EIT palīdzību, jo, domāju, liela daļa Eiropas kompāniju labprātāk vadītu savu biznesu "no mājām".

Arvien vairāk tiek diskutēts par to, kas ir patiesa inovācija, – vai tās ir nelielas izmaiņas vai uzlabojumi, piemēram, pilnīgi jauns materiāls. Kāds ir jūsu viedoklis?

Šī, protams, ir ļoti subjektīva definīcija, bet es teiktu, ka inovācija ir viss, kas cilvēku dzīvi padara labāku, ātrāku, lētāku. Cilvēki vēlas lietot inovatīvus produktus, jo tie ir labāki, ērtāki nekā pašreizējie. Savukārt no EIT perspektīvas inovatīvi produkti ir ne tikai tie, kas ir ātrāki un lētāki salīdzinājumā ar iepriekšējiem, bet vienlaikus tādi, kam ir arī pozitīva ietekme uz sabiedrību, kas risina būtiskas sabiedrības problēmas. Protams, nesaku, ka citi produkti nav inovatīvi.

Savās runās uzsverat sieviešu iesaisti inovācijās, sakot, ka arvien vairāk sieviešu piedalās, rada un attīsta jaunus produktus. Kurās jomās, nozarēs sievietes ir aktīvākas, un kur varbūt trūkst šīs aktivitātes?

Eiropā runājam par potenciālu, kas netiek izmantots. Jā, potenciāls ir, un tas ir "jāatbrīvo". Te ir runa gan par idejām un talantiem, gan izpēti, un ir jāveido plašāka uzņēmējdarbības kultūra. Piemēram, EIT atbalsta programmās ir samērā zema sieviešu iesaiste. Tā mums ir jāstimulē. Ļoti maz sieviešu saņem EIT apbalvojumus, lielākajā daļā jauno uzņēmumu vadītāji ir vīrieši. Esam nolēmuši to mainīt, lai vairāk sieviešu uzsāktu un iesaistītos uzņēmējdarbībā, un redzam, ka ir rezultāti. Varam palepoties – EIT valdē no 12 locekļiem astoņas ir sievietes, kas ir ļoti neraksturīgi ne tikai Eiropas Savienības iestādēm, bet arī daudzām citām starptautiskām organizācijām. Turklāt sešas no viņām pārstāv Centrāleiropu un Austrumeiropu, līdz ar to mums ir sabalansēts ģeogrāfiskais sadalījums. EIT ir izveidota programma, lai 12–18 gadus vecas meitenes, jaunas sievietes ieinteresētu uzņēmējdarbības lietās, programmēšanā u. tml. Mācām nebaidīties no tehnoloģijām. Tā ir investīcija nākotnē.

Runājot par nākotnes virzienu, uzskatu, ka mums ir jārada pilnībā līdzvērtīgas iespējas abiem dzimumiem. Lai gūtu panākumus Eiropā, mums ir jāmobilizē sievietes, lai viņas iesaistītos uzņēmējdarbībā vairāk nekā šobrīd. Piemēram, Latvijā šie skaitļi ir ļoti pozitīvi, EIT programmās vairāku Latvijas uzņēmumu pārstāves ir tieši sievietes.

Source

DELFI Bizness

Tags

Amazon Apple Eiropas Savienība Google Tartu Universitāte
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form