Eiropas Savienības (ES) valstu finanšu ministriem otrdien sanāksmē Briselē neizdevās panākt vienošanos par tā dēvēto banku savienību jeb vienotas banku uzraudzības sistēmas izveidošanu blokā, jo starp savienības valstīm šajā jautājumā bija dziļas domstarpības.
Pēc četru stundu ilgām asām sarunām, kurās dalībvalstis pauda atšķirīgus viedokļus par uzraudzības sistēmas sākotnējo modeli, ES prezidējošās valsts Kipras finanšu ministrs Vass Šiarlijs, kurš bija sanāksmes vadītājs, paziņoja, ka ir nepieciešams ilgāks laiks valstu pozīciju tuvināšanai. Viņš informēja, ka 12.decembrī tiks rīkota atkārtota sanāksme par banku savienību.
ES finanšu ministru debatēs galvenais strīdīgais jautājums bija par to, vai banku savienība, ko sākotnēji iecerēts radīt eiro zonā, nebūs diskriminējoša attiecībā pret ES valstīm ārpus eiro zonas. Nebija arī vienprātības par to, vai Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kurai plānots uzticēt banku uzrauga funkciju, būtu jāpiešķir pilnvaras pārraudzīt ne tikai lielās bankas, bet arī blokā strādājošās nelielās kredītiestādes.
Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible atkārtoti pauda bažas par draudiem ECB monetārajai neatkarībai un pārāk liela uzraudzības mandāta piešķiršanu. Viņš uzsvēra, ka ir "absolūti nepieciešams" nodalīt ECB monetāro darbību no uzraudzības darbības. Šoible brīdināja, ka Vācijas parlaments, visticamāk, nepiekritīs tam, ka ECB tiek piešķirtas vācu banku uzraudzības pilnvaras. "Būs ļoti grūti dabūt apstiprinājumu [Vācijas parlamentā]. Neviens netic, ka [šis plāns] darbosies. Neviens netic, ka kāda institūcija spēs uzraudzīt 6000 [eiro zonas] banku," paziņoja Vācijas finanšu resora vadītājs.
Savukārt Francijas, Beļģijas, Spānijas un Itālijas finanšu ministri brīdināja par riskiem, kādus rada savlaicīga nevienošanās par banku savienību, un norādīja, ka tas var iedragāt finanšu tirgu uzticību eiro zonai.
Rudenī mediji vēstīja, ka savukārt Latvija un vēl deviņas Eiropas Savienības (ES) valstis, kuras nav eiro zonā, esot nobažījušās, ka EK plāns izveidot stingrāku banku uzraudzību un banku savienību eiro zonā veicinās divātrumu ES izveidošanos. Ārpus eiro zonas esošās valstis ir satrauktas, ka jaunā sistēma var negatīvi ietekmēt to kredītiestādes, kurām atšķirībā no eiro zonas bankām nebūs pieejamas ECB kredītlīnijas un līdzekļi no tā dēvētā pastāvīgā eiro zonas glābšanas fonda Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM). Eiro zonā neietilpstošās valstis ir neapmierinātas arī ar to, ka ārpus monetārās savienības esošajām bloka zemēm tiks dota iespēja iesaistīties banku savienībā, taču tām nebūs balsstiesību ECB padomē, ziņoja plašsaziņas līdzekļi.
Čehijas premjerministrs Petrs Nečass oktobrī piedraudēja uzlikt veto plāniem izveidot eiro zonā jaunu banku uzraudzības sistēmu jeb tā dēvēto banku savienību, jo, pēc viņa paustā, tā var radīt riskus Čehijas bankām.
Katrai no 10 ES valstīm ārpus eiro zonas ir veto tiesības attiecībā uz eiro zonas banku savienības izveidošanu, jo, lai varētu pieņemt normatīvos aktus par eiro zonas banku savienības izveidošanu, ir nepieciešama visu ES dalībvalstu vienbalsīga piekrišana.
Par eiro zonas banku savienības izveidošanu ES valstu līderi vienojās samitā jūnija beigās, un septembra vidū EK prezentēja plānu, kas paredz, ka ECB darbosies kā kopēja banku uzraudzības institūcija eiro zonā. Plāna nolūks ir panākt, ka izmaksas, kas ir saistītas ar bankrotējušu banku pārstrukturēšanu un noregulēšanu, turpmāk uzņemas banku īpašnieki un kreditori, nevis nodokļu maksātāji.
Iecerēts, ka banku savienība darbosies līdzās ESM. No ESM līdzekļiem būs iespējams tiešā veidā piešķirt naudu grūtībās nonākušām eiro zonas bankām, lai izvairītos no problēmām un valsts parādu apmēra pieauguma.
Paredzēts, ka jaunā sistēma sāks darboties nākamā gada janvārī un noteiks, ka visām 6000 eiro zonas bankām sistēmā ir jāiesaistās līdz 2014.gada sākumam. Vēstīts arī, ka jaunā banku uzraudzības sistēma būs atvērta visām 27 bloka zemēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
